22.janvārī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs devās pie Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera, lai skaidrotu Latvijas Bankas monetāro politiku un iezīmētu iespējamos valsts ekonomikas attīstības virzienus. Baņķieri ir konservatīvi ļaudis, tāpēc nav šaubu, ka viņš Zatleram atskaņoja jau ierasto plati par lata stabilitātes pozitīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku un mūsu nelokāmo virzību uz eiro ieviešanu 2014. gadā.
Bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns intervijā portālam citadiena.lv pauž viedokli, ka "deputāti ir pērkami un ietekmējami, tāpēc jābalso atklāti". Runa ir par procedūru, kādā ievēlējams nākamais ģenerālprokurors. Līdzīgus argumentus izsaka arī citi, kas ierosina mainīt Saeimas kārtības rulli, ieviešot atklātu amatpersonu balsošanas kārtību.
Ja vajadzētu vienā vārdā raksturot partiju Jaunais laiks, vispiemērotākais vārds būtu – gandētāji. Ir cilvēki, kuri, ķeroties klāt ikvienai lietai ar vislabākajiem nodomiem, to ātri vien sagandē.
LTV1 raidījumā Kas notiek Latvijā? partijas Jaunais laiks valdes priekšsēdētāja (nomināli pirmā persona partijā) Solvita Āboltiņa nāca klajā ar skaļu paziņojumu, ka premjers Valdis Dombrovskis ir [Angelas] Merkeles tipa politiķis.
Siltā, saulainā 2003. gada 20. septembra pievakarē kopā ar saviem jaunākā skolas vecuma bērniem izgāju no bērnudārza Ābelīte Majoros, kur bija ierīkots balsošanas iecirknis referendumam par Latvijas iestāšanos ES.
Valsts prezidenta izveidotās Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis LNT raidījumā 900 sekundes sacīja, ka "cilvēki ir norijuši šoku, iestājies stabils pesimisms, un domāju, ka nebūs vairs tik traki".
Tautas partijas neierašanos uz Ministru kabinetā notikušajām valdības koalīcijas pārstāvju sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem Valsts prezidents Valdis Zatlers raksturoja kā attieksmes demonstrāciju.
"Mazohisti! Vai tad nebija panākta vienošanās? Kāpēc vēl jābalso?"
Šādiem vārdiem deputāts Dzintars Ābiķis Saeimas ceturtdienas sēdes starpbrīdī skaļi šķendējās Saeimas bibliotēkā.
Redzot, ka valsts brauc arvien dziļāk purvā, arvien biežāk un skaļāk izskan jautājums – ko darīt? Atrast atbildi uz šo jautājumu apgrūtina ārkārtīgi blīvā mitoloģisko uzslāņojumu lavīna, kura aizmiglo skatu.
Pēc otrdienas Saeimas sēdes, kuru tiešraidē raidīja gan radio, gan televīzija, ikviens ir tiesīgs jautāt – par ko šie cilvēki saņem algu? Valsts budžeta pieņemšana ir ikviena parlamenta gada nozīmīgākais darbs.
Tautas partijas kongresa delegāti sestdien Dailes teātrī izskatījās jautri un pacilāti kā čigāni bērēs. Gan pacilātībai, gan nolemtības izjūtai bija zināms pamats. Partiju no neglābjamās aizslaucīšanas vēstures mēslainē nācis glābt pats tās dibinātājs – Andris Šķēle.
Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte publiskajā apsveikumā Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvijas valsts! pauž daudzas kritiskas atziņas par mūsu valsti, kurām varētu tikai pievienoties. Tomēr ir arī iebildumi.
Par Latvijas politiskās sistēmas nepilnībām runāja jau pirmās republikas laikā, un Kārlis Ulmanis 1934. gada 15. maijā šos trūkumus mēģināja novērst, sarīkojot valsts apvērsumu.
Latvija no dažādiem starptautiskiem aizdevējiem krīzes pārvarēšanai saņems kopumā 7,5 miljardus eiro. Pieklājīga summiņa, lai varētu atsperties tālākam nācijas uzplaukumam. Taču tautā nejūt prieku par šo starptautisko aizdevēju dāsnumu un dotajām iespējām.
Triju partiju apvienība (JL+PS+SCP), par spīti šķēršļiem un savstarpējām pretrunām, turpina konsolidēšanās procesu. Šobrīd trīs partijas ir konsolidējušās līdz jaunam apvienības nosaukumam. Ierosinājumi, kā nodēvēt jaundibinājumu, bija daudzi – no Ziemeļu spēka līdz Demokrātiskajam blokam. Taču galarezultātā ar balsu vairākumu apvienības biedri vienojušies par iedvesmojošo – Vienotība.
Uz valsts budžeta apspriešanu Saeimā pirmajā lasījumā divas bērnudārza audzinātājas vai pirmo klašu skolotājas bija sadomājušas atvest savus audzēkņus. Pavisam mazu bērnu ierašanās Saeimas plenārsēžu zāles viesu sektorā bija dziļi simboliska.
Kinorežisora Ivara Zviedra dokumentālā filma Bēgums stāsta par latviešu ekonomisko emigrantu it kā skumjo dzīvi Īrijā. Varētu domāt, ka filmas galvenais vēstījums ir par to, ka dzīve svešumā nav medus maize un pa īstam laimīgs latvietis var būt vienīgi savā mīļajā tēvu zemē.
Šobrīd, kad tūkstošiem skolotāju pamatalga noteikta 250 latu mēnesī pirms nodokļu nomaksas, vairs nešķiet nepieklājīgi ieskatīties citu budžetnieku algu sarakstos. Galu galā krīzes situācijā tieši sociāla solidaritāte ir lieta, kas visvairāk nepieciešama, lai kopīgi pārciestu krīzes radītās neērtības.
Pagājušās nedēļas nogalē iznāca piedalīties Baltijas jūras reģiona valstu konferencē Viļņā un pasākuma neoficiālajā daļā parunāt ar kaimiņvalstu žurnālistiem. Saskarsme ar cilvēkiem no citas informatīvās telpas ļauj paraudzīties uz lietām no cita rakursa.
Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja intervijā Latvijas TV izteicās, ka budžeta konsolidāciju Latvijā nevajadzētu veikt uz maznodrošināto rēķina, bet gan būtu jāapsver progresīvās nodokļu sistēmas ieviešana, kā tas esot lielākajā daļā ES dalībvalstu.