Partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK kongress atšķirībā no daudziem citiem pēdējā laika līdzīgiem sarīkojumiem bija īsts darba kongress, kurā tika spraigi diskutēts un lemts par partijai ļoti nozīmīgām lietām.
Par to, ar kādiem politiskajiem spēkiem iet kopā uz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Diemžēl nacionāli noskaņotajai vēlētāju daļai skaidra atbilde uz šo jautājumu netika dota. Pareizāk sakot, partijas vadībai tika dotas brīvas rokas rīkoties pēc saviem ieskatiem.
Vairāku nodaļu vadītāji bija iesnieguši rezolūciju
par partiju apvienības dibināšanu ar partiju Visu Latvijai! kopīgam startam vēlēšanās. Faktiski, apvienojot TB/LNNK ar Visu Latvijai!, tika piedāvāts izveidot jaunu partiju. Veiklu organizatorisko manipulāciju rezultātā šī rezolūcija pat netika likta uz balsošanu, lai gan lielākā kongresa debašu daļa bija veltīta tieši šim jautājumam. Rezultātā viss izskatījās tā, it kā Visu Latvijai! tiktu diezgan brutāli atšūta. Negatīvās attieksmes patiesie iemesli palika neskaidri. Partijas līderis Roberts Zīle distancēšanās iemeslus atļāvās formulēt sev neraksturīgi ciniski – kāds var būt viņu pienesums? Divi trīs uzvārdi uz pieciem vēlēšanu apgabaliem, un naudas priekšvēlēšanu cīņai arī viņiem nav. Kaut kongresā nemitīgi tika atgādināts par TB/LNNK niecīgajiem reitingiem un mazajām izredzēm vieniem pašiem pārvarēt 5% barjeru, partijas vadība izturējās tā, it kā būtu joprojām nopietns, vērā ņemams spēlētājs. Tika piedāvātas divas alternatīvas. Iet kopā ar Vienotību, slēdzot miglainu asociatīvo līgumu, vai kopā ar ZZS. Nav zināms, ko Zīlem ir piesolījuši Vienotības stratēģi, bet izskatās, ka viņš labprāt turētos kopā ar šo spēku. Te gan Zīlem pašam sev būtu jāuzdod jautājums, kuru viņš publiski adresēja Visu Latvijai!.
Kāds var būt TB/LNNK pienesums Vienotībai, izņemot divus trīs uzvārdus? Kāpēc Vienotībai vispār būtu jārunā ar partiju, kuras reitingi ir nožēlojami un kura asociējas ar vecajiem, jau sen pie siles esošajiem spēkiem? Atbilde var skanēt partijai neglaimojoši. Vienīgais pienesums – nacionālo spēku neitralizācija. Ja tēvzemieši ietu kopā ar Visu Latvijai! vai ZZS, tad nacionāli noskaņotam vēlētājam, kuram derdzīga Vienotības koķetērija ar sorosiešiem (kosmopolītiem), būtu pieklājīga alternatīva. Ja TB/LNNK iekļaujas Vienotības rindās, tad šai elektorāta daļai rodas lielas izvēles problēmas. ZZS nacionālās idejas vienmēr ir atbalstījusi, taču nekad tās nav likusi kā pirmās. Tēvzemiešu kopīgs saraksts ar ZZS nacionālo līniju šajā partijā ievērojami paspilgtinātu. Savukārt Visu Latvijai! tāpat kā TB/LNNK viena pati diez vai pārvarētu 5% un galu galā arī būtu spiesta ar diskriminējošiem noteikumiem iekļauties Vienotības ceturtajā rezerves maiņā.
Kongresā tika uzsvērts, ka sadarbība ar Visu Latvijai! netiek izslēgta un durvis ir vaļā, taču izskanējusī retorika liek domāt, ka šī partija būs pēdējā iespējamo sadarbības partneru sarakstā. Ja nu sadarbība ar citiem izrādīsies tik pazemojoša, ka kļūs jau nepieņemama, tad varēs kā pēdējo salmiņu izskatīt kopīga saraksta veidošanu ar Visu Latvijai!. Jautājums – vai nebūs par vēlu?
Uz ko tēvzemieši cer, iekļaujoties Vienotības sarakstā? Uz vienu ministra vietu valdībā, ja to veidos Vienotības premjers. Diez vai viņiem šo vietu dos, ja Saeimā tiks tikai viens vai divi tēvzemieši no Vienotības saraksta. Arī sarunas par kopēja saraksta veidošanu ar ZZS sākušās tēvzemiešiem nelabvēlīgi. ZZS atklāti norādīja, ka vienīgais, kas to interesē, ir Zīle kā saraksta līderis Rīgas vēlēšanu apgabalā. Skaidrs, ka Zīle nevēlas prestižo un labi apmaksāto Eiroparlamenta deputāta krēslu mainīt pret sabiedrības maz ieredzēto vietu Jēkabielas namā. Situācija varētu būtiski mainīties, ja Aivars Lembergs dažādu iemeslu dēļ vairs nebūtu apvienības ZZS premjera kandidāts. ZZS rindās nav spēkos līdzvērtīga pretendenta, kuru viņi varētu izlikt kā lokomotīvi. Tādā gadījumā kā premjera kandidāts varētu noderēt Roberts Zīle. Taču, kamēr ZZS var izmantot Lemberga vārdu, tēvzemiešu pozīcijas sarunās ir vājas.
Tēvzemiešu galvenais trumpis nepārprotami ir partijas līderis Roberts Zīle, taču viņa centieni ievietot nacionālkonservatīvās vērtības sorosiski kosmopolītiskajā sabiedrisko attiecību rāmī liedz visā pilnībā izmantot partijas un tautas dzīlēs mītošo nacionālo potenciālu. Var mēģināt izdabāt gan sorosiešiem, gan nacionāli domājošajiem spēkiem, taču ilgtermiņā šāda politika diez vai ir perspektīva.