Saslimušo skaits ar Covid-19 turpina saglabāties augsts. Jautājums vairs nav – vai saslimušo skaits dienā pārsniegs tūkstoti, vai tomēr izdosies noturēties zem šī robežskaitļa? Jautājums ir – kad tas notiks? Lietuvā šis skaitlis jau regulāri pārsniedz pāris tūkstošus. Diez vai pie mums būs citādāk. Šis būtu skatījums, ja tā var teikt, no statistiskā aspekta. No sociālā aspekta galvenais jautājums ir cits. Tas pats, kas cilvēku prātus nodarbināja jau tad, kad viņi dzīvoja alās un no aukstuma glābās ietinoties nomedīto zvēru ādās – kurš pie tā visa vainīgs? Kuru nomest no aizas bezdibenī, lai viss atkal būtu kā agrāk – ierasti un bezbēdīgi?
Nav jāiet uz režisores Lauras Grozas-Ķiberes iestudēto Dailes teātra izrādi “Salemas raganas”, lai saprastu, ka vainīgo meklēšana ir neizbēgama. Tā ir iekārtota cilvēce. Vainīgo meklēšana izriet no cilvēku dabas. Vainīgie tiks meklēti un vienmēr atrasti, neatkarīgi no viņu objektīvās vainas un sabiedrības intelektuālā attīstības līmeņa.
Attiecībā uz covid sabiedrība ir sadalījusies divās vai pat trijās grupās. Ir cilvēki, kuri “Covid-19” par īsti nopietnu slimību neuzskata un visu šo pandēmiju uzskata par cilvēces sakāpinātu histēriju. Vairums no viņiem vīrusa SARS-CoV-2 eksistenci nenoliedz, taču apšauba tā bīstamību; apšauba tā izcelšanos (pieļauj, ka tas pa pasauli klejojis jau agrāk, tikai līdz šim nav ticis atpazīts) un izvirza citas hipotēzes, kuras ļauj viņiem uz šo vīrusu un tā izraisīto slimību raudzīties ar mazākām bailēm. Šī ir acīmredzama psiholoģiskā aizsargreakcija, kura cilvēka apziņā bloķē bailes no tā, kas nav no viņa atkarīgs. Par to, kas no katra atkarīgs, mēs vēl parunāsim vēlāk. Diemžēl tieši šajā grupā ir daļa ļoti agresīvu un intelektuāli aprobežotu cilvēku, kuri izplata neiedomājamas muļķības, kuras citi no šīs pašas skeptiķu grupas uztver par pilnu rubuli.
Otra grupa ir cilvēki, kuri pie infekcijas augstā izplatības līmeņa vaino valdību, kuras nekonsekventās un, galvenais, novēlotās un bezrūpīgās rīcības dēļ, otro vilni esam sagaidījuši nesagatavoti. Ko valdība darīja visu vasaru? Šie cilvēki bieži vien valdību vaino arī par to, ka tā šajā situācijā ar saviem haotiskajiem, iekšēji pretrunīgajiem un bieži vien neloģiskajiem lēmumiem vēl vairāk tracina jau tā nervozo un līdz pēdējam saspringto sabiedrību.
Trešo grupu veido sabiedrības nosacītais “meinstrīms”, jo šo viedokli pārsvarā uztur galvenie sistēmas influenceri. Pie augstajiem saslimstības rādītājiem vainīgi esot tā dēvētie “covidioti”. Tie ir visi “citādi domājošie”, kas atļaujas izteikties skeptiski par “valdošo viedokli” un īpaši par masku vispārējās nēsāšanas lietderību. Šie “neticīgie Tomi” ar savu neticību torpedējot varas iestāžu un “apzinīgo” pilsoņu centienus pandēmiju apturēt un uzvarēt.
Šajā grupā valda svēta pārliecība - ja visi būtu tādi kā es, tad gan... Vai tiešām vīruss būtu uzveikts? Tajā pašā laikā šie cilvēki regulāri publicē ierakstus sociālajos tīklos, kuros viņi sūdzas par citu, “neapzinīgu” cilvēku uzvedību sabiedriskās vietās. Respektīvi, viņi paši totālu karantīnu (kas varbūt tiešām spētu ierobežot pandēmijas izplatību) neievēro. Viņi neslēpjoties lepojas, ka iegādājušies linu auduma masku, ar kuru esot pavisam viegli elpot (lasi: masku, kura neaizsargā pilnīgi ne pret ko), un uztur ilūziju, ka tieši attieksme pret aizsargmaskām ir galvenais pandēmiju ierobežojošais/paplašinošais faktors. Viņi tic, ka izpildot noteiktus rituālus var uzvarēt fiziku, bioloģiju, pats par sevi saprotams, psiholoģiju. Šo ticību viņi stiprina, piesaucot “zinātni”, kas ir atsevišķa raksta tēma, tāpēc to šeit sīkāk neapskatīsim. Šo grupu pārsvarā (bet ne tikai) veido varas lojālisti, kuri jebkuru asāku pārmetumu valdībai ir gatavi uztvert kā apliecinājumu piederībai pie pretējās - “covidiotu” - nometnes.
Diemžēl visas šīs grupas, kuras, protams, plaši pārklājas, nemitīgi viena otru apsaukā, un cilvēkam, kuram šī “vainīgo” meklēšana organiski riebjas, sociālajos tīklos atrasties kļūst arvien nekomfortablāk. Jau labu laiku tikpat kā neeju feisbukā, jo tur nav iespējams izvairīties no kliedzošas muļķības, nekaunīgas agresivitātes, neiecietības un diemžēl arī elementāra kretīnisma, kad citu apsaukāšana, apņirgšana un pazemošana vairs nekādi netiek iekšēji ierobežota. Diemžēl šī apsaukāšanās pandēmija arvien vairāk ieperinās arī tviterī, kas skaitās nedaudz šaurāks, inteliģentāks sociālais tīkls.
Apzinos, ka kāds var justies vīlies, jo šīs lamas, apsaukāšanos un citu apņirgšanu šeit necitēšu. Ne tikai tāpēc, ka “par daudz goda”. Vienkārši šajā visai cilvēcei patiešām sarežģītajā laikā nevēlos vairot lamu, ņirgu un verbālo mēslu straumi, šos ierakstus lieki pārpublicējot. Visticamāk, tie radītu tikai jaunus apsaukāšanās viļņus. Drīzāk gribētu aicināt visus divreiz padomāt, pirms publiski kādu saukt par idiotu. Nu, diez vai kādam kļūs tuvāka jūsu pārliecība, ja viņu nosauksiet par idiotu. Ja nevaram apturēt SARS-CoV-2 vīrusu, tad vismaz savstarpējo neiecietību un naidu varam iegrožot. Vai tomēr nevaram? Vai tiešām kopš alu laikiem tik maz kas mainījies?
