Marsieši un kūtsmēsli
Biksēm buktes vēl nav paguvušas izsēdēties, taču ministru prezidents Māris Kučinskis jau paspējis mūs iepriecināt: Latvijā esot viens no zemākajiem nodokļu slogiem Eiropas Savienībā, tāpēc «nākotnē būtu pakāpeniski jāievieš nodokļu korekcijas». Nē, nepadomājiet ko sliktu, Kučinska kungs negrasās apdalīt budžetu, samazinot nodokļus, tieši otrādi: «Ilgtermiņā būtu jāceļ nodokļu slogs, bet ļoti pakāpeniski, nevis tā, lai satriektu visus. Tomēr jāatceras arī par sabiedrības pretreakciju, kas nodokļu celšanas gadījumā ir diezgan liela. Kaut kādas korekcijas droši vien nākotnē būs jāveic.»
Jēdziens «korekcijas», visticamāk, attieksies pirmām kārtām uz nekustamā īpašuma nodokli (NĪN): izrādās, esot tādi personāži, kas uzskata, ka NĪN esot daudz par zemu. Kučinska kungs piebilst, ka «taisnība ir tiem, kas uzskata, ka ir jāpārskata nekustamā īpašuma nodokļa politika un jādomā par šā nodokļa palielināšanu». Paldies personāžiem un Ministru prezidentam: tuvākajā nākotnē mums acīmredzot vairs nevajadzēs plēst matus no padusēm, domājot, kur izķeksēt naudu, lai samaksātu NĪN, – visi pārcelsimies dzīvot uz šķūnīšiem, garāžām vai kopmītnēm, kur, jācer, NĪN būs zemāks.
Vietumis gan atskan vārgas balstiņas, ka budžeta ieņēmumus vajadzētu audzēt, nīdējot ēnu ekonomiku, bet to naudiņu, kas jau nodokļos savākta, tērēt prātīgi un ar nepieciešamo kontroli. Bet kur nu! Kas klausīsies tādus pusmutītes blējienus, ja daudz vienkāršāk ir pažmiegt vienīgo resursu, kas vēl aizķēries mūsu valstī, – cilvēkus. Pat no izkaltuša citrona varot izspiest kādu lāsi valgmes, ja kārtīgi spaida. Un kāpēc gan nepaspaidīt to citronu, tas ir, tautu? Tauta taču nespirināsies pretim? Nu mazliet pamurkšķēs savās virtuvēs un pārstās. Jo – kur tad liksies tā tauta, ko? Vai ta’ visi uz īrijām aizbrauks?
Taču neapzinīgākie pavalstnieki kā tādas utes ņerkst palagu krokās: minimālā alga ir zemāka par reālo iztikas minimumu, vidējā alga – teju viszemākā ES, 23% ir ienākuma nodoklis, 35% – sociālais nodoklis, 21% – PVN, kuru nākas maksāt vairākas reizes par vienu un to pašu preci vai pakalpojumu, NĪN – nav īsti saprotams, kāpēc tas vispār izdomāts, jo, pērkot īpašumu, nodoklis valstij jau ir samaksāts. Un kur tad vēl elektroenerģijas «brīvās mīlas», piedodiet, «brīvā tirgus» augļi – obligātā iepirkuma komponente (OIK) un sistēmas pakalpojums, kas veido zvēra tiesu no visām elektroenerģijas izmaksām: pati elektrība nemaz nav tik dārga, jo zeltīti ir visi tie papīrīši, kuros to ietin. Un vēl «ceļu nodoklis», no kura pavisam maza piciņa aiziet ceļu lāpīšanai un stiķēšanai. Vēl ir desmitiem dažādu nodokļu un nodevu utt. Viena bēda, ja nodokļu un nodevu sistēma būtu stabila un paredzama, bet tā žvangājas kā hronisks žūpa: nekad nevar zināt, kurā grāvī iekritīs. Turklāt neviens nav paskaitījis, par cik procentiem ir auguši valsts iedzīvotāju personiskie izdevumi, pateicoties nācijas tēvu un māšu nerimstošajām rūpēm par saviem pavalstniekiem – rūpēm par to, lai maciņus ātrāk iztukšotu. Lai nav smagi jānēsā.
Lai maciņa vieglumam būtu atdeve, pa laikam jāpalielina ierēdņu armija, kā arī deputātu un valdības locīklu algas. Kurš tad uzturēs šo tūkstošgalvaino baru, ja ne tie, kuri maksā «Eiropas Savienībā zemākos nodokļus»? Ciniskākais ministru algu palielinājums (vidēji par 700 eiro) notika pērnā gada 27. novembrī – dienā, kad Latvijā streikoja 24,5 tūkstoši izglītības un zinātnes darbinieku, pieprasot lielākas algas. Tajā brīdī varneši – kā vienmēr – dzīvoja uz Marsa (vai Ķīnā), jo ne nieka nezināja, kas notiek ar tautu: streiko, nestreiko, a vells viņu zina... Toties bez streika iztika Saeimas nabadzīgie deputāti: viņu algu indeksēšanai šogad būs nepieciešami gandrīz 315 000 eiro. Tāds, raugi, esot likums: indeksēt (tas ir, pacelt) algas mūsu valsts stutēm, balstiem un labklājības garantiem. Un neba jau šie garanti paši sitīs sev no kājapakšas to ķeblīti, uz kura stāvot, var aizsniegties līdz brangākam piķim, tas ir, diez vai kāds ierosinās mainīt jauko Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.
Vai jums vēl ir jautājumi par to, kur paliek nodokļi un kāpēc tos vajag palielināt? Ak, vairs nav? Bet vietvietām kāds ierunājas par to, ka uz Rīgu sen nav vesti kūtsmēsli: lai marsieši varētu paošņāt, kā un kur patiesībā dzīvo tauta.