Covid pandēmija un ar to saistītie dzīves apgrūtinājumi un apdraudējumi acīmredzami ietekmē kopējo gaisotni sabiedrībā. Tā kļuvusi agresīvāka, neiecietīgāka un diemžēl arī nehumānāka. Tas uzskatāmi redzams sociālajos tīklos, un sestdienas protesta akcijas šo sociālo spriedzi tikai uzkurināja. Sabiedrības kolektīvajā apziņā parādījušās divas bīstamas tendences – virzība uz antihumānismu un augoša vēlme ierobežot demokrātiskās brīvības.
Pirms pāris nedēļām Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” diezgan asi pārtraucu citu raidījuma viešņu - pazīstamo sociālo influenceri Baibu Strautmani, kad viņa aicināja veidot īpašus sarakstus, kur tā dēvētie “kovidnoliedzēji” (lasi: visi tie, kuri saglabā kritisku attieksmi pret varas pasākumiem pandēmijas ierobežošanā) varētu atzīmēties, atsakoties no medicīniskās palīdzības saslimšanas gadījumā. Šo ierosinājumu nosaucu par tīro demagoģiju, kuru, kā man tobrīd likās, kauns pat nopietni apspriest. Taču izrādās, šis gluži absurdais ierosinājums atradis dzirdīgas ausis. To atkārto citi, un arī pati Strautmane to atzīst par labu esam.
Šeit jānorāda, ka Latvijā ir pietiekoši daudz cilvēku, kuri ar abām rokām atbalstītu dažādu drakonisku un no 21. gadsimta viedokļa antihumānu pasākumu ieviešanu. Piemēram, nāves soda atjaunošanu, rokas nociršanu par zādzību, alkoholiķu neņemšanu slimnīcās, visu tā dēvēto bomžu aizvākšanu kaut kur tālāk no acīm utt.. Aicinājumi ierobežot medicīnas aprūpi noteiktām cilvēku kategorijām no šo cilvēku puses ir saprotami, un tie izriet no viņu pasaules redzējuma loģikas. Taču šoreiz gribu runāt par cilvēkiem, kuri mēdz uzdoties par Latvijas sabiedrības izglītotāko, progresīvāko daļu.
Sestdienas vakarā Baiba Strautmane turpināja savu līniju: Manuprāt, vishumānākais sods būtu bijis - ja visi tie 10-ti policistu, kas tur šodien grozījās, būtu rāmi un mierīgi pierakstījuši visu to personu datus, kas tur burzījās bez maskām... un tad savietot tos ar slimnīcu reģistriem - tiklīdz kādu to šiem ieved, tā automātiski noliek rindas galā.
Sanitas Jemberga pievienojās šai arhaiskajai “zobs pret zobu” nometnei: Piekrītu. Vienīgi gribu, lai pasākumos, kur pārkāpj noteikumus, no visiem savāc personas datus + parakstītu anketu, ka viņi atsakās no veselības aprūpes, kas saistīta ar kovida saslimšanu, un šo anketu redz e-veselībā. Ārstiem nav jācīnās ar stulbumu.
Ojārs Bojārs: Nopietni!? Ja pat tie, kas pretendē uz gudra cilvēka statusu, tā uzskata, tad neesmu kļūdījies - Latvija ir valsts bez cilvēcīguma.
Aiga Aizpuriete: Lasīju FB, kur meitene konkrēti sauc visus cilvēkus, kas bija protestā, par slepkavām. Tad te tās briesmīgi melīgās ReBaltikas žurnālistes arī uz to pusi vilka, bet tajā gadījumā motivācija skaidra. Tā nevar! Tas ir pilnīga aizspogulija, ko mums uzspiež. Visam ir robeža.
Guntars Vītols: Diskusija par to, vai kādam būtu pašam jāatsakās vai jāatsaka medicīniskā palīdzība (par jebko un jebkurā kontekstā) ir patiesi barbariska.
Ieva Zagante: Nav vis barbariski. Visus neārstēs nekad. Tikai, ja dzērumā nozāģēto roku visticamāk nešūs klāt, jo dzērājs, lai kā solītos, visdrīzāk rehabilitāciju neveiks, un pļēguram aknu netransplantēs, jo visticamāk nodzers arī jauno, viņi abi ir vainīgi paši!
Einārs Lipšics: Tā ir cilvēku attieksme pret noziedzniekiem. Vai tā vietā, lai uztrauktos par šādu cilvēku attieksmi, nevajadzētu vērsties pret šo noziedzīgo sabiedrības daļu? Jūs snobiski mācat dzīvot tos cilvēkus, kuri ir nobijušies par savu un tuvinieku dzīvībām.
Guntars Vītols: Zināma sabiedrības daļa sāk zaudēt pēdējās cilvēcības paliekas. Jā, tik traki. Lasot tviteri, ‘mati ceļas stāvus’. Pat ļoti izglītoti cilvēki spriež par ‘taisno tiesu’ miesassodu formā. Citādas asociācijas kā ar raganu medībām viduslaikos neveidojas.
Izteikumi par sestdienas protesta akcijām izgaismoja vēl kādu bīstamu parādību - demokrātijas patieso vājumu. Latvijā demokrātiskā pasaules uztvere, tāpat kā humānisma ideāli klāj ārkārtīgi plānu sabiedriskās apziņas kārtiņu. Daudzi ir gatavi ļaut protestēt tikai tiem, kuri ir līdzīgi domājoši, bet vienmēr atrast iemeslus, kādēļ neļaut to darīt citiem, ja protesta mērķi pašiem nav tuvi. Šajā sakarā zīmīga ir diskusija starp šķietami “īstenticīgajiem demokrātiem”.
Iveta Kažoka: Lielai daļai no sanākušo nezinām motivāciju un apsvērumus. Vai Tev nav tik principiālu jautājumu, par kuru Tu būtu gatava iet protestēt pat mēra laikā? Man ir. Tā var gadīties, ka tas, kas kādam šķiet principiāls, citam tāds nav.
Sanita Jemberga: Ir, bet tad es eju ar skaidru apziņu, ka pārkāpju noteikumus un maksāju par sekām. Mums lūdz nepulcēties savu tuvinieku un mediķu dēļ, lai iespējami ilgi veselības sistēma nesabrūk. Tas man ir svarīgāk nekā manas pretenzijas pret kaut ko.
Iveta Kažoka: Analoģija: Baltkrievija. Visu vasaru/rudeni tajās bildēs no protesta pasākumiem ko Tu primāri redzēji - protestu vai kovid-perēkli? Arī Latvijā uz Baltkrievijas atbalsta piketiem nāca vairāk, nekā pieteikts. Ko šajā gadījumā nozīmētu maksa par sekām? Man lieka pulcēšanās aizliegtās ballītēs un citos neobligātos pasākumos šķiet daudz nosodamāka rīcība, nekā protests. Šeit galvenā problēma ir tie, kuri apzināti kurina ar savtīgu mērķi - tie, kuri nāk ar saviem satraukumiem un protestiem, nav problēma, bet daļa no demokrātijas.
Liana Langa Bokša: Katrā ziņā, ceru, ka juridiskās personas - mītiņu rīkotājas - sodīs ar 5000 eur sodu par to, ka nespēja nodrošināt pulcēšanās kārtību un nākamreiz pārējie divreiz padomās, vai pandēmijas ierobežojumu apstākļos pieteikt savus piketus. Diemžēl soda kvītis saņems arī lētticīgie cilvēki.
Iveta Kažoka: ja tā, tad kurš uzdrošināsies pieteikt protesta piketu tad, ja Baltkrievijā sāksies masu slaktiņi vai ja Latvijā draudēs valsts apvērsums? Jebkurā piketā ir risks nespēt nodrošināt kārtību vai ieradušos cilvēku skaitu.
Liana Langa Bokša: Aicinu nesalīdzināt baltkrievu cīņu pret asiņainu varas uzurpatoru ar vietējo antivakseru aktivitātēm. Lūdzu! Analizēsim tieši Latvijas situāciju, nevis BY! Kā būtu LABĀK Latvijas sabiedrībai pandēmijas krīzes laikā no sabiedrības veselības drošības apsvērumiem?
Iveta Kažoka: Tāpēc jau arī demokrātijas ir tik trauslas - grūti iedomāties, ka cilvēki var būt patiesi norūpējušies par jautājumiem, kas pašam sev šķiet mazsvarīgi vai pat kaitīgi. Vakardienas protestā daļai dalībnieku šie jautājumi bija dzīvības/nāves, brīvības/apspiestības rangā.
Šo diskusiju ietekmē arī pats ierakstīju tviterī - Bens Latkovskis: Jau kopš pagājušā gadsimta 90-iem gadiem saku - ja Latvija būtu vientuļa sala okeānā, tad te demokrātija nenoturētos ilgāk par diennakti. Nu, nevalda LV sabiedrības apziņā demokrātijas gars. Kā, piemēram, ASV, kur tas ir iezīsts ar mātes pienu. Pēdējā laikā gan arī tur sāk ļodzīties.
Ko no visa notiekošā varam secināt? To, ka bail pat iedomāties, kas slēpjas cilvēku zemapziņā, un kas notiktu, ja pazustu barbarisma ārējo izpausmju iegrožojošie faktori. To nedrīkst aizmirst ne mirkli.
