Trešdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs rīko semināru, lai skaidrotu raidorganizāciju un preses izdevumu pienākumus attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu pirms Saeimas vēlēšanām.
Taču labi iecerētais pasākums lielā mērā zaudējis jēgu pēc saceltās histērijas sakarā ar Maizīša nepārvēlēšanu. Apzināti nelietoju formu, pieminot kādu personu, nosaukt tās pilnu vārdu, uzvārdu un amata nosaukumu. Jo ģenerālprokuroram Jānim Maizītim ir visai attāls sakars ar ikonu Maizīti. Ģenerālprokurora Maizīša desmit gados paveiktais vai nepaveiktais ir nesvarīgs. Jo reāla cilvēka un tā darbības vietā sabiedrībai tiek piedāvāta svētbilde, kura vai nu jāpielūdz, vai arī jānokaunas par savu nepietiekamo bijību.
Kāpēc KNAB rīkotais seminārs zaudējis jēgu? Priekšvēlēšanu aģitācija ir kļuvusi tik visaptveroša, ka to vairs nevar izdalīt no kopējās ziņu lavīnas. Tieši vēlēšanu kampaņas ietvaros radītās pseidoziņas tiek rūpīgi un ilgstoši apzelētas, aizstājot tiešu aģitāciju. Kāda ir jezgas ap Maizīša pārvēlēšanu politiskā jēga? Vienotība burtiski sildās ap Maizīša pārvēlēšanas kaislību ugunskuru. Viena no šā spēka sastāvdaļām, partija Jaunais laiks, izvirzīja Maizīti uz trešo termiņu, pirms vēl to bija nosaucis Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, un visu šo laiku izmantoja Maizīša vārdu savām politiskajām spēlītēm. Maizīša tēls jau kopš pērnā gada rudens tiek mērķtiecīgi ikonizēts pēc savulaik aprobētā Loskutova un Endziņa parauga. Kad svētbilde tapa gatava, tad to varēja pacelt virs galvas kā karogu un aiz sevis aizraut lētticīgu ļaužu masas. Atcerēsimies, ka līdzīgi rīkojās pops Gapons, kurš ar svētbildi virs galvas vadīja gājienu, kas aizsāka 1905. gada revolūciju.
Par laimi, Vienotības publiskā tēla veidotāji savos propagandas cehos šo ikonu darināšanu jau nostādījuši uz rūpnieciskiem pamatiem un tādējādi zudis mākslinieciskais smalkums. Maizīša ikona vairs nešķiet emocionāli iedarbīga kā Loskutova vai VVF svētbilde. Taču tas nemazina iespējas Maizīša bildi un vārdu izmantot priekšvēlēšanu propagandas karos. Nav šaubu, ka līdz 2. oktobrim publiskajā telpā parādīsies vēl daudzas citas ikonas, bubuļi, iedomu tēli, pseidoproblēmas un citi politiskā šova elementi, par kuriem spriedelēs bijušie prezidenti, eksperti – Sorosa stipendiāti, dažādas delnas un viņām līdzīgas ārvalstiskās organizācijas. Cilvēku smadzenes tiks skalotas primitīvi un tieši. Pareizāk sakot, nevis tiks, bet jau tiek intensīvi skalotas. Tai skaitā sabiedriskajos medijos.
Šajā situācijā runas par priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežošanu kļūst nenopietnas, jo tad ar likumu būtu jāaizliedz jebkura notikuma politizācija. Kā redzam no Maizīša piemēra, nav nekādu grūtību jautājumu no tiesiskās plaknes pārvietot politiskajā. Ja medijos darbojas izpalīdzīgi biedri, tad tam nav nekādu juridisku šķēršļu. Lai kā uz priekšvēlēšanu laiku no savas politiskās pārliecības it kā norobežotos, piemēram, talantīgais aģitators Kārlis Streips, viņa parādīšanos ekrānā būtu jāvērtē kā Vienotības reklāmu. Turklāt nav nozīmes, vai viņš ar savu aģitāciju palīdz Vienotībai, vai tieši otrādi – no tās atgrūž. Galvenais, ka līdz 2. oktobrim viņš netraucēti žvadzinās Vienotības ideoloģiskajos cehos saštancētās propagandas grabažas un uzskatīs, ka nav pārkāpis likumu par priekšvēlēšanu aģitāciju. Visticamāk, tā uzskatīs arī KNAB.
Pirms iepriekšējām vēlēšanām vairāki redzami kultūras, izglītības un veselības aizsardzības darbinieki apmaksātos reklāmas klipos stāstīja, cik daudz laba pieveikusi Tautas partija, bet tagad šo nozaru pārstāvji intervijās stāstīs, cik ļoti svarīgi ir balsot par Vienotību. Taču šiem viedokļiem apakšā nebūs piebildes – šo interviju apmaksā Vienotības sponsori. Vai tad bēdīgi slavenā petīcija par Maizīša neaizvietojamību tika publiski prezentēta kā Vienotības apmaksāta reklāma? Protams, ne, lai gan citas jēgas šai cedelei nebija. Tautas partijas slavinātāji savulaik apgalvoja, ka viņi atzinības vārdus teikuši nevis par naudu, bet gan aiz pārliecības. Nav pamata viņiem neticēt. Tāpat kā tiem, kuri nesavtīgi tic visiem Vienotības salipinātajiem dievekļiem.
Līdz vēlēšanām mūs gaida vērienīgi rēgu teātra iestudējumi. Šo izrāžu rēgi veidos to priekšvēlēšanu politisko fonu, uz kura izgaismoties galvenajiem procesa figurantiem. Vienīgais, ko KNAB var seminārā skaidrot, ir – kā formāli nepārkāpt priekšvēlēšanu aģitācijas likuma burtu, jo likuma garu nepārkāpt nevar. Politiskā aģitācija jau sen ir izgājusi ārpus kontroles un loģiskā saprāta ietvariem.