Jau uzreiz pēc tam, kad naktī uz Lāčplēša dienu mūžībā aizgāja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis, no atsevišķiem politiķiem izskanēja aicinājumi nevilcināties ar jauna vadītāja iecelšanu. Šai valsts drošības iestādei, kuras galvenie uzdevumi ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība, direktoru ievēl Saeima, bet izvirza Valsts prezidenta vadītā Nacionālās drošības padome (NDP). Padome SAB direktora meklēšanu nesasteigs, jo ir vēlme panākt, lai atlasītajam kandidātam būtu ļoti pārliecinoša Saeimas vairākuma atbalsts, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Jau Jāņa Maizīša nāves dienā SAB apmeklēja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kurš saskaņā ar valdības rīkojumu īsteno biroja pārraudzību. Viņš gan nav NDP sastāvā, tomēr publiski aicināja padomi un Saeimu nevilcināties ar jauna “profesionāla, godīga un drosmīga vadītāja” iecelšanu.
Ātra kāda SAB direktora amata kandidāta virzīšana gan ir visai apšaubāma, uzskata drošības iestāžu parlamentārā uzrauga - Saeimas Nacionālās drošības komisijas - priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS).
Viņš neslēpj, ka neformālas NDP locekļu pārrunas ir bijušas, taču tajās nav apspriesti konkrēti kandidāti.
Vienošanās tika panāktas par būtiskiem atlases principiem, stāsta Kučinskis: “Neviens nevēlas, lai viņš tiktu meklēts politiskās aprindās, tātad - “nē” kaut kādai politiskai ietekmei iespējamai. Un otrs ir, ka faktiski ir vēlams, ka viņš iet uz variantu, ka Saeimā viņš tiek apstiprināts bezmaz vienbalsīgi vai ar lielu pārsvaru, kas nozīmē, ka nekāda ļoti strauja kustība šeit arī nebūs. (..) Šī iestāde ir, pirmkārt, ļoti svarīga, ļoti sensitīva, un tādas nejaušības... Neviens nav par to, lai varētu atļauties.”
Kučinskis arī uzskata, ka iespējamo kandidātu loks uz SAB direktora amatu nav pārāk liels, taču arī ne ļoti šaurs: “Cilvēkam jābūt zinošam par visu Satversmes uzraudzību, ne tikai par valsts drošību. Tātad viņš var būt ne tikai SABā, bet viņš var būt no drošības iestāžu vidus vai no prokuratūras, vai no tiesībsargu loka - tādi, kas jau ir ieguvuši augstu reputāciju. Otrs kritērijs viņam ir pilnīgi noteikti - tā kā mēs esam NATO sastāvdaļa un strādājam ļoti cieši, SAB ir noteikti pirmā iestāde, kam visciešākie kontakti - tātad viņam ir jābūt pieņemtam arī tādā vidē. Un, protams, jābūt ļoti augstai reputācijai, tas ir trešais nosacījums, lai būtu uzticēšanās.”
Nacionālās drošības padomē, kas izvirza Saeimai SAB direktora amata kandidātu, ir astoņas politiskas amatpersonas - Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, premjers, ārlietu, iekšlietu un aizsardzības ministri un divu Saeimas komisiju vadītāji. Šobrīd padomē ir pārstāvētas visas koalīcijas partijas un arī opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība.
Lai gan koalīcijā nereti ir bijuši atšķirīgi viedokļi par amatpersonu ievēlēšanu, piemēram, Satversmes tiesā, “Jauno konservatīvo” pārstāvis NDP, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns nedomā, ka SAB gadījumā gaidāmas līdzīgas nesaskaņas: “NDP formāts ir slēgtais formāts, bet tik daudz var pateikt, ka patiesībā tad, kad runa ir par ļoti svarīgiem un nacionālajai drošībai tādiem būtiskiem jautājumiem, tad arī šajā formātā ir diezgan liela vienotība, un tur tie kašķi ir krietni, krietni mazāki. Tā es varētu to varbūt nokomentēt, ka ir izpratne par būtiskām lietām. Un tur jebkurā gadījumā tā vienošanās tiks panākta, un es domāju, ka tā būs diezgan vienprātīga.”
Kā pirmais savus apsvērumus par SAB šefa kandidātiem Nacionālās drošības padomei piedāvās tās vadītājs, Valsts prezidents Egils Levits. Padomes sekretārs ir prezidenta nacionālās drošības padomnieks Jānis Kažociņš, kas tieši pirms Maizīša desmit gadus vadīja SAB. Ņemot vērā savu lomu NDP, Kažociņš ar Valsts prezidenta kancelejas starpniecību atteicās “de facto” komentēt, kādām būtu jābūt SAB nākotnes prioritātēm.