Ieilgusī ASV prezidenta Donalda Trampa pretstāve Vašingtonas varas kolosam, kurš viņam it kā nozadzis vēlēšanas, pēkšņi un negaidīti aprāvās ar ārkārtīgi raibas publikas gluži vai komisku Kapitolija ēkas sagrābšanu.
Visvairāk žēl tos nu jau piecus cilvēkus, kuri gāja bojā šajā visai bezjēdzīgajā pasākumā. Es notiekošo Vašingtonā skatījos CNN tiešraidē, un ne mirkli man neradās iespaids, ka tur kaut kas nopietns varētu attīstīties. Kaut vai tāpēc, ka Vašingtona ir viena no liberālākajām ASV pilsētām, un tur nevarēja gaidīt, ka vietējie sniegs kādu papildu atbalstu Kapitolija sagrābējiem.
Viss beidzās ātri, un Kongress vēl tajā pašā vakarā bez vilcināšanās apstiprināja visu pavalstu izdarīto izvēli, kaut arī pirms tam bija paredzēts, izmantojot procedūras iespējas, novilcināt šo apstiprināšanu vismaz uz vienu dienu. Vēl pirms dažām dienām gluži nopietni tika izskatīta Trampa iespēja piedalīties 2024. gada prezidenta vēlēšanās un tika vērtēta viņa ietekme uz Republikāņu partiju un vietu tajā, bet tagad lielākais, uz ko viņš var cerēt - savas prezidentūras pēdējās dienās palikt savā amatā un vēlāk nenonākt cietumā.
Situācija kaut kādā mērā sasaucas ar to, kāda bija izveidojusies PSRS 1991. gada vasarā, kad dažādu politisko spēku, personību un struktūru ieilgusī pretstāve nonāca zināmā strupceļā un visus jau sāka nogurdināt. Toreiz notikumu attīstību pasteidzināja bēdīgi slavenā GKČP (Valsts glābšanas komiteja), kas ar savu nemākulīgo valsts apvērsuma mēģinājumu trijās dienās atrisināja to, ko visa sabiedrība nevarēja izdarīt vairāk nekā trīs gadu laikā. Tāpat arī šoreiz - kaut kāds sirreāls kažokādās tērptu, ar ragu cepurēm galvā ļaužu iebrukums ASV Kongresa ēkā izgaisināja neskaidrības straujāk, nekā kāds to būtu varējis iedomāties.
Nekārtības Vašingtonā noēnoja kādu citu notikumu, kura nozīme uz ASV politiku būs krietni nozīmīgāka. Runa ir par Senāta vēlēšanām Džordžijas pavalstī 5. janvārī. Šīs provinciālās vēlēšanas, kas citkārt izraisītu vienīgi vietēju interesi, šoreiz kļuva par supernozīmīgām ne tikai ASV mērogā, bet, ņemot vērā šīs valsts vietu pasaulē, arī globālā mērogā, jo tieši tajās izšķīrās, vai Demokrātu partija iegūs pārsvaru abās Kongresa palātās. Ja tas notiktu, tad tas ļautu Džo Baidena administrācijai ne tikai pieņemt prezidenta kompetencē esošus lēmumus, bet - kas ir daudz svarīgāk - mainīt likumus, par ko atbild tieši Kongress. Tāpat nesalīdzināmi vieglāk varētu apstiprināt dažādas amatpersonas. Uzdevums nebija viegls, jo, lai to sasniegtu, demokrātiem bija jāiegūst abas vietas, kuras līdz tam piederēja republikāņiem - Kellijai Loflerai (Kelly Loeffler) un Deividam Perdjū (David Perdue).
Džordžija ir tipiska Dienvidu pavalsts, kurā konservatīvais noskaņojums joprojām ir dzīvs un šī pavalsts tradicionāli skaitās “sarkanā”, tas ir - republikāņu. Tiesa, pavalstī ir liela Atlantas pilsētas aglomerācija, kurā noskaņojums jau ir cits - pavisam ne “dienvidniecisks”. Jau 3. novembra vēlēšanās republikāņiem noskanēja trauksmes zvaniņš - Džordžijā ar minimālu pārsvaru prezidenta vēlēšanās uzvarēja Baidens, savukārt Senāta vēlēšanās neviens no kandidātiem neguva vairākumu, tāpēc 5. janvārī bija jārīko otrā kārta.
Abas partijas mobilizēja visus spēkus, lai pie vēlēšanu urnām aizdabūtu savus atbalstītājus, bet arī šoreiz lielu lomu nospēlēja pasta balsojums. Daudzi, kam ir kādi sīki pārkāpumi, negrib nonākt nekādā saskarē ar valsts vai iedzīvotāju kontroles struktūrām, tāpēc uz vēlēšanu iecirkni doties nevēlas. Cita lieta, ja ir iespēja nobalsot pa pastu. Vēl jo vairāk, ja tev draudzīgi palīdz to izdarīt. Šeit jāuzsver, ka šo pasta balsošanu nekādi nevar uzskatīt par kaut kādā veidā mazāk nozīmīgu kā balsošanu iecirknī. Džordžijā pa pastu tika nodoti 3 miljoni biļetenu.
Trešdien, tajā pašā laikā, kad no visas valsts Vašingtonā sabraukušos “Amerikas glābējus” uzrunāja Tramps, aicinot doties uz Kapitoliju, kļuva skaidrs, ka republikāņi ir zaudējuši pat mierinājuma balvu - kaut vienu vietu Senātā no Džordžijas. Tas viņiem ļautu saglabāt Senātā vairākumu. Uzvarēja abi demokrātu kandidāti - žurnālists, kino dokumentālists Džons Ozovs (Jon Ossoff) un mācītājs, pirmais melnādainais senators Džordžijas vēsturē - Rafaels Vornoks (Raphael Warnock).
Ļaunas mēles melsa, ka Tramps, tā vietā, lai visus spēkus koncentrētu vēlēšanām Džordžijā un neatstātu aiz sevis partiju pie pilnībā sasistas siles, koncentrējies uz gaidāmo demonstrāciju Vašingtonā un centieniem novilcināt Baidena uzvaras apstiprināšanu Kongresā. Tagad pēc zaudējuma Senātā un republikāņiem neglaimojošās Kapitolija ēkas sagrābšanas, partija jūtas demoralizēta un Trampa “nodota”.
Prezidenta administrācijā darbinieki steidzas rakstīt atlūgumus, jo nevēlās, ka viņu vārdi tiek saistīti ar nežēlastībā kritušo Trampu. Arī viņa paša partijas biedri, kuri vēl vakar, cerot uz Trampa atbalstu nākotnē, centās izdabāt viņa kaprīzēm, tagad novēršas. Kas attiecas uz demokrātiem, viņi bez mazākās žēlastības pret sakauto pretinieku izbauda savu uzvaru. Baidens strikti noraidīja iespēju, ka nekārtību veicējus varētu uztvert kā protestētājus: “Tie nebija protestētāji. Pat neuzdrošinieties viņus tā saukt. Tie bija grautiņu rīkotāji. Dumpinieki. Pašmāju teroristi. (https://www.bbc.com/news/av/world-us-canada-55582016 00:50 - 01.00 tulkotājam oriģinālversija)
Demokrātu vairākuma vadītāja Kongresa Pārstāvju palātā Nensija Pelosi Trampu nodēvējusi par “ļoti bīstamu personu”. Viņa aicināja iedarbināt Konstitūcijas 25. labojumu, kurš paredz prezidenta atstādināšanu no amata, ja viņš ir nespējīgs pildīt savus pienākumus (praksē šis labojums tiek lietots, ja prezidentam paredzēta operācija vispārējā narkozē). Senators Čaks Šumers (Chuck Schumer) norādīja, ka “šim prezidentam nedrīkst uzticēt amata pienākumus vairs ne dienu. No amata viņš jāatbrīvo nekavējoties”.
Arī no sociālajiem tīkliem Tramps tika atslēgts. Tviterī viņš atgriezās pēc 12 stundām ar īsu video, kurā pirmo reizi atzina pretinieka uzvaru un solīja nelikt šķēršļus Baidenam pārņemt varu 20. janvārī. Tikmēr kāds asprātis tviterī ierakstīja: Donalds Tramps ir pārāk bīstams feisbukam... bet nav tik bīstams, lai joprojām turētu savās rokās mūsu kodolieroču kodus. Donald Trump is considered too dangerous for Facebook/Instagram.....but not too dangerous to still have our nuclear codes.
Spriežot pēc ieraksta tviterī, Tramps ir samierinājies ar zaudējumu, un tā ir laba zīme tajā ziņā, ka viņš savas prezidentūras pēdējās dienās nesavārīs kādas muļķības, kuras visai pasaulei pēc tam vēl ilgi būtu jāstrebj. No otras puses, Trampa raksturs ir tāds, ka šodien viņš ir samierinājies, bet rīt izkāps no gultas ar nepareizo kāju un...
