Par svētkiem, kas "sajukuši putrā"
Pēc 24. februāra publikācijas Atšķaidītā «vīriešu diena» saņēmām atbildes no VSAC filiāles Ropaži vadītājas Laimas Gornostajas un no Labklājības ministrijas.
Labdien, cienījamā Elita Veidemanes kundze!
Gribu Jums pateikt, ka katru mēnesi filiāles klientiem tiek organizēti dažādi pasākumi, un arī šis pasākums bija viens no tādiem – ar humoru, par un ap vīriešiem, kur bija izmantota gan dzeja, gan Ivara Vīgnera dziesmas no izrādes Šveiks, kas daudziem vairāk lika domāt par Gunāru Placēnu Šveika lomā, nevis kādu padomju armijas ģenerāli, gan atraktīvas fiziskās aktivitātes. Šim pasākumam nebija nekāda sakara ar, kā Jūs norādāt, padomju armijas un jūras kara flotes dienu. Par šo es aizdomājos tikai šobrīd, izlasot Jūsu vēstuli. Ļoti žēl, ka saņēmu Jūsu ziņu tikai šodien, es labprāt uzaicinātu Jūs uz šo pasākumu, tad arī Jūs varētu pārliecināties, ka no bijušās asiņainās padomijas slavināšanas tur nebija ne miņas.
Jā, atceros, padomju laikos 23. februāris bija tā saucamā vīriešu diena, un arī atceros – no savas bijušās darbavietas – sveicām vīriešus un nebūt to nesaistījām ar armijas dienu.
Veidemanes kundze, šobrīd mums visiem dažādi svētki ir sajukuši vienā putrā, kam nozīmi ne vienmēr izprotam, un, ticiet man, to nozīme, svinot vismaz mūsu sociālajā aprūpes centrā, nav politizēta. Pat prātā nav nācis organizēt un atļaut saviem darbiniekiem rīkot svētkus bijušajai padomju iekārtai. Iespējams, turpmāk es un mūsu darbinieki piedomāsim par to, kā svētkus nosaukt un kādā datumā tos rīkot.
Protams, Jūs varat veidot publikāciju, tās ir Jūsu tiesības, bet vai šoreiz tas nebūs šāviens ar lielgabalu pa zvirbuļiem, jo, ja iemesls šai publikācijai ir mūsu pasākums, tad tur tiešām nebija nekāda zemteksta. Varbūt varat atrast laiku un iepazīties ar to, kā dzīvo pansionāta iemītnieki, cik daudz darām, lai nodrošinātu klientiem dzīves kvalitāti. Sanāk, ka par dzīvi sociālās aprūpes centros žurnālisti sāk interesēties un taisīt sensācijas, kad notiek kādas negācijas, no kā diemžēl arī nevaram izbēgt.
Ar cieņu, Laima Gornostaja, filiāles Ropaži vadītāja
Pēc atkārtota lūguma atbildi sniedza arī Labklājības ministrija.
Labdien!
Labklājības ministrijas padotībā esošās institūcijas, tajā skaitā valsts sociālās aprūpes centri, regulāri īsteno dažādas aktivitātes, par kurām ministrija ne vienmēr ir informēta. Attiecībā uz Jūsu minēto pasākumu tas nekādā ziņā nebija iniciēts no LM puses, un LM par to uzzināja tikai no iedzīvotāju uzdotajiem jautājumiem sociālajos tīklos.
Turklāt konkrētajā gadījumā tas bija sporta pasākums iestādes klientiem, kuram bija neveiksmīgi izvēlēts nosaukums.
Ar VSAC Vidzeme vadītāju ir pārrunāts minētais gadījums.
Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja
Pēc atbildēm redzams, ka tiešām nav labi, ja svētki «sajūk putrā»: ministrija nav izglītojusi savā pakļautībā esošos darbiniekus (iestāžu vadītājus), vienkāršā valodā paskaidrojot, kurus svētkus mūsu valstī pieņemts svinēt un kuras dienas atzīmēt, bet kuras – ne. Gornostajas kundze atzīst, ka padomju laikā svinējusi «vīriešu dienu», nesaistot to ar padomju armijas dienu. Jāteic, ka brīvvalsts laikā presē ir bijušas neskaitāmas publikācijas par to, ko patiesībā nozīmē šī «vīriešu diena».
Tāpēc jācer, ka ne tikai Ropažu filiāles vadība, bet arī citu valsts iestāžu atbildīgie cilvēki, kuri patiešām rūpējas par pansionātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti (esmu par to pārliecinājusies daudzkārt), nemēģinās sajaukt putrā citas nešaubīgi svarīgas dienas, 25. martā ar sporta svētkiem atzīmējot, piemēram, dienu par godu vienvirziena biļetei uz Sibīriju vai 14. jūnijā svinot vagonu piekabinātāju dienu.