Antra Gabre / Autori

Sa­de­rī­gā cil­vē­ka mek­lē­ju­mi al­laž no­dar­bi­nā­ju­ši sie­vie­šu un arī vī­rie­šu prā­tus, jo rei­zēm di­vu cil­vē­ku sa­vie­nī­ba pār­vēr­šas par ga­ta­vo el­li, bet ci­ti ko­pā pa­va­da idil­lis­kus ga­dus. «Prak­tis­kā As­tro­lo­ģi­ja» pie­dā­vā iz­mē­ģi­nāt vie­nu no vien­kār­šā­ka­jiem sa­de­rī­bas nu­me­ro­lo­ģis­ka­jiem tes­tiem.

Pat ja jautājums šķiet nenopietns, krāsas nav «nenopietns» temats. Par krāsu simboliku, uztveri ir izteikušies ne tikai ezoteriķi, numerologi, astrologi, bet arī psihologi un mediķi. Tam, ko «Praktiskā Astroloģija» piedāvā šajā daļēji popkultūras testā, ir arī plašāks skaidrojums. Piemēram, kāpēc izvēlējos konkrētu krāsu: tāpēc, ka tikai šodien tā jūtos; tāpēc, ka tas signalizē par veselības problēmām; tāpēc, ka neapzināti cenšos pateikt, kas man vajadzīgs u.tml.

Zolitūdes traģēdijas piektajā atceres gadā biedrības Zolitūde 21.11. valdes pārstāve Regīna Ločmele-Luņova ir vērsusies Saeimā ar aicinājumu oficiāli noteikt 21. novembri par Katastrofās bojā gājušo piemiņas dienu. Tādu vēlmi izteikuši biedrības dalībnieki.

Latvijas simtgades svinību visvairāk apmeklētais pasākums bija pirotehniskais gaismas uzvedums 11. novembra krastmalā. Pēc rīkotāju aplēsēm, to apmeklējuši 110 000 cilvēku. Cilvēku skaita ziņā tas pat nav rekords, jo Jāņu svinēšanu, piemēram, pērn apmeklēja aptuveni tikpat daudz ļaužu. Taču Jāņu svinēšanas laikā apmeklētāji netiek ierobežoti laikā un telpā, bet gaismas uzvedums ilga nepilnas 20 minūtes, lielākā skatītāju daļa koncentrējās salīdzinoši nelielā teritorijā, un pēc tam tūkstošiem cilvēku sāka lauzties dažādos virzienos.

Ūdens patēriņa uzskaite dzīvokļos tā kā būtu atrisināta – ir skaitītāji, ir noteikts to kalpošanas termiņš, ūdens patēriņa nolasīšanas un iesniegšanas kārtība. Tomēr ūdens patēriņa starpība dzīvokļu īpašniekus joprojām spēj satracināt, jo nav skaidrs, par ko un kāpēc tieši tik ir jāmaksā. Dzīvokļu īpašniekiem nav vispār vai ir ļoti maz iespēju regulāri pārliecināties par mājas kopējo ūdens patēriņu, katrā dzīvoklī patērēto ūdens apmēru, avāriju laikā noplūdušo ūdens daudzumu u.tml.

Kas viņi bija? Cik viņu bija? Kāpēc Latvijas Republikas pirmais prezidents Jānis Čakste nepiedalījās jaunās Latvijas valsts proklamēšanā? Kālab vajadzēja paiet 100 gadiem, lai atdzīvinātu visus cilvēkus, kuri piedalījās Latvijas proklamēšanā 1918. gada 18. novembrī?

Šodien Latvija svin savu 100.dzimšanas dienu. Ideja par neatkarīgu valsti neradās dienu iepriekš un pat ne dažas nedēļas pirms 1918. gada 18. novembra, bet daudz agrāk. Labvēlīgus apstākļus Latvijas neatkarības pasludināšanai vispirms veidoja starptautiski apstākļi.

Latvijas simtgade ir nozīmīga daudziem citās valstīs dzīvojošiem latviešiem un viņu pēctečiem. Kamēr jaunie jeb ekonomiskie emigranti vēl nav zaudējuši saikni ar Latviju un varbūt asi neizjūt atšķirtību, pēc savas senču zemes ilgojas cilvēki, kuri Latvijā nav piedzimuši. Viņu vecāki kara laikā vai uzreiz pēc kara kopā ar savām ģimenēm emigrēja.

Latvijas simtgades svinību pasākumu ir daudz, aptuveni 930, tāpēc Neatkarīgā piedāvā nelielu izlasi un ieskatu galvenokārt 18. novembra notikumos, kā arī īpaši norādīs bezmaksas pasākumus un tos, kas turpināsies gan šajā, gan nākamajā gadā un kuros ir aicināts iesaistīties ikviens Latvijai piederīgs cilvēks.

Rīgas egles šogad tika izvēlētas Tīreļu mežniecībā. Pirms tam Rīgas domes vadība apskatīja Ziemassvētku kauju piemiņas vietu Tīreļpurvā, nolika ziedus un iededza svecītes Antiņu brāļu kapos, godinot latviešu strēlniekus.

Gaismas festivāls Staro Rīga ilgs no 16. līdz 19. novembrim. Četrus vakarus no pulksten 17 līdz 23 būs aplūkojami 43 objekti, un šogad ar Gaismas slepeno dzīvi tiks iepazīstināti arī vairāku apkaimju iedzīvotāji, izstāstīti personīgi stāsti un dota iespēja nokļūt citā realitātē – vienā gadījumā tas notiks, pateicoties viedtālruņiem, otrā – noliekot tos malā.

Šoruden Latvijas Tautas frontei – 30. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos tā bija sabiedriski politiska kustība, kas pastāvēja no 1988. līdz 1999. gadam. Dziesmotajā revolūcijā jeb Trešajā Atmodā Tautas frontei bija izšķirīga nozīme. Dziesmotā revolūcija beidzās ar neatkarības atjaunošanu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Laikraksta «Neatkarīgā Rīta Avīze» galvenās redaktores vietniece, žurnāliste un publiciste Elita Veidemane ir viena no Atmodas simboliem.

Halo – optisks efekts, varavīkšņains aplis ar Sauli vai pilnu Mēnesi. Reizēm to var saskatīt arī apkārt citam priekšmetam, piemēram, laternai.

Rīgas teritorijā prioritāri attīrāmo piesārņoto vietu sanācijai nepieciešami vairāk nekā 75 miljoni eiro, secinājuši Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta eksperti.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi konceptuāli jaunu risinājumu ūdens patēriņa uzskaites problēmām dzīvokļos, lai samazinātu ūdens patēriņa starpības veidošanās cēloņus.

Rīgas kapsētās mirušo piemiņas diena jeb svecīšu vakars notiks 25. novembrī. Jau pirms tam un 25. novembra pievakarē ļaudis dosies uz kapiņiem atcerēties tuviniekus, draugus vai viņiem personīgi nepazīstamus, bet Latvijai nozīmīgus cilvēkus.

Latvijas anonīmo alkoholiķu sadraudzības pirmā sapulce notika pirms 30 gadiem – 1988. gada 8. novembrī. Trīsdesmit gadu laikā daudzi simti alkohola atkarīgo ir mēģinājuši atbrīvoties no alkoholisma. Viņi uzskaita katru dienu, kas pavadīta skaidrā. Jo tas, ko vari apsolīt sev, ir šodien nedzert. Viņu ģimenes locekļi – līdzatkarīgie – nereti ir pirmie, kuri apmeklē atbalsta grupas. Palīdzot sev, viņi palīdz alkoholiķim.

Režisore Ilona Brūvere. Tieša un vienlaikus atvērta, pretimnākoša. Sapņotāja un vienlaikus reāliste. Zina, ko spēj un var izdarīt. Ir cilvēki, kuri «atgremo» tā dēvēto citātu literatūru, skaistus saukļus, «gudras» domas, un ir tādi, kuri rīkojas. Viņa pieder tiem otrajiem. Laimīga, ka atgriezusies Latvijā pēc desmit Rietumvācijā nodzīvotiem gadiem, un vienlaikus neslēpj: ja vien vīrs un dēls būtu izkustināmi,viņa atkal dotos prom. Latvijas simtgades filmas «Ievainotais jātnieks» režisore.

Muzejs un pētniecības centrs Latvieši pasaulē un Latvijas Nacionālā bibliotēka kopīgi rīko Kolekcijas dienas 9. un 10. novembrī. Daudziem Padomju Latvijā dzīvojušiem latviešiem ir kāds atmiņu stāsts par ārzemju radiem – saviem vai paziņu lokā, viņu viesošanos tēvzemē, vēstulēm un cenzūru, paciņu sūtīšanu. Iespējams, no ārzemēm sūtītās mantas un vēstules aizvien ir saglabātas un pelnījušas nokļūt Eiropas digitālajā bibliotēkā. Lai visi var izlasīt.

Ne tikai novembris, ko dēvē par patriotu mēnesi, bet arī jebkurš cits ir piemērots, lai iepazītu Latviju. Šķiet, lai kādu aicinājumu izteiktu, tie visi atgādinās kādu jau zināmu saukli, tāpēc tā ir runga ar diviem galiem – vienus piesaistīs, otrus atturēs. Tomēr novembris ar svētku un tātad brīvajām dienām ir iespēja, lai izmēģinātu, kā tas ir – apceļot Latviju. Ar sabiedrisko transportu izbraukt septiņus valstiskuma veidošanas ceļus. Veidot jaunu tradīciju ģimenē – izstrādāt savu patriotisko maršrutu. Vai arī ceļot vienam, ja gribas atpūtināt galvu no rutīnas.

Pēc tam, kad Pāvilostā jūras krastā uzbūvētā māja tika atzīta par kuģi, proti, peldlīdzekli, kurš gan jūras ūdeni nebija redzējis, arī Rīgā tika aktualizēts jautājums par debarkaderu atrašanos pie AB dambja.

Vai valsts atpirks no privātīpašniekiem zemi zem daudzdzīvokļu mājām, tādējādi labojot pati savu brāķi?