Polijas premjerministrs Donalds Tusks izteica brīdinājumus par tuvākajām nedēļām, norādot, ka tās var kļūt izšķirošas ne tikai Ukrainai, bet arī visas Eiropas nākotnei. Brīdinājums sekoja pēc ASV lēmuma ļaut Ukrainai izmantot tālas darbības rādiusa raķetes pret mērķiem Krievijā. Savukārt Polijas prezidents Andžejs Duda paziņoja, ka šis ASV lēmums var radīt jaunas dinamiskas attiecības reģionā un ka šī stratēģiskā pieeja var būt izšķiroša Krievijas agresijas ierobežošanai. Par to “Neatkarīgā” runāja ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.
Kā vērtējat Donalda Tuska un Andžeja Dudas brīdinājumu?
Janvārī mainīsies ASV administrācija, un, kā mēs zinām, Donaldam Trampam ir plāns apturēt Krievijas karu Ukrainā. Tas ir punkts numur viens. Otrs: ir esošā ASV prezidenta Baidena lēmums dot tiesības ukraiņiem veikt tāla rādiusa triecienus Krievijas teritorijā. Līdz ar to redzam: karš līdz šim ritēja tādā savā ritmā, bet tagad mēs ieejam paātrinājuma fāzē, kurā viss notiks daudz straujāk.
Sen jau teicu, ka mirklī, kad sākas sarunas, un tas ir bīstams mirklis, ir jāsaprot, kas un kādā veidā notiks, jāsaprot, kādi ir riski Ukrainai, kādi riski ir mums, un no tā visa veidosies situācija mieram vai pamieram, kādi būs nosacījumi tam visam. Šī paātrinājuma fāze var aiziet gan labvēlīgā, gan nelabvēlīgā virzienā.
Kāds būtu, jūsuprāt, nelabvēlīgs virziens?
Nelabvēlīgs virziens būtu tāds, ja Krievijai tiktu dotas iespējas daudz ko noteikt, lai regulētu to, kas notiek Ukrainā. Slikti būtu, ja tiktu leģitimizēta Krievijas okupētās teritorijas kontrole un ja Krievijai atļautu atjaunot tās militāro resursu. Tas būtu slikts scenārijs. Ceru un pieņemu, ka tas tomēr nerealizēsies. Taču ir sākušies pārspriedumi par iespējamām abu valstu sarunām.
Ir cilvēki, kuri bažījas par ukraiņu plāniem bombardēt Krievijas tālos mērķus, jo tāda rīcība varētu pamudināt krievus uz kodoltriecienu. Nule tika ziņots, ka noziedznieks Putins ir atjaunojis Krievijas kodoldoktrīnu. Tajā citastarp teikts, ka uz Rietumu raķetēm, kas nav aprīkotas ar kodolgalviņām, bet tiek raidītas no Ukrainas uz Krieviju, saskaņā ar atjaunoto doktrīnu var tikt atbildēts ar kodoltriecienu pret jebkuru Eiropas valsti.
Krievi ar kodoltriecienu draud ne pirmo reizi. ASV dotā atļauja bombardēt tālos mērķus ir atbilde uz to, ka Krievija iesaistīja ziemeļkorejiešus karadarbībā pret Ukrainu. Līdz ar to tie, kuri eskalēja situāciju, ir krievi. Jā, viņi tagad draud ar atombumbu, un es domāju, ka viņi veiks kaut kādu atbildes gājienu, bet tas nebūs kodoltrieciens.
Kāpēc jūs tā domājat?
Tāpēc, ka viņi cer uz Trampa prezidentūru. Otrkārt, kodoltrieciens ir arī Ķīnas sarkanā līnija. Tāpēc nedomāju, ka krievi patlaban atrastos tādā pozīcijā, kas ļautu realizēt šādas darbības. Krievi par to runā tāpēc, ka cer: tādi draudi varētu pietiekami labi ietekmēt vismaz daļu no Trampa jaunās administrācijas, kas pietiekami bieži izsakās par kodoltrieciena nepieļaušanu. Varam paredzēt, ka kremlis un Putins par to daudz runās.
Bet Duda un Tusks runā par tuvākajām divām nedēļām, taču Tramps amatā stāsies tikai janvārī.
Jā, tomēr redzam, ka procesi jau ir sākušies. Tramps ir skaidri pateicis, pie kādām problēmām viņš ķersies.
Dažos medijos ir lasāms, ka pie Baltijas valstu robežām Krievijas pusē tiek palielināts karavīru skaits. Kas tur notiek?
Tas ir saistīts ar Krievijas armijas iesaukuma ritmu. Taču joprojām Krievijas izmantojamie karavīri atrodas Ukrainā. Ne velti krievi bija spiesti izvietot savā teritorijā 12 000 ziemeļkorejiešu. Krievi cieš lielus dzīvā spēka zaudējumus.
Baltijas jūrā bojāts sakaru kabelis starp Somiju un Vāciju, par ko 19. novembrī paziņoja Somijas uzņēmums “Cinia”. Šis 1173 kilometrus garais kabelis ir vienīgais tiešais sakaru savienojums starp šīm divām valstīm un būtiska datu plūsmu maģistrāle starp Ziemeļeiropu un Centrāleiropu. Šis bojājums ir Krievijas darbiņš?
Šobrīd vēl nav iespējams konkrēti pateikt. Bet tas nav izslēdzams. Tas varēja gadīties arī nejauši. Man pagaidām nav pietiekami daudz datu, lai es varētu kaut ko droši apgalvot. Jāgaida, kad valstis pēc apsekošanas paziņos par negadījuma raksturu.
Sakiet, vai jūs kaut kādā veidā pētāt iedzīvotāju noskaņojumu par Eiropā un pasaulē notiekošo? Ir karš, cilvēkos mājo nedrošība, bailes…
Nē, šāda pētīšana jāveic Latvijas valstij. Bet es personīgi domāju, ka arī pie mums ir vērojams nogurums no kara, un es redzu, ka cilvēki gribētu, lai tas viss reiz beidzas. Protams, ir arī satraukums par drošību. Ukraiņi karo jau 1000 dienu, un satraukums ir arī par to, uz kādām pozīcijām tiks virzītas miera vai pamiera sarunas un kam būs vairāk jāpiekāpjas.
