Džo Baidens sāk ar stingri uzņemtu kreiso kursu

© Scanpix

Džo Baidena inaugurācijas ceremonija, pretēji pirms tam uzkurinātajai trauksmes sajūtai, notika salīdzinoši mierīgā, svinīgā un, jāsaka, labi režisētā gaisotnē. Pats jaunais prezidents teica samērā labu runu, kurā solīja būt visu amerikāņu prezidents un darīt visu, lai saliedētu nāciju. Var tikai novēlēt viņam panākumus, taču, vērojot notiekošo ASV, lielas ticības tam, ka tuvākajā laikā izdosies iegrožot politisko spārnu (īpaši kreisā spārna) galējos polus un atrast centrisku kopsaucēju, ir mazas.

Uzreiz pēc inaugurācijas Baidens devās uz savu darba vietu Ovālajā kabinetā un parakstīja pirmos 15 rīkojumus. Starp tiem bija rīkojums, kurš liek visās valsts iestādēs obligāti nēsāt aizsargmaskas. Tāpat tiek izveidota darba grupa cīņai pret koronavīrusu. Šī grupa būs kaut kas līdzīgs mūsu veselības ministra Daniela Pavļuta iecerētajam Vakcinācijas birojam, tikai ar lielākām pilnvarām un plašākiem uzdevumiem.

Baidena uzsvars uz pandēmijas apkarošanu ir tikpat kā nezaudējošs. Atšķirībā no vakcinācijas pirmajām nedēļām decembrī, kad vakcinēšanas process atdūrās pret neskaitāmiem birokrātiskiem šķēršļiem, tagad tas ir nolikts uz industriāliem pamatiem un tuvojas nospraustajam mērķim - miljonam vakcinētu ASV iedzīvotāju dienā. Šobrīd dienā vakcīnu saņem ap 800 000 amerikāņu un tiek atvērti jauni vakcinācijas punkti skolās, baznīcās un citās sabiedriskās vietās. Vakcinācijai turpinoties šādos tempos, ir pamats domāt, ka pavasarī pandēmijas apjomi var strauji samazināties. Nav šaubu, ka Baidens šos panākumus pierakstīs sev un savai “aktīvajai cīņai pret koronavīrusu”, lai gan pamatus šiem samērā paredzamajiem panākumiem bija jau ielicis Tramps.

Līdz marta beigām pagarināts moratorijs uz nekustamā īpašumu atsavināšanu neizmaksātu hipotēku dēļ un līdz septembrim plānots pagarināt pārtraukumu studiju kredītu atmaksai. Taču galvenais Baidena pasākums Covid-19 seku mazināšanai būs 1400 ASV dolāru vērta čeka izsūtīšana katram ASV iedzīvotājam (sveiciens mūsu Reiram). Tas amerikāņiem būs jau trešais palīdzības čeks. Pirmos divus viņi saņēma no Trampa administrācijas. Te gan jāpiebilst, ka, lai šo čeku izmaksātu, nepietiek ar Baidena rīkojumu. Šīs izmaksas, tāpat kā visu 1,9 triljonu lielo palīdzības paketi, jāapstiprina Kongresam, kur vēl iespējamas lielas korekcijas.

Baidens likumsakarīgi jau apturējis finansējumu Trampa slavenajai sienai uz robežas ar Meksiku; atjaunojis ASV dalību Pasaules veselības organizācijā un Parīzes klimata vienošanās līgumā; atcēlis Trampa noteiktos ieceļošanas ierobežojumus no dažām musulmaņu valstīm un atjaunojis naftas vada “Keystone” (no Kanādas uz Teksasu) būves aizliegumu.

Lai pilnībā izsvēpētu jebkādu Trampa klātbūtnes smaku, izdots rīkojums visiem departamentiem izvērtēt Trampa laikā pieņemtos federālos normatīvos aktus par to kaitīgumu cilvēku veselībai un apkārtējai videi, ja tie nav pamatoti ar labākajiem zinātnes (?) atzinumiem. Tāpat Baidens parakstījis rīkojumu par taisnīguma ieviešanu federālajā pārvaldē un sistēmiskā rasisma izskaušanu federālajās programmās un institūtos. Šis rīkojums paredz plašākas iespējas cilvēkiem ar citu (lasi: melnu) ādas krāsu. Savukārt atcelts Trampa rīkojums, kurš ierobežoja valsts iestāžu iespējas rīkot apmācības “dažādībā”. Tagad, tieši otrādi, federālo iestāžu darbinieki tiks apmācīti tolerancē (visiem būs jāiziet “pareizās domāšanas” kurss un jānoliek ieskaite).

Citiem vārdiem, Baidena Amerika sāk arvien vairāk līdzināties Padomju Savienībai pirms pusgadsimta, kad visur darbavietās toni noteica dažādas komitejas, partijas sekretāri un regulāri notika sapulces, kurās labi apmaksāti politdarbinieki skaidroja, kā “pareizi jādomā”. Ar jaunu paātrinājumu tiks turpināts kurss uz vainas sajūtas radīšanu baltajos amerikāņos un “balto privilēģijas” izskaušanu sabiedrībā. Jautājums - vai tiks ieviests obligātais afroamerikāņu kurpes bučošanas rituāls - pagaidām paliek atklāts, bet virzība uz to ir nepārprotama. Tāpēc cerība tam, ka Baidenam izdosies apvienot gan mēreni kreisos, gan mēreni labējos, ir niecīga, jo toni šobrīd nosaka nevis mērenie, bet galējie. Un nevis labējie, bet kreisie.

Pagaidām Baidens vārdos ir par saliedētību un sašķeltības mazināšanu, bet ar darbiem iet pilnīgā kreiso radikāļu pavadā. Varbūt viņa pielaidību atvēsinās tā dēvēto “Antifa” aktīvistu veiktā Demokrātu partijas mītnes izdemolēšana Portlendā (Demokrātu pilnībā pārvaldītajā Oregonas pavalstī), taču cerības mazas. Šobrīd iniciatīva ir radikāļu pusē. Atliek vienīgi cerēt, ka vēstures svārsts kustas no vienas galējības uz otru, un šobrīd tas tuvojas savam galēji kreisajam punktam.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.