Elita Veidemane / Autori

Kamēr Rīgā politiķi sirdīgi diskutē par nākamā gada valsts budžeta izdevumu daļu, tikmēr Limbažos pašvaldība meklē veiksmīgāko modeli sadarbībai ar uzņēmējiem, gatavojas Nēģu dienai Salacgrīvā un prāto, vai nepārdēvēt vēsturiskās ēkas un vietas senajos vārdos, tostarp vecpilsētu, kas Hanzas savienības laikos dēvēta par Lemiseli.

Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”

2023. gada 7. oktobrī Palestīnas teroristu grupējums “Hamas” iebruka Izraēlā, tur sarīkoja asiņainu slaktiņu: teroristi noslepkavoja 1200 cilvēku un sagrāba aptuveni 250 ķīlnieku. Visvairāk cietušo bija sievietes, kuras izvaroja, sakropļoja un pēc tam nošāva. Izraēla atbildēja ar militāru operāciju Gazas joslā. Ir pagājis gads. Ko par esošo situāciju domā Kārlis Daukšts un Juris Rozenvalds?

Joprojām jauna, vienmēr stilīga un tālredzīga – tā var raksturot Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktori Ievu Tarandu, kura Skolotāju dienā organizē zibakciju, lai atgādinātu sabiedrībai, ka ikviens skolotājs “ir jāatbalsta, jo viņš ir cilvēks, kas uzticīgi pilda savas valsts prāta un dvēseles uzlikto darbu”. Kādi šodien ir skolēni? Kā viņiem par daudz, bet kā pietrūkst? Par to un daudz ko citu – saruna ar Ievu Tarandu. Lai gaiša gandarījuma pilna Skolotāju diena!

Preses sekretārs jeb padomnieks saziņas jautājumos –  persona, kura premjeru pavada ikdienas darba gaitās, rūpējas un uzmana premjera tēlu ik sekundi, prognozē riskus, plāno publisko attiecību stratēģiju un taktiku. Mainīt preses sekretāru ir nopietna izšķiršanās un akūta vajadzība ne tikai premjerei, bet, izskatās, arī koalīcijai kopumā.

Ja Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) konkursos un projektos Barikāžu muzejs nesaņems finansējumu, muzejs izbeigsies? “Nezinu,” pēc dažu mirkļu klusēšanas atbild Barikāžu muzeja vadītājs Renārs Zaļais. Finansiālā nedrošība ienākusi vēl trīs krātuvēs – Imanta Ziedoņa, Žaņa Lipkes un Mākslinieku savienības muzejā. Tas ir jaunā finansēšanas modeļa dēļ, ko  ieviesusi Kultūras ministrija (KM), paredzot ministrijas izvēlētu privāto, valsts akreditēto muzeju finansēšanu nodot Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) rokās.

Aptauju par seksuālo uzmākšanos pagarinās, jo studentu atsaucība nebija “pietiekami aktīva”, LTV raidījumā “Šodienas jautājums” izteicās tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne. Tiesībsargs pirms mēneša uzsāka šādu izpēti ar nolūku izprast, kas augstskolās notiek ar seksuālo uzmākšanos. To darīt esot mudinājuši skarbie notikumi šā gada martā, kad no elkoņa izzīstu apmelojumu dēļ no augstskolas tika padzīti divi pasniedzēji, bet rektors, neizturējis spiedienu, aizgāja pats.

99 procenti pasaules datu tiek pārraidīti, izmantojot globālo zemūdens kabeļu tīklu. Katru dienu, izmantojot kabeļu tīklus, tiek veikti finanšu darījumi aptuveni 10 triljonu dolāru apmērā. Tie ir NATO dati. Kritiskā zemūdens infrastruktūra ietver arī elektriskos kabeļus, kā arī cauruļvadus, pa kuriem piegādā naftu un gāzi. Ņemot vērā kabeļu tīklu milzīgo nozīmīgumu, kā arī citas kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, Krievija plāno sabotāžas un kiberuzbrukumus, kas var izraisīt katastrofālas sekas. Vai Latvija tam visam gatavojas? To skaidro Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Polijas militārie speciālisti paziņojuši, ka viņu militārajam veselības dienestam nepieciešamas nopietnas reformas: Krievijas karš Ukrainā ir radījis daudz jautājumu, kā efektīvāk glābt karavīrus pēc ievainojumiem. Bet kas militārās medicīnas jomā notiek Latvijā?

Tikko atgriezies no ASV, kur piedalījās ANO Ģenerālajā asamblejā, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sniedza ekspresinterviju “Neatkarīgajai”: par četrām asamblejas aktualitātēm, par kritiku, kas vērsta pret ANO, par daudzu valstu sentimentu attiecībā uz Krieviju, par Zelenska “miera plānu”, tikšanos ar Baidenu un daudz ko citu.

Par pensionāru nozīmīgumu valsts pārvaldē un par to, ka Saeimas deputāti var itin labi funkcionēt arī bez jauniem podiem un liftiem, par mīlestību uz pensiju likumu un valdību, kas nemuļļājas, par lāpstas pirmo dūrienu trasē “Rail Baltica”, kā arī par daudz ko citu – saruna ar ārstu, politiķi, sabiedrisko un sporta darbinieku Pēteri Apini.

Par Izraēlas konfliktu ar teroristiem, par Ukrainu un Krieviju, par Latvijas un Eiropas vainas apziņu, par Izraēlas komunikāciju ar viedokļu līderiem, vēl par daudz ko citu – saruna ar Vidzemes augstskolas vadošo pētnieku, vēsturnieku Gati Krūmiņu.

Lietuvā šogad notikuši jau 13 ugunsgrēki, ko izraisīja degoši skrejriteņu akumulatori, tiek ziņots interneta vietnē “respublika.lt”. Cilvēki, kuri mitinās daudzdzīvokļu mājās, sākuši bažīties par savu veselību un drošību, kā arī, protams, par savu īpašumu, jo daudzviet dzīvokļos un kāpņu telpās šie agregāti tiek pieslēgti elektrotīklam, lai uzlādētos. Kādā vēstulē pat ir rakstīts: “Mēs dzīvojam blakus bumbai!” Kas notiek Latvijā ar tik populārajiem skrejriteņiem?

“Lāči ir ļoti gudri dzīvnieki, tiem ir laba atmiņa,” teic Haralds Barviks, Latvijas mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs. Patlaban Latvijā esot aptuveni 250 lāču. Par daudz? Iespējams, būs vēl vairāk. “Bet lācis cilvēkiem nekad nebūs čoms, viņš ir savvaļas dzīvnieks. Tas ir tāpat kā lielajā politikā: tur draugu nav, tur ir intereses,” skaidro Barviks. Kā cilvēkam sadzīvot ar šo “lielo politiku”?

“Dzīvoju Latvijā jau vairāk nekā deviņus gadus,” teic rakstnieks, publicists un vēsturnieks Dmitrijs Savins, kura dzimtene ir Krievija, Aizbaikāls, pilsēta Čita. “Pirms tam nekad nebiju domājis, ka kļūšu par emigrantu. Bet mēs visi zinām, kāda ir situācija mūsdienu Krievijā. Tāpēc mana aizbraukšana bija loģisks rezultāts manam politiskajam darbam Krievijā. Man Krievijā bija tikai divi varianti: cietums vai emigrācija.” Intervija ar Dmitriju notiek latviski.

Par to, kāpēc šī valdība ir iestigusi un kāpēc premjerei Siliņai ir nesekmīgs vērtējums, par to, kāpēc ministri valdības sēžu laikā “sēž” telefonos un kāpēc Briškens ir ideāls ministrs – un vēl par daudz ko citu intervijā ar politologu Filipu Rajevski.

Divi melnīgsnēji vīrieši ar “Bolt Food” mugursomām uz pleciem nodemonstrēja perfektu attieksmi pret ēstgribētājiem: viens no viņiem izņēma no mugursomas kaut ko no ēdiena, kas jāpiegādā pasūtītājam, otrs tikmēr knakstījās gar savām ģenitālijām. Joprojām vēlaties saņemt garšīgos ēdienus no kurjeriem “boltiem” un kurjeriem “woltiem”?

“Mūzikas akadēmijā morālā gaisotne šobrīd ir smaga,” teic kāda akadēmijas darbiniece, kura kategoriski nevēlējās publiskot savu vārdu, jo baidās to darīt: tad varot būt represijas līdz pat atlaišanai no darba. Baidās, jo tagad ikvienam ir iespējams apmelot ikvienu, balstoties tikai uz tenkām. Situāciju noskaidrot ir neiespējami: neviens nevēlas neko publiski stāstīt. Taču ir zināms, ka 2. oktobrī notiks tiesas sēde, kurā skatīs no akadēmijas padzītā pasniedzēja un diriģenta Māra Kupča lietu. Un padzina viņu par it kā notikušu seksuālo uzmākšanos.

“Izglāb mani! Mums ir dots laiks – viens mēnesis… Aizkrauklē tiek likvidēta kaķu biedrība “Felida”, jo pašvaldību neinteresē šo kaķīšu liktenis,” tīmeklī atrodam sūru ierakstu un kaķu skumjās acis, kas lūdz – izglāb mani! Ikviens, kuram sirds krūtīs, zina, cik reizēm ir grūti izglābt dzīvniekus. Bet glābšanu mūsu mazie brāļi ir pelnījuši tikpat daudz kā cilvēki. Vienkāršāk, protams, ir novērsties. Kāda situācija ir Aizkrauklē – novēršanās vai palīdzība?

“Vai sabiedroto iznīcinātāji netiek izmantoti Krievijas dronu notriekšanai tāpēc, ka tas ir ļoti dārgs “prieks”?” – mums lasītāji uzdod šādus jautājumus. Ko nozīmē militārā lidaparāta gaisa operācija un cik tā izmaksā – skaidro Juris Dalbiņš, NBS komandieris no 1994. līdz 1998. gadam, patlaban – atvaļināts pulkvedis.

Tīmeklī piektdien, 13. septembrī, izplatījās ziņa: sestdien visiem jābūt gataviem, ka visā Latvijā uz nenoteiktu laiku pazudīšot elektroapgāde. Tas esot saistīts ar to, ka Kaļiņingradas apgabals tikšot atslēgts no Eiropas elektrotīkla. Tāpēc: pielejiet pilnas degvielas bākas, pielādējiet telefonus, salejiet burkās ūdeni utt. Visticamāk: melu ziņa panikas celšanai, kārtējais hibrīdkara elements. Skaidrojam patiesību Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

Nīderlande un Lielbritānija jau ir atļāvušas Ukrainai izmantot tāla darbības rādiusa raķetes. ASV joprojām kavējas. Kāpēc? NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts šo situāciju skaidro ar ASV priekšvēlēšanu cīņu, kas ir visai asa. Par to un par daudz ko citu – mūsu saruna.