Bens Latkovskis / Autori

LTV raidījumā Aizliegtais paņēmiens tika vētīta Latvijas pensiju sistēma. Tā tika salīdzināta ar kaimiņos esošo Igauniju, un īpaša uzmanība pievērsta milzīgajai mūsu pensiju nevienlīdzībai. Latvijā ir gandrīz desmit reižu vairāk cilvēku nekā Igaunijā, kuri saņem salīdzinoši lielas pensijas (virs 700 eiro mēnesī), un nesalīdzināmi vairāk to, kas saņem mazas vai pat ļoti mazas pensijas. Ja Igaunijā mazākas pensijas par 300 eiro mēnesī saņem tikai 3% pensionāru, tad pie mums šādas pensijas saņem 65%.

Ziņa, ka terorists, kurš nesen sarīkoja asinspirti Londonā, vairākkārtīgi apmeklējis Saūda Arābiju, lika atcerēties pavisam nesenu vērojumu Abū Dabī lidostā, kur, atgriežoties no Vjetnamas, sanāca gaidīt reisu uz Eiropu. Tur biju liecinieks pasažieru iekāpšanai lidmašīnā, kas devās no Abū Dabī uz Džedu (Saūda Arābija).

Pēc politiskā kursa korekcijas Rietumos (Brexit un Tramps) ledus sakustējies arī Austrumos, kur sestdien Baltkrievijā un svētdien Krievijā notika ļoti masveidīgas protesta akcijas. Minskā un citās Baltkrievijas pilsētās Lukašenko režīms pēc ilgāka veģetārisma perioda atkal parādīja zobus un ļoti agresīvi reaģēja uz sabiedrības protesta akcijām.

Šā gada 16. janvārī Norvēģijas robežapsardzes spēki netālu no Svalbāras arhipelāga aizturēja Latvijas zvejas kuģi Senators, kurš šajā apkārtnē nodarbojās ar sniega krabju zveju. Kuģis tika aizvilkts uz gandrīz tūkstoš kilometru attālo Kirkenas ostu Norvēģijā, kur joprojām tiek nelikumīgi aizturēts, radot kuģu īpašniekiem zaudējumus 6000 eiro diennaktī, nerunājot par uzlikto sodu 180 000 eiro apmērā.

Ko darīt ar 16. martu? Lai kā mūsu valsts tā dēvētajai elitei gribētos sagaidīt, ka pēc 15. marta seko 17. marts, katru gadu šajā dienā notiekošais rada zināmu kaitējumu valsts prestižam.

Sagaidot Latvijas 100 gadu jubileju, Latvijas Centrālās padomes (LCP) piemiņas fonds aicina katru Latvijas valsts piederīgo līdzdarboties un atbalstīt nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem veltīta pieminekļa izveidi Rīgā, Daugavas kreisajā krastā, pie Gaismas pils ēkas. Šādu aicinājumu pirmdien preses konferencē izteica fonda valdes loceklis Jurģis Klotiņš.

Latvijā pēdējos gados popularitāti ir iemantojis jauns sporta veids – florbols. Decembrī Arēnā Rīga pat norisinājās pasaules čempionāts, kur Latvijas izlase gan rādīja ne to labāko sniegumu. Florbola popularitātei Latvijā ir vienkāršs izskaidrojums. Tā kā tas ir jauns, pasaulē mazpopulārs sporta veids, tajā ir niecīga konkurence un daudzmaz cienīgi var sacensties arī tad, ja ar to nodarbojas vien hobija (amatieru) līmenī.

Kad biju vēl pavisam mazs bērns, Pārdaugava Botāniskā dārza apkārtnē izskatījās pavisam citāda nekā tagad.

Reizi mēnesī katram redakcijas darbiniekam ir gods dežurēt pie tālruņa un atbildēt uz lasītāju zvaniem. Tā ir ļoti vērtīga savstarpēja domu apmaiņa. No vienas puses, laikraksta lasītājam ir iespēja pa tiešo komunicēt ar žurnālistu un izteikt gan savu sāpi, gan ieteikumus, kā labāk strādāt, bet, no otras, arī žurnālistam ir iespēja tuvāk uzzināt, ar kādām domām dzīvo viņa lasītājs. Paldies visiem zvanītājiem.

Apzināti lietoju šo nelatvisko, literāri nepareizo, bet visai bieži izplatīto konstrukciju – priekš kam – kāpēc, kādam nolūkam, kā dēļ vietā, jo tieši šī konstrukcija vispilnīgāk apzīmē domu – kam tā latviešu valoda vajadzīga? Pēdējo dienu notikumi rāda, ka Latvijas augstskolu rektoriem nākotnē tā tiešām vairs nebūs vajadzīga.

Nedēļas nogali jaunais ASV prezidents Donalds Tramps veltīja telefonsarunām ar dažādiem pasaules ietekmīgākajiem spēlētājiem. No Latvijas viedokļa svarīgākās bija Trampa sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, jo Krievijas – ASV attiecības mūsu valsti ietekmē vēl būtiskāk nekā pašmāju politekonomisko grupējumu nemitīgās dubļu cīņas. Var stūrgalvīgi to izlikties nemanām, bet objektīvi Krievija ir vienīgā valsts pasaulē, kura reāli varētu apdraudēt Latvijas valsts pastāvēšanu, bet ASV – vienīgā valsts, kura Latviju varētu aizstāvēt, ja šāds apdraudējums reāli rastos.

Sociālpolitiskais nobrukums parasti notiek strauji un negaidīti. Vēl vakar viss bija klusi un mierīgi, politiskais dīķis, kā ierasti, rāms ar smakojošu, sastāvējušos ūdeni, bet šodien tajā kāds ir iemetis akmeni, un jau rīt viss vārās, mutuļo un pa ielām staigā aurojošu cilvēku pūļi. Vēsturiski, ar atpakaļejošu datumu visiem viss skaidrs – situācija brieda jau sen, vienā dienā vadzim bija jālūst, tā ka nekas pārsteidzošs, lai gan pašiem notikumu dalībniekiem līdz pat tai liktenīgajai dienai tā nelikās.

Šodien svinīgā inaugurācijas ceremonijā par Baltā nama saimnieku kļūs Donalds Tramps.

Ilgus gadus, runājot par Latvijas valsti, bieži tika lietots attālināts, it kā ar jēdziena lietotāju nesaistīts apzīmējums – «šī valsts», to pretnostatot «normālai» valstij.

Par spīti runām par pieaugošo interneta lomu dažādos procesos, televīzijai joprojām ir lielākā ietekme uz sabiedrisko domu. Tāpēc četru (no pieciem) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu ievēlēšana ir ļoti svarīga. Protams, ne jau NEPLP nosaka televīziju vai radio saturu un pat ne ievirzi, taču NEPLP nekādā ziņā nevar tikt uzskatīts par dekoratīvu iestādījumu ar simboliskām funkcijām.

Pasaulē viss notiek cikliski, un arī politikā darbojas visiem zināmais svārsta likums. Viena novirziena politiķus nomaina cita stila politiķi, neatkarīgi no viņu sasniegumiem vai kļūdām. Politiķi un pat noteikta politiskā retorika cilvēkiem apnīk, tāpat kā ar laiku apnīk apģērbu mode.

LTV raidījumā Tieša runa (28.12.2016.) dažādi eksperti sprieda par iemesliem, kuru dēļ pār pasauli veļas tā dēvētais populisma vilnis un aug neuzticība politiskajām elitēm. Bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis šo neuzticības krīzi pamatoja ar to, ka Eiropā esot atmiekšķējušās liberālās vērtības, proti, ir zudusi iespēja runāt par visu, ko grib, lai kā arī kādam tas nepatiktu.

Nedaudz pārfrāzējot Ļeņinu, par aizvadīto 2016. gadu pasaulē var teikt, – antielitārā revolūcija, par kuru tik ilgi sapņoja tie, kuri jūtas nepietiekami novērtēti, beidzot ir notikusi. Valdošās elites ir noguldītas uz dēļiem. Pirmais trieciens – balsojums par Lielbritānijas izstāšanos no ES, un tad graujošs aperkots – Trampa uzvara ASV vēlēšanās. Runā, ka Hilarija Klintone tā arī nav spējusi atgūties no negaidītā trieciena un joprojām nepieņem zaudējumu. Viņa nav atlaidusi savu priekšvēlēšanu komandu un, dzīvojot pašiedomātā realitātē, sapņo par piedalīšanos 2020. gada vēlēšanās.

Ziņa, ka Sabiedrībai par atklātību – Delna izdevies piezīsties Skanstes tramvaja projektam, kur tā plāno «apgūt» 356 731 eiro projekta Integritātes pakti – pilsonisks kontroles mehānisms ES fondu aizsardzībai ietvaros, var radīt maldīgu iespaidu, ka Delna atkal ir zirgā. Pasaulē notiekošo pārmaiņu gaismā šī ziņa drīzāk liecina par pretējo – par Delnas morālā resursa strauju izsīkumu un tās gaidāmo galu.

Pirmdienas vakarā pēc ziņas, ka Turcijas galvaspilsētā Ankarā noticis atentāts pret Krievijas vēstnieku Andreju Karlovu un tā dēļ viņš miris, viens no redzamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdu un darbu interpretētājiem, politisko notikumu komentētājs Staņislavs Belkovskis sociālajā tīklā twitter ievietoja melna gulbja attēlu.

Piektdien vēlā pēcpusdienā tapa zināms atjaunotās Latvenergo padomes sastāvs. Kādreiz televīzijas reportieri nejauši uz ielas satiktiem cilvēkiem uzdeva jautājumu – kas ir Lāčplēša diena? Ja agrāk daudzi nezināja, tad tagad vairums jau zina. Ja pirms gadiem divdesmit uz ielas pajautātu, kam domāta Latvenergo padome, tad daudzi mulstu un kaut ko murmulētu par mūsu enerģētikas flagmaņa attīstību vai ko tamlīdzīgu. Tagad cilvēki ir krietni zinošāki. Diez vai atrastos daudzi, kuri nespētu pateikt pareizo atbildi – kā, kāpēc? Pie siles tak kaut kā jātiek.

Laiku pa laikam izskan aicinājumi reformēt Latvijas nodokļu sistēmu. Finanšu ministrijas rīkotajā nodokļu maksātāju forumā OECD nodokļu eksperts Bērts Brīss ieteica Latvijas nodokļu sistēmu mainīt fundamentāli. Viņaprāt, Latvijas nodokļu sistēmā jāievieš progresivitāte, kā arī jāstiprina nodokļu politika, VID un jānodrošina analītiskā kapacitāte.