Bens Latkovskis / Autori

Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, 2018. gada 5. oktobrī pulksten 16.31, spēļu zāļu Fēnikss īpašnieks Jānis Zuzāns izsūtīja «saviem cilvēkiem» šādu īsziņu: «Mūsu sestdienas izvēle: Rīgā saraksts nr. 10: šiem klāt plusi, pārējos svītrot: Pavļuts, Staķis, Pogorelovs, Akuličs, Meiere, Mičerevskis! Ja ir cits rajons, saraksts nr. 10 jebkurā gadījumā!!! Ja vajag personālijas, varu atsūtīt. Ceru, ka nav iebildumu. Jānis Zuzāns.»

Piektdien Saeima ar aplausiem pauda atbalstu mediķiem, iekšlietu sistēmas darbiniekiem un citiem, kuri, riskējot ar savu un ģimenes locekļu veselību, pilda savus amata pienākumus. Paši deputāti šo ziņu un fotogrāfiju, kurā viņi, kājās stāvot, godina mediķus un citus, labprāt izplatīja sociālajos tīklos.

Šobrīd valstī ir noteikts ārkārtas stāvoklis, kas absolūtajam Latvijas iedzīvotāju vairākumam ir kaut kas līdz šim nepieredzēts. Šajā situācijā nācijai vajadzētu saliedēties un visus spēkus veltīt krīzes novēršanai, taču arī šādā situācijā atrodas laiks un vieta politiski saimnieciskām spēlītēm. Šoreiz par politisko intrigu upuri kritis ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņam pēkšņi atņemta pielaide valsts noslēpumam.

Pēdējos mēnešos sakarā ar negaidīti silto ziemu un ekonomiskās aktivitātes sabremzēšanos elektroenerģijas biržas cena ir ļoti zema. Atsevišķās nakts stundās tā ir gandrīz vai bezmaksas, taču pat tie, kuri no elektroenerģijas piegādātāja ir izvēlējušies dinamisko tarifu plānu (biržas cenu), lielu samazinājumu rēķinos nemana, jo elektroenerģijas cenā tikai aptuveni trešdaļu veido šī cenas mainīgā daļa.

Šodien ar pārzīmēto pašvaldību karti neapmierinātie organizē smagās tehnikas demonstrāciju uz Latvijas maģistrālajiem ceļiem. Savukārt tā saucamās administratīvi teritoriālās reformas (ATR) bīdītāji turpina demonstrēt pārliecību, ka nekādas protesta akcijas nespēs viņus apturēt. Kā esam lēmuši, tā arī būs, lai ko arī teiktu un darītu tie, uz kuriem šī «reforma» attiecas.

Pēc galveno ziņu virsrakstiem var noteikt sabiedrības uzmanības fokusu – kas to satrauc attiecīgajā brīdī. Nav šaubu, ka šobrīd gan pasaules, gan Latvijas medijos dominē ziņas par koronavīrusa izplatību un atbildīgo dienestu centieniem vīrusa izplatību apturēt. Pirmajā brīdī var likties, ka visa šī jezga ap bīstamo vīrusu ir ļoti satraucoša un pasaule ir milzu katastrofas priekšvakarā. Taču patiesībā ir tieši otrādi.

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) ir iegājusi finiša taisnē. Jāsteidzas, jo visiem papīriem jābūt kārtībā (Saeimā nobalsotiem un prezidenta parakstītiem) gadu pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Tas nozīmē, ka līdz vasaras sākumam lieta jānodara. Taču mūsu cilvēku apziņa lielā mērā ir kā tajā anekdotē par žirafi. Kamēr aiziet pa to garo kaklu...

Tie, kas piedzīvojuši padomju laikus, labi atceras, kas notiek, kad ideoloģija diktē noteikumus ekonomikai un visām pārējām dzīves nozarēm. Deficīts ir visaptverošs. Sākot ar tualetes papīru un beidzot ar neesošu apkuri tramvaja vagonā, kuram no iekšpuses aizsaluši logi. Šobrīd ideoloģija atkal laužas iekšā visās mūsu dzīves sfērās. Tā gan vairs nav komunistiskā ideoloģija, bet ne jau nosaukumā ir sāls. Problēmas rodas tad, kad ideoloģija kļūst dogmatiska. Kad tā sāk ignorēt veselo saprātu, loģiku un ekonomikas pamatprincipus. Īpaši tā sakuplojusi Vides un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzītajos sektoros.

Otrdien ASV prezidents Donalds Tramps publiskoja savu Tuvo Austrumu miera plānu, kuru jau iepriekš bija nodēvējis par «gadsimta darījumu». Tramps nepārspīlē, lietojot tik skaļus vārdus. Ja viņa miera plāns tiktu realizēts, tad tas patiešām būtu gadsimta darījums, jo Tuvie Austrumi jau vairāk nekā 70 gadu ir viens no galvenajiem iespējamā globālā konflikta perēkļiem. Šeit atslēgas vārdi ir – ja tas tiktu realizēts.

Šorīt desmitos sasaukta Uhaņas koronavīrusa tēmai veltīta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde, uz kuru uzaicināti visi atbildīgie dienesti. Sēdi sasaucis šīs komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

Vakar Saeimā notika ikgadējās ārpolitikas debates, taču raksts nebūs par tām, jo, lai arī tās notiek ik gadu, to saturs mainās tikpat daudz, cik lielveikalu mūzikas repertuārs pirms Ziemsvētkiem. Patiesībā tas, ka šajās ārpolitikas debatēs tiek atskaņota tā pati plate, kas pirms gada, diviem un desmit, ir pat labi, jo būtu visai komiski, ja mēs sevi pieteiktu kā nopietnu un ietekmīgu spēlētāju uz globālās politikas skatuves.

Piektdienas rītā TV3 raidījumā 900 sekundes tieslietu ministrs Jānis Bordāns iemeta kārtējo smilšu devu valdošās koalīcijas sadarbības zobratos, pavēstot pasaulei, ar kādām jaunām atklāsmēm apskaidrojies viņa prāts nakts melnumā. Izrādās, viņa kolēģis valdībā, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens mēģina «destabilizēt darbu valdībā savu saimnieku interesēs».

2019. gada pirmajos trijos ceturkšņos Latvijas IKP pieauga par 2,5% (4. ceturksnī gaidāms vēl niecīgāks pieaugums). Tikmēr Lietuvā un Igaunijā ekonomika auga par 4,1%.

Rīgas domē (RD) jau atkal kārtējās jukas. RD Saskaņas un bloka Rīgai deputāti uzstāj uz pašvaldības vadītāja Oļega Burova (GKR) nomaiņu, savukārt opozīcija rosina no amata atstādināt arī abus vicemērus, lai Burova noņemšanas gadījumā nebūtu automātiska viņa aizstājēja. Kas viņiem atkal lēcies, ko viņi nevar sadalīt?

Decembrī interneta izdevums Re:Baltica publicēja materiālu, kurā norādīts uz dažu NA politiķu saistību ar Ukrainas bruņoto spēku bataljonu Azov. Atsevišķi avoti Rietumos, bet Krievijā jo īpaši, šī bataljona kaujiniekus apvaino nacistiskā pasaules redzējumā. Re:Baltica atkārto šīs insinuācijas, atstāstot atsevišķu personu fantāzijas par iedomātas valsts – Intermarum – izveidošanu.

Šā gada 12. decembrī interneta izdevumā Re:Baltica tika publicēts materiāls trijās valodās – Kā NA biedri draudzējas ar Ukrainas galēji labējiem.

Visticamāk, jau nākamā gada 16. janvārī Saeima pieņems likumu par Rīgas domes (RD) atlaišanu. RD atlaišanas iniciatoru līdzšinējā rīcība liecina par viņu nesatricināmo pārliecību savai uzvarai.

Jāatzīst, ka ZZS iepriekšējās Saeimas vēlēšanās cieta smagu sakāvi. Par šīs sakāves iemesliem domas dalās, bet, manuprāt, viens no vājo rezultātu iemesliem bija ļoti izplūdusī ideoloģiskā platforma, kas izpaudās kā izteikta identitātes krīze. Vēlētājam netika dota skaidra atbilde uz vēlēšanu kampaņas pamatjautājumu – kāpēc tieši par jums man būtu jāatdod sava balss?

Pēdējās dienās Bordānam nākas cīnīties ar zināmu kognitīvo disonansi. Gandrīz vai dvēseles mokām. No vienas puses, viņš vai pušu sprāgst no lepnuma, par kuru gribētu izkliegt visai pasaulei – lūk, ko Es (!!!) izdarīju! To, ko savulaik nespēja ne Šķēle (jaunākā paaudze pat nenojauš, ka tieši šis personāžs bija pirmais ietekmīgais Lemberga politiskais pretinieks), ne Šlesers, ne Repše, ne Zatlers un Sprūdžs, to izdarīju es – Bordāns. Taču, no otras puses, viņš to nedrīkst teikt.

Iesākumā neliela ilustrācija par kaut ko it kā pilnībā nesaistītu ar mūsu pusē notiekošo.

Šī nedēļa sākusies ar vietējā mēroga polittrīci. Ventspils mērs Aivars Lembergs un vēl četras organizācijas, tajā skaitā Ventspils brīvostas pārvalde, iekļautas ASV sankciju sarakstā. Paziņojums par to tika publicēts ASV Finanšu ministrijas (U. S. Department of Treasury) mājaslapā 9. decembra rītā pēc Vašingtonas laika, pēcpusdienā pēc Latvijas laika.

Pārfrāzējot klasiķi: Rīgas domes (RD) atlaišanas procedūra, par kuru tik ilgi runāja opozīcija, ir sākusies. Ko tas nozīmē, ņemot vērā, ka šī soļa sekas var izrādīties gluži negaidītas?