Sestdiena, 11.maijs

redeem Karmena, Manfreds, Milda

arrow_right_alt Latvijā \ Rīgā

Zolitūdes traģēdija: Cietušie dzīvo bez morāla mierinājuma

© Mārtiņš Zilgalvis/ F64 Photo Agency

Zolitūdes traģēdijas piektajā atceres gadā biedrības Zolitūde 21.11. valdes pārstāve Regīna Ločmele-Luņova ir vērsusies Saeimā ar aicinājumu oficiāli noteikt 21. novembri par Katastrofās bojā gājušo piemiņas dienu. Tādu vēlmi izteikuši biedrības dalībnieki.

2013. gada 21. novembrī lielveikala Maxima telpās gāja bojā 54 cilvēki, piecu gadu laikā, kopš tiek iztiesāta traģēdijas krimināllieta, ir miruši septiņi cietušie. Krimināllieta ir apjomīga - tajā ir 110 sējumi, atsevišķi vērtējami dokumenti, lietiskie pierādījumi un lieta ir juridiski sarežģīta un komplicēta. Krimināllietas galvenais tiesnesis Erlens Ernstsons un prokurori uzskata, ka procesa dalībnieki nevilcina laiku un tiesas process norit tik raiti, cik iespējams, ievērojot Krimināllikumā noteikto kārtību un izpildot visas procesuālās darbības. Lietas izskatīšana pirmās instances tiesā ir tuvojas noslēgumam.

Aktīvā tiesvedība faktiski tika sākta 2016. gada pavasarī. Aģentūra LETA noskaidroja, ka kopš 2016. gada 1. marta, kad tika uzsākta tiesas izmeklēšana, lietā ir nopratinātas 438 personas un notikušas 147 tiesas sēdes. Starp nopratinātajiem bijušas 254 cietušās personas, 158 liecinieki, 12 eksperti, deviņas apsūdzētās personas un piecas juridiskās personas, pret kurām uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu. Vairākas personas pēc procesa dalībnieku lūguma tiesas sēdēs nopratinātas atkārtoti. Kopumā tiesa pieņēmusi 11 lēmumus par 28 personu piespiedu atvešanu, tostarp par septiņām cietušajām personām un 21 liecinieku.

Neviens no deviņiem apsūdzētajiem savu vainu nav atzinis.

SIA Maxima Latvija sniegtās palīdzības apmērs

Vienošanās par finansiāla atbalsta sniegšanu ir noslēgtas ar praktiski visām bojāgājušo ģimenēm un visiem cietušajiem, kas guva vieglas, vidējas vai smagas fiziskas traumas. Maxima Latvija sniegtā atbalsta apmērs cietušajiem tuvojas 9 miljoniem eiro, ietverot atbalstu gan bērniem, kas zaudējuši vecākus, gan bojāgājušo tuviniekiem un fiziski cietušajiem.

Uzreiz pēc traģēdijas Maxima Latvija pēc savas iniciatīvas pieņēma lēmumu par atbalsta sniegšanu visiem bērniem, kuri Zolitūdes traģēdijā zaudējuši vienu vai abus vecākus. Šis atbalsts paredz ikmēneša pabalstus bērniem 711 eiro apmērā līdz pat pilngadības sasniegšanai. Bērniem, kuri traģēdijā zaudējuši abus vecākus, pabalsts tiek maksāts dubultā apmērā. Šim mērķim Maxima Latvija ir novirzījusi aptuveni 1,81 miljonu eiro. Sākotnēji šo atbalsta maksājumu administrēšanu veica uzņēmums, bet 2014. gada martā Maxima Latvija visu naudas summu, kas paredzēta 23 bērniem turpmāko izmaksu veikšanai līdz pilngadības sasniegšanai, pārskaitīja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras kontā.

Jau pirmajos mēnešos vairāk nekā 300 000 eiro tika izmaksāti cietušajiem un bojā gājušo tuviniekiem neatliekamākajām vajadzībām, smagāk cietušo rehabilitācijai un ārstēšanās izdevumiem.

2016. gada novembrī Maxima Latvija un cietušo pārstāvji panāca vienošanos par finansiālā atbalsta sniegšanu ģimenēm 100 000 eiro apmērā par katru bojāgājušo tuvinieku. Šobrīd uzņēmums ir noslēdzis vienošanos ar praktiski visām bojā gājušo ģimenēm un izmaksājis atbalsta maksājumus 5,2 miljonu eiro apmērā.

2017. gada augustā tika uzsākta atbalsta izmaksa cietušajiem, kas guva vieglas, vidēji smagas un smagas fiziskas traumas. Atbalsta maksājums ir 5000-75 000 eiro atkarībā no traumas smaguma pakāpes (saskaņā ar Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra veiktajām ekspertīzēm krimināllietā). Šobrīd ir sniegts atbalsts visām viegli, vidēji un smagi fiziski cietušajām personām, kopumā izmaksājot vairāk nekā 1,2 miljonus eiro.

Maxima Latvija pašlaik ir sarunu procesā ar biedrību Zolitūde 21.11. un cietušo pārstāvjiem par palīdzības nodrošināšanu arī morāli cietušajām personām.

VIEDOKLIS

Zolitūdes traģēdijas krimināllietas galvenais tiesnesis Erlens Ernstsons:

«Pašlaik šis tiesvedības process ir adekvāts ilguma ziņā. Protams, ir ļoti labi saprotamas cietušo un sabiedrības intereses šajā situācijā, bet, no otras puses, ir jāsaprot, ka lietas iztiesāšanas ātrums nedrīkst būt pašmērķis, jo efektīvas tiesas darbs ir kvalitatīvs darbs.»

Avots: LTV raidījums Zolitūdes traģēdija. Piecus gadus pēc