Latvijas simtgades svinību pasākumu ir daudz, aptuveni 930, tāpēc Neatkarīgā piedāvā nelielu izlasi un ieskatu galvenokārt 18. novembra notikumos, kā arī īpaši norādīs bezmaksas pasākumus un tos, kas turpināsies gan šajā, gan nākamajā gadā un kuros ir aicināts iesaistīties ikviens Latvijai piederīgs cilvēks.
18. novembrī no pulksten 8.11 līdz 8.45 tiek ieskandināts Latvijas rīts pie Brīvības pieminekļa, Dzegužkalnā un citviet Latvijā, kur pašvaldības vai iedzīvotāji vēlas pulcēties, pacelt Latvijas karogu un nodziedāt Latvijas valsts himnu. Rīgā, Brīvības laukumā, Latvijas rīta ieskandināšanā piedalīsies bērnu vokālais ansamblis Dzeguzīte, postfolka grupa Dārdi, grupa ImantaDimanta, folkloras kopa Grodi, ielu skrituļslidotāju apvienība Therolling un lietuviešu mākslinieks Tadas Surkis.
Pulksten 18.45 pie Brīvības pieminekļa norisinās svinīgs muzikāls notikums 11. Tas ir stāsts par brīvību, kurā galvenais stāstnieks ir Brīvības piemineklis. Kas ir latvieši? Kādi ir Latvijas iedzīvotāji? Iespējams, mēs un citi pasaules iedzīvotāji saņems atbildes stundu un 15 minūšu garajā koncertuzvedumā, jo piemineklis atdzīvosies, pateicoties cilvēkiem. Koncertstāsta dalībnieki izvietosies uz pieminekļa terases un kāpnēm, veidojot apaļu skatuvi ar skatu uz visām pusēm. Arī koncerta apmeklētāji ir aicināti stāties visapkārt piemineklim. Pulksten 20 pie Brīvības pieminekļa uzrunu teiks Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Pulksten 20.10 Rīgā, 11. novembra krastmalā, sākas koncerts Daugav’ abas malas ar pūtēju orķestra Rīga piedalīšanos un galvaspilsētas vīru koru uzstāšanos.
Pulksten 21 krastmalā notiek Latvijas valsts himnas dziedāšana. Iedzīvotāji Latvijā un pasaulē tiek aicināti pievienoties kopīgai himnas dziedāšanai.
Pulksten 21.02 sākas 18 minūšu ilgs pirotehnisks gaismas uzvedums Saules mūžs. Tas pats, daudz kritizētais un apspriestais, 235 000 eiro vērtais. Vizuāli muzikālā stāsta sešās daļās starp Akmens un Vanšu tiltiem tiks izstāstīts stāsts par Latvijas valsti no idejas par tās veidošanu līdz šodienai un noslēgsies ar apliecinājumu Latvijas nākotnei, ticību Latvijas tautai un katram iedzīvotājam. Pēc gaismas uzveduma no pulksten 21.20 krastmalā simtgades labākās dziesmas spēlēs Latvijas radiostaciju dīdžeji.
Ja gribam sasaistīt sevi ar 100 gadu senu pagātni, tad no pulksten 11 līdz 16 Latvijas Nacionālās bibliotēkas ātrijā ar rokas bostonpresi var nodrukāt 1918. gada 18. novembra Latvijas Republikas proklamēšanas akta ieejas karti. Tā ir iespēja iepazīties ar bostonpresi - arī tai ir savs stāsts ar vairāk nekā 100 gadu senu vēsturi.
Pirmdien, 19. novembrī, pulksten 18.30 laukumā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas sākam kopīgi dzīvot Latvijas otrajā simtgadē. Ikviens ir aicināts bez maksas apmeklēt nākamās simtgades pirmo koncertu Mīlestības vārdā. 18+. Tas ir mūziķu veltījums vienaudžiem, izpildot 18 tautā iemīļotas dziesmas nebijušā skanējumā. Koncerta rīkotāji sola: uz īpaši veidotas koka brīvdabas skatuves dzirdēsim atkailinošas vēstules par mīlestību un aizdegsim kopības sajūtu, kas spītēs mūsu valsts dzimšanas dienai raksturīgajam vējam un salam. Koncerts ir Alises Jostes, Evijas Vēberes, Loretes Mednes, grupas Instrumenti, Matīsa Čudara, Miķeļa Putniņa, grupas Cosmos, Eduarda Jansona, Reiņa Sējāna, Shipsea, Renāra Kaupera un citu latviešu mūziķu mīlestības manifests nākotnei.
Rīgā, Sv. Pētera baznīcā, līdz 19. decembrim ir iespēja apskatīt multimediālu izstādi Latvijas varonis - no senatnes tagadnē. Izstādes mērķis ir atcerēties un pieminēt tos ļaudis, kuri ļāvuši tapt neatkarīgai Latvijas valstij. Tie nav cilvēki, kuru uzvārdi tiek publiski daudzināti. Vairumā gadījumu tie ir nezināmie varoņi. Tāpēc izstādes apmeklētājs tiek aicināts doties vēsturisko atmiņu ceļojumā. Izstādes pamatā ir projekts Mans varonis, kura mērķis joprojām ir uzrunāt Latvijas sabiedrību, aicināt izzināt savas dzimtas vai novada vēsturi, uzmeklēt informāciju par savas dzimtas vai novada varoni, kurš ir piedalījies Pirmā pasaules kara kaujās un Brīvības cīņās par Latvijas valsts izveidi. Šā projekta ietvaros izveidota mājaslapa mansvaronis.lv, kur cilvēki var dalīties ar savu stāstu, kas tiks saglabāts nākamās simtgades Latvijas iedzīvotājiem.
Kopš šīs nedēļas Latvijas Kara muzejā ir pieejams Latvijas armijas simtgadei veltīts albums, kurā līdz 2019. gada nogalei ikviens ir aicināts atstāt ziņas par savas dzimtas karavīriem. Latvijas Kara muzejam ir ļoti svarīgi vākt un apkopot informāciju par latviešiem, kas dienējuši Krievijas impērijas armijā, strēlniekos, Latvijas armijā, latviešu leģionā, Padomju armijā un citu valstu armijās.
Atzīmējot Latvijas valsts svētkus, Rīgā, laukumā pie tirdzniecības centra Origo, līdz nākamā gada martam ir apskatāma fotoizstāde Rīga 100 gados. Tā piedāvā ieskatu Latvijai un Rīgai nozīmīgos notikumos gadsimta garumā. Fotoizstādē apskatāmi darbi no Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Kara muzeja, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja un Brāļu kapu komitejas arhīviem, kā arī mūsdienu fotogrāfu darbi.
