Rīgas egles šogad tika izvēlētas Tīreļu mežniecībā. Pirms tam Rīgas domes vadība apskatīja Ziemassvētku kauju piemiņas vietu Tīreļpurvā, nolika ziedus un iededza svecītes Antiņu brāļu kapos, godinot latviešu strēlniekus.
Šoreiz pilsētas galveno egļu izvēle notika simboliskā vietā, kur pirms 102 gadiem norisinājās Ziemassvētku kaujas. Tīreļpurvā cīnījās jauni puiši, cerot, ka Latvijas teritoriju izdosies atbrīvot no vācu karaspēka. Tikai pēc tam dzima ideja par nacionālu un neatkarīgu valsti - Latviju.
Rīgas egļu meklēšanā iesaistījās arī biedrības Latviešu strēlnieki Ķemeru purvos dalībnieki, kuri, stāstot par notikumiem Pirmā pasaules kara laikā, lika arī pasākuma dalībniekiem izmēģināt spēkus granātas mešanā, telts celšanā un pat strēlnieku gredzenu darināšanā. Lai nokļūtu pie trim galvenajām Rīgas eglēm, Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam un viņa vietniekam Andrim Amerikam bija jāuzceļ karavīru teltene un jāmet granāta - gandrīz tāpat, kā darīja karavīri pirms vairāk nekā 100 gadiem.
Svētku laikā Tīreļu mežā augušās egles novietos Rātslaukumā, Doma laukumā un 11. novembra krastmalā (pie Akmens tilta). Tradicionāli egles tiek uzstādītas un izpušķotas līdz pirmajai Adventei. Mežā nolūkotās svētku egles ir 14 līdz 16 metrus garas un apmēram 35 gadus vecas. Pasākuma noslēgumā tika iestādītas 40 jaunas eglītes, kas augs izvēlēto Rīgas Ziemassvētku egļu vietā.
