Zeme griežas arvien lēnāk; cik drīz diennaktī būs 25 stundas?

Pēc dažiem paātrināšanās gadiem mūsu planēta tagad šķiet, palēninās. Pirmo reizi vidējais dienas garums kļuva garāks 2023. gadā. Tikmēr jaunas prognozes liecina, ka 2025. gada martā piedzīvojām garāko diena kopš 2019. gada marta, raksta žurnāls “Forbes”.

Jaunākie Starptautiskā Zemes rotācijas un atskaites sistēmu dienesta (IERS) sniegtie dati liecina, ka Zemes rotācijas ātrums samazinās, un jau 2024. gadā diena kļuva nedaudz ilgāka par jebkuru dienu kopš 2019. gada.

IERS prognozē, ka dienas garums līdz pērnā gada martam sasniedza jau +1,63 milisekundes 24 stundu laikā, kad piedzīvojām garāko diena pēdējo piecu gadu laikā.

Milisekunde vai divas varbūt neizklausās daudz, bet, tā kā mūsdienu tehnoloģiskā sabiedrība ir atkarīga no digitālā laika, šīs milisekundes uzkrājas un visu ir nepieciešams atgriezt sinhronizācijā.

Piemēram, ja GPS satelīti neņems vērā Zemes rotācijas ātruma izmaiņas, to pozicionēšanas dati var ātri kļūt nelietojami.

Kā viens no iemesliem šim fenomenam varētu būt klimata pārmaiņas, jo ledus cepuru kušana Zemes polos, iespējams, palēnina planētas rotācijas ātrumu. Tomēr zinātnieki to lielākoties saista ar planētu mehāniku.

Diena uz Zemes ilgst 24 stundas, galvenokārt Mēness paisuma spēku dēļ. Būtībā Mēness izmanto Zemes rotācijas enerģiju, lai pārvietotos tālāk no Zemes orbītā. Tas nozīmē, ka Zeme agrāk griezās ātrāk, un dienas ilgums bija tikai daļa no tā, cik tās ilgst tagad.

Aptuveni 200 miljonu gadu laikā dienas garums uz Zemes sasniegs 25 stundas.

Taču tā nav pastāvīga nobīde. Nesen veikts pētījums par nogulumiežos saglabājušamies paisuma dubļu līdzenumiem liecināja, ka pirms aptuveni 1 vai 2 miljardiem gadu dienas garums bija 19 stundas, un šāda kārtība eksistēja aptuveni miljards gadu garumā.

Attiecīgā pētījuma autori apgalvo, ka tas lielā mērā bija saistīts ar spēcīgākiem Saules atmosfēras paisumiem, nevis Mēness gravitācijas efektu.