Francijas bankas Societe Generale finanšu analītiķis Alberts Edvards britu laikrakstam The Daily Mail izteicis bažas, ka eirozonas krahs ir neizbēgams un nav jēgas glābt Grieķiju no bankrota. Baņķieri ir īpaši konservatīvi ļaudis un ar tik nopietniem izteikumiem bez pamata diez vai mētātos. Kas Grieķijā notiek tāds, kas var sagraut vēl pavisam nesen tik stabilo Eiropas valūtas savienību?
Situācija Grieķijā ir ļoti līdzīga tai, kādā mūsu valsts atradās 2008. gada nogalē un atrodas joprojām. Milzīgs budžeta deficīts (12,7% no IKP 2009. gadā), milzīgs valdības parāds (120% no IKP 2009. gadā) un nespēja šo deficītu finansēt. Krišjānis Kariņš no Eiroparlamenta tribīnes aicināja Grieķiju ņemt piemēru no Latvijas, kas ar līdzīgām problēmām it kā salīdzinoši viegli ir tikusi galā. Taču nez kāpēc no Grieķijas un citām Eiropas valstīm uz Latviju mācīties neviens nebrauc. Arī ietekmīgais laikraksts The Financial Times savās slejās Latviju nemin kā atdarināšanas cienīgu paraugu. Šā laikraksta vadošais ekonomikas komentētājs Martins Volfs, analizējot Grieķijas notikumu attīstības scenārijus, norāda, ka Grieķijā situāciju sarežģī iespējamo risinājumu ierobežotais raksturs. Proti, kopš Grieķija ir eirozonā, tai vairs nav savas nacionālās valūtas drahmas, ko varētu devalvēt, lai situāciju stabilizētu. Neesot pat mehānisma, kā Grieķijai izstāties no eirozonas.
Pasaulē ikvienam ekonomikas apskatniekam kā pašsaprotams līdzīgas krīzes pārvarēšanas risinājums ir nacionālās valūtas devalvācija. Tikai Latvijas ekonomiskās domas veidotāji uzskata sevi par gudrākiem un stāv un krīt par otru iespējamo risinājumu – ekonomikas devalvāciju. Latvijā ir izplatīts viedoklis, ka tas būtībā ir viens un tas pats. Šā viedokļa pamatā ir sadzīviska izpratne par naudas lomu ekonomikā. Kāda starpība – sašaurināt ekonomiku vai samazināt valūtas vērtību? Patiesībā starpība ir milzīga. Nauda ģimenē un nauda valstī ir divas dažādas lietas, ko bieži vien aizmirst, salīdzinot valsts budžetu ar ģimenes budžetu. Ģimenes locekļi nestājas savstarpējās preču naudas attiecībās un neemitē savu naudu. Tiklīdz sākas šādas attiecības, tā naudas apgrozījums ietekmē piedāvāto preču un pakalpojumu apjomu, liekot cilvēkiem vairāk rosīties (strādāt), ja naudas daudzums ir liels, un sēdēt bez darba, ja naudas apjoms rūk. Ja naudu uztver vienīgi kā statisku vērtības mēru, tad mēs nonākam viduslaiku izpratnē par ekonomiku. Diemžēl Latvijā šāda izpratne dominē. ASV Ekonomikas un politikas izpētes centra direktors Marks Veisbrots britu laikrakstā Guardian Latvijas krīzes pārvarēšanas metodi raksturo kā cietsirdīgu, atbilstošu 19. gadsimta pasaules uztverei.
Nav brīnums, ka ziņu aģentūras Reuters korespondente Sāra Ledvisa pēc Rīgas apmeklējuma publicējusi rakstu ar zīmīgu virsrakstu: "Kā nabagie var kļūt vēl nabadzīgāki un teikt par to OK." Ledvisa apraksta vairākas ģimenes, kuras cietušas no ekonomiskās krīzes un pārtiek no 100 latu stipendijas darbiem. Viņa patiesi brīnās par latviešu stoicisko pacietību, taču viņas pārdomās nav jūtama apbrīna, drīzāk nožēla, ka 21. gadsimtā Eiropai piederīgus cilvēkus var tā mīcīt, bet viņi nekurnot padevīgi to pacieš. Ledvisa citē 2008. gada Nobela prēmijas laureātu ekonomikā Polu Krūgmenu, kurš apgalvo, ka devalvācija izraisītu strauju ekonomikas atdzīvošanos iepretim ārkārtīgi lēnajai ekonomikas atjaunotnei, saglabājoties esošajam fiksētajam kursam. Interesanti, ka Valdis Dombrovskis izsakās tieši otrādi – nemainīgs valūtas kurss radīšot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Droši vien Nobela prēmijas žūrija ir kļūdījusies, izvēloties prēmijas laureātu. Tā bija jāpiešķir V. Dombrovskim kopā ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. P. Krūgmenam piebalso M. Veisbrots, kurš neredz jēgu turpināt šo mocīšanos ar fiksētu valūtas kursu un ekonomikas sašaurināšanos, kurai neredz galu. Raksta nobeigumā S. Ledvisa norāda, ka grūti iedomāties, ka Grieķijā iedzīvotāji tik stoiciski paciestu līdzīgu ekonomikas sašaurināšanu savā valstī. Un šajā teikumā mēs nonākam pie atziņas, kāpēc tik norūpējies ir Societe Generale eksperts.
Grieķija savu nacionālo valūtu devalvēt nevar, jo tai vienkārši tādas nav, bet grieķi nav latvieši, kuriem var iestāstīt, ka, kļūstot nabagāki, tie veicina ilgtspējīgu ekonomikas attīstību. Grieķi nevēlas nākotnes vārdā priecāties par esošo krīzi, kas padarīšot tos vēl stiprākus un nākotnē konkurētspējīgākus. Grieķijā šādas naiviem cilvēciņiem domātas pasakas neviens pat nedomā klausīties. Situācija izskatās diezgan dramatiska, lai neteiktu – neatrisināma. Lai iegūtu laiku, Eiropas Komisija ir uzdevusi Grieķijai līdz 16. martam izstrādāt budžeta samazināšanas plānu. Tikmēr eiro vērtība ar katru dienu samazinās. Taču no eiro devalvācijas Latvijai patiesi maz labuma.