Starptautiskā hokeja federācija (IIHF) pieņēmusi lēmumu pārcelt 2021. gada pasaules čempionātu no Minskas (Baltkrievija) uz kādu citu vietu. Šis lēmums tika gaidīts jau sen, jo Baltkrievijas varas iestāžu brutālā rīcība, apspiežot masu protestus pret 2020. gada 9. augusta prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu, pārsniedza visas pieļaujamības robežas.
Uzsvars šeit jāliek uz vārdiem - pārsniedza pieļaujamības robežas, jo tas, ka Lukašenko ir diktators, nav nekāds jaunums. Tāpat kā tas, ka dažādu lielu sporta pasākumu rīkošana regulāri tiek uzticēta valstīm, kuras grūti nosaukt par demokrātiskām. Taču tieši spēka struktūru brutalitāte, apspiežot nemierus, situāciju Baltkrievijā šobrīd atšķir no tās, kāda tā bija 2014. gadā, kad tur jau notika pasaules čempionāts. Lai arī ar demokrātiju un politiskajām tiesībām Baltkrievijā pa šiem gadiem nekas daudz nav mainījies, tomēr toreiz vara situāciju turēja stingrā kontrolē, taču tagad tā to vairs nespēj.
Pieļauju, ka arī pats Lukašenko, vismaz zemapziņas līmenī, ir apmierināts ar to, ka viņam nebūs jāiztur šī vairāku nedēļu spriedze.
2014. gadā biju Baltkrievijā pasaules čempionāta laikā. Visa dzīve Minskā tajā laikā bija pakārtota čempionāta [ārzemju] viesu ērtībām: bezmaksas ātrās vīzas uz robežas; angļu valoda sabiedriskajā transportā; plaša kultūras un izklaides pasākumu programma vakaros brīvā dabā Svislačas upes krastā pašā pilsētas centrā.
Līdzīgi kā Krievijā 2018. gadā pasaules futbola čempionāta laikā, arī Minskā 2014. gada maijā valdīja salīdzinoši brīva gaisotne, kuru Lukašenko šodien vairs nevar atļauties. Vēl nesen katru svētdienu Minskas centru paralizēja milzīgās protesta demonstrācijas. Tas, ka tagad pa ziemu protesta aktivitātes ir apslāpētas, vēl nenozīmē, ka situācija ir atgriezusies stāvoklī līdz 9. augustam un Lukašenko var iztikt bez metro staciju slēgšanas un tūkstošiem omoniešu ievešanas pilsētā. Kas tas par čempionātu, ja tas notiek “kosmonautu” bruņās tērpto omoniešu ķēžu ielenkumā?
IIHF lēmums ļauj brīvāk uzelpot arī mūsu valsts vadītājiem, jo viņi jau agrāk bija izteikuši mājienus, ka negribētu ar Lukašenko Baltkrieviju rīkot kopīgu čempionātu, taču IIHF vadītājs Renē Fāzels šos mājienus izlikās nemanām. Savukārt skaidri un nepārprotami pateikt (nevis dot mājienus), ka mēs kopā ar Lukašenko čempionātu nerīkosim, Kariņam drosmes pietrūka. Toties tagad viņš varēja tviterī ierakstīt:
Krišjānis Kariņš: IIHF padomes lēmums nerīkot PČ hokejā posmu Minskā vērtējams atzinīgi, esam vairākkārt iestājušies par šādu soli. Latvija ir gatava rīkot plānoto čempionāta posmu Rīgā, kā arī vērtēt visa čempionāta rīkošanu.
Kopš Berlīnes olimpiskajām spēlēm 1936. gadā atklāts ir jautājums - cik daudz var jaukt sportu ar politiku, jo pilnībā nošķirt abas šīs substances tāpat nav iespējams. Sociālajos tīklos izvērtās diskusija par Latvijas izlases kapteiņa Kaspara Daugaviņa izteikumiem intervijā TVNET, kur uz jautājumu “Kā no spēlētāja perspektīvas tu raugies uz notiekošo saistībā ar 2021. gada pasaules čempionātu, kas paredzēts Rīgā un Minskā?”, Daugaviņš atbildēja: “Tā ir politika. No sportiskā viedokļa ir izlemts, ka čempionātu rīkos divās pilsētās - Rīgā un Minskā. Tas būtu ideālais variants, pie kā arī būtu jāpieturas. Ja katrs politiķis sāks teikt, ko vajag un ko nevajag darīt, tad mēs drīz neko vairs nevarēsim. Piemēram, nevarēsim braukt uz ASV, jo Donalds Tramps tur izpaužas (smejas). Vecais teiciens - nevajag politiku jaukt ar sportu. Ceru, ka pasaules čempionāts notiks, kā plānots gan Rīgā, gan Minskā. Un ka tas notiks ar skatītāju klātbūtni.”
Hokeja apskatnieks Aivis Kalniņš šo Daugaviņa intervijas fragmentu iekopēja tviterī kopā ar savu komentāru: Iepazīstieties - Latvijas hokeja Izlases ''Kapteinis'' - Kaspars Daugaviņš. Nožēlojami.
Krišjānis Kļaviņš: Cilvēks spēlē ripu, pelna naudu, par pārējo neinteresējas. Par ko tur satraukties. Ne visi var būt kā Artūrs Irbe.
Kristaps Valters: Piedod, bet tu esi banāns pilnīgākais. Nožēlojami sportisti ir tie, kuri sāk jaukt politiku visur iekšā. Mūsu uzdevums ir spēlēt un uzvarēt vienalga kādos apstākļos. Es vienkārši brīnos, kur tādi kā tu vispār eksistē.
Martins Danevics: Baigi gan gribi paslaucīt zem paklāja visas Lukašenko režīma zvērības pret savu nāciju, nosaucot to par politiku. Tā nav politika, tie ir noziegumi. Bet tev jau būtu pohuj, ne? Ka tik kamolu padriblēt un "nejaukt politiku ar sportu".
Ričards Alans Miezītis: Baltkrievija jauc politiku sportā. :) Baltkrievija sit un slepkavo savus iedzīvotājus uz ielām, darīs to pašu blakus arēnām. Vai Jūs tiešām gaidāt, ka cilvēki būs mierā ar hoķi Minskā, kur slepkavniecisks diktators to izmantos savam politiskajam triumfam?
Madars Zvagulis: Man šķiet, ka sportistiem šādu jautājumu uzdot nevajag, bet ja uzdod tomēr, tad sportistam nevajadzētu atbildēt. Lai kādu atbildi viņš sniegtu - kādam tā nebūs pa spalvai.
Jāsaka, ka tiešām negribas kaut ko pārmest Daugaviņam, kura galvenais uzdevums ir spēlēt, nevis domāt par to, ka “pareizāk” atbildēt uz politiski sarežģītiem jautājumiem. Taču to pašu nevar teikt par IIHF vadību, it īpaši tās ilggadējo vadītāju Renē Fāzelu, kurš līdz pat pēdējam brīdim ne tikai centās aizstāvēt Baltkrievijas diktatoru, bet pat atļāvās fotografēties ar mākslinieka Romāna Bondarenko slepkavībā iejaukto Baltkrievijas hokeja federācijas vadītāju Dmitriju Baskovu. Ja kāds šajā brīdī grib teikt, ka tiesa nav bijusi un Baskova vaina nav pierādīta, tad tas ir tikai papildu arguments atteikumam rīkot čempionātu Baltkrievijā, jo par šo slepkavību tur pat nav ierosināta krimināllieta. Tajā pašā laikā publiski noplūdinātās telefonsarunas visai nepārprotami liecina par šī Baltkrievijas hokeja funkcionāra saistību ar šo noziegumu.
Tagad priekšplānā izvirzās cits jautājums - Kur notiks tās čempionāta spēles, kuras agrāk bija paredzēts aizvadīt Minskā? Atbilstoši IIHF izvirzītajām prasībām pasaules hokeja čempionātiem, rīkotājiem jānodrošina otra ledus arēna ar vismaz 5000 skatītāju vietām. Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Viesturs Koziols jau agrāk ir izteicies, ka Rīgā varētu ātri uzcelt pagaidu ledus arēnu ar atbilstošu skatītāju tribīni. Taču šādai pagaidu arēnai ir jēga vienīgi tad, ja spēles notiek pie skatītāju pilnām tribīnēm. Ja Covid-19 dēļ spēles notiek bez skatītājiem, tad otra spēļu arēna var būt principā jebkura, kura spēj nodrošināt pārējos nosacījumus (ledus laukuma izmērus un ģērbtuvju komfortu).
Gan paši spēlētāji, gan hokeja funkcionāri cer, ka līdz maija beigām, kad paredzēts pasaules čempionāts, pandēmija jau būs pamatvilcienos uzveikta un čempionāts varēs notikt ar skatītāju klātbūtni. Ja spēles notiek skatītāju klātbūtnē, tad aktualizējas otras rīkotājvalsts jautājums. Spriežot pēc vakar publicētā Fāzela paziņojuma, viņš nav liels Latvijas kā vienīgās rīkotājvalsts atbalstītājs. Fāzels atzina, ka pastāv trīs varianti. Latvija čempionātu rīko viena, kopā ar Dāniju vai kopā ar Slovākiju. Fazels paslavēja Dāniju, kura pandēmijas apstākļos lieliski sarīkoja Eiropas čempionātu handbolā sievietēm, un paslavēja arī Bratislavu, kur izcili tika noorganizēts 2019. gada pasaules čempionāts hokejā. Tikmēr Latvijā, pēc Fāzela vārdiem, ja tiktu uzcelta pagaidu arēna, tad karstos laika apstākļos (maija beigās un jūnija sākumā) varētu rasties problēmas ar ledus kvalitāti.
Gala lēmums tiks pieņemts jau nākamnedēļ. Šobrīd skaidrs ir viens. Čempionāts notiks jebkādos epidemioloģiskajos apstākļos ar vai bez skatītājiem, un vismaz daļa no čempionāta vai arī viss čempionāts notiks Rīgā.
