Vēlētāji un bezformīgais pļurkšķis
Gluži kā negaisa mākonis ar robotām malām, ar zibeņu draudīgām plaiksnām un slēptiem dārdiem nāk Saeimas vēlēšanas. Vēl jau tālu, vēl divarpus gadi mums jāgaida līdz jaunām, cerīgām un auglīgām lietusgāzēm, kurās uzdīgs lekns politiskais zelmenis, kas pārtaps tautas labklājības druvā. Arvien ticam, ka tas tā notiks, un mūsu ticība nomirīs tikai līdz ar slotaskāta uzplaukšanu agrā rudens rītā...
Ticību uzspodrina dzimstošo jaunpartiju birums: tātad ir vēl entuziasti, kas gatavi cīņai ar korupciju, negausību, valsts nozagšanu, negodīgumu, kā arī ar «ierēdņu un politiķu patvaļu, augstprātību, izšķērdību un nekompetenci» – kā teic savas jaunās partijas dibinātājs Artuss Kaimiņš, patlaban pie Saeimas frakcijām nepiederošais deputāts. Drebiet, nejēgas! Kaimiņa kungs paziņo, ka viņa jaunā partija tapšot šā gada 3. maijā. Tikai jābūt gana aktīvam, lai savus potenciālos partijas dibinātājus atrautu no datoriem un pierunātu atnākt uz dibināšanas kongresu ar pasītēm roķelēs. Cerību gan vieš tas, ka Artusam Kaimiņam uz galda «stāv simtiem iesniegumu no cilvēkiem, kas grib piedalīties, kuriem apnikusi situācija, kas notiek Latvijā». Pilnībā pievienojos: daudziem ir apnikusi šī situācija. Man arī. Tāda paša iemesla – apnikuma – dēļ savulaik tika dibināta Muļķu partija, kas gan Saeimā neiekļuva: pārāk daudz tur gudrinieku bija, tā sacīt, nosaukums neatbilda saturam. Tā ka silts ieteikums Kaimiņa kungam: sameklēt atbilstošu partijas nosaukumu, piemēram, Suņubūda – mūsu mājas vai Kam pieder suņubūda, vai vienkārši Suņubūda. Nu, kaut kā tā.
Ne mazāk aktīvs, izrādās, ir bijušais tēvzemietis Andrejs Požarnovs, kas, plūstoši pārtapis par Saskaņas satelītpartijas godskalpotrīgai biedru, nu grasās piedzīvot katarsi ar jaunu politisko veidojumu – Gods kalpot Latvijai, kas bija tāda paša nosaukuma biedrība kopš 2008. gada. Bijušais tēvzemietis, kas kādreizējos partijas biedrus dēvē par «kartona nacionālistiem», tagad gatavs ķerties pie demogrāfijas un sociālo jautājumu risināšanas, kā arī pie cittautiešu integrācijas, kas esot daudz svarīgāka par NATO tanku klātbūtni. Taču atbildes uz jautājumu – kāpēc jādibina vēl viena partija – pagaidām nav. Lai turpinātu drupināt jau tāpat partijiski sašķelto sabiedrību? Ai, kā gribētos piedzīvot to brīdi, kad politikāņiem taps aizliegts saviem mērķiem izmantot vārdu «Latvija»! Gods kalpot Rīgai, Latvijai, Zabludovkai, ak, nu, arī Krievijai, kāpēc ne?
Vēl ir cerības uz ultraliberālu partiju, taču dibinātāji pagaidām nezināmu iemeslu dēļ turas pretim. Bijušais premjers un kompromisu meistars Valdis Dombrovskis (Vienotība), nolaidies no Briseles augstumiem, pēdējā partijas valdes sēdē (tajā pašā, kurā neveiksmīgi tika mēģināts izmest no partijas Ilzi Viņķeli un Lolitu Čigāni) ierosināja gaišu domu: piedāvāt Viņķeles sešniekam (V6) veidot savu biedrību. Loģiski: Vienotības statūtos taču nav ne vārda par to, ka partijas iekšienē drīkst veidoties separātas grupas, kas nepakļaujas partijas disciplīnai un nodarbojas ar aizkulišu demagoģiju. Tiešām, kāpēc gan šim sešniekam nelegalizēties biedrībā, kas turpmāk slēgtu sadarbības līgumu ar Vienotību? Ja, piemēram, nav vēl aizvākojusies Lietussargu biedrība, V6 varētu piekļauties tai un stutēties uz augšu kā tāds pateicīgs vītenis: sākums vienmēr grūts, bet biedri palīdzēs.
Taču Viņķeles sešnieks bremzē un stīvējas kā vecs āzis. Iespējams, ieklausās Andreja Judina (Vienotība) bažās: ļaunas mēles melš, ka viņš valdes sēdē brīdinājis klātbūtnē esošos, sak, ja izmetīsim no Vienotības Viņķeli un Čigāni, tas paātrinās jaunas partijas veidošanos. Bet kas gan tur ļauns? Demokrātiska valsts, demokrātiskas iespējas... Ultraliberālā niša taču ir brīva kā ķemertiņš pēc izsūkšanas. Tas tik būtu grāvējs – Viņķeles partija! Atbalstītāji – praidos gājēji un citi dīvainīši. Vienotībai tomēr jābūt aktīvākai un jāpalīdz pozicionēties grupējumam V6, lai lielā ilgošanās nepārdeg: nedod dies, valstī nebūs ultraliberālo vērtību sargu kaut vai partijas izskatā. Vēlētāji to nepārdzīvotu.
Jā, tas Saeimas vēlēšanu negaisa mākonis nāk ar robotām malām un cerību pilniem dārdiem. Gaidām to ar ilgošanos. Bail tikai no tā, ka tas mākonis ar visiem dārdiem pie finiša taisnes neizšķīst vienā bezformīgā pļurkšķī, auglīgā lietus vietā mums atnesot kārtējās mēslu straumes.