Antra Gabre / Autori

Ša­jā gad­sim­tā dzi­mu­šie bēr­ni nav dre­sē­ja­mi jē­ri­ņi. Vi­ņi ir pie­dzi­mu­ši daudz zi­no­šā­ki ne­kā ie­priek­šē­jās pa­au­dzes. Ag­rāk sāk stai­gāt, ag­rāk ie­mā­cās la­sīt, uz­reiz prot rī­ko­ties ar mo­der­na­jām teh­no­lo­ģi­jām. Var vi­ņus dē­vēt par in­di­go bēr­niem, bet var uz­ska­tīt, ka no­tiek cil­vē­ka evo­lū­ci­ja. Viens gan nav ap­šau­bāms – vi­ņi tie­šām ir ci­tā­dā­ki, ne­kā bi­ja mū­su sen­či.

Pasakās izlasāmais jautājums spogulītim, kura ir visskaistākā, ir viens no zīlēšanas paveidiem. Bet mēs, pieauguši cilvēki, zinām, ka spogulis nerunā. Ja Ziemassvētku vakaros vai Jaungada naktī ir gribēšana niekoties ar ielūkošanos nākotnē, to var darīt citādi. Un, pat ne vienmēr tā būtu jādēvē par niekošanos.

Trīs Baltijas valstīs notiek projekts Vecums nav šķērslis, kurā aktīvie seniori apgūst prasmes, lai turpinātu izglītot savus vienaudžus, jo novecošana ir neizbēgama, bet tā nav rūgta nolemtība. Projekta mērķis ir uzlabot pensijas vecuma cilvēku dzīves kvalitāti.

Sociālās korekcijas izglītības iestādē Naukšēni pašlaik uzturas 19 zēni. Audzēkņu skaits Naukšēnos ir mainīgs, viņus tur ievieto, pamatojoties uz tiesas lēmumu. Vai Latvijā ir tikai 19 zēni, kurus nepieciešams pāraudzināt, un nevienas meitenes? Naukšēnu direktors Didzis Čākurs uzsver, ka iestādes mērķis nav palielināt audzēkņu skaitu formāli, vienlaikus norāda uz iemesliem, kāpēc bērna uzvedības traucējumus varētu sākt labot agrāk, bet diemžēl tā nenotiek.

Saruna ar SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāju Vinetu Veriku par tendencēm komercplatību iznomāšanas jomā, vēsturisko namu apsaimniekošanu un izaicinājumiem, kas ar to saistīti.

Aizejošā gada slavenākās kāzas, kurām sekoja līdzi ja ne visa pasaule, tad Eiropa noteikti, bija karaliskās laulības. Britu karaļnamā – pat divas. Kur kāzas, tur arī šķiršanās. Šoreiz – ne britu karaļnamā, bet Krievijas šovbiznesa aprindās, un vecā (gadu skaita ziņā) vīra argumentus beigt laulību varētu atzīt par šā gada amizantākajiem. Par sabiedrībā zināmiem cilvēkiem mēles trin visā pasaulē, Latvija nav izņēmums. Bet pasaulē saprecina pat dzīvniekus.

Decembra tumsa prasīties prasās tikt atsvaidzināta ar gaismu. Apmēram 140 kilometru attālumā no Rīgas ir Pakrojas muiža. Lielākā Lietuvā. Muižas parkā līdz 6. janvārim iekārtojusies izstāde Ķīnas lielās gaismas laternas. Tumsā krāsas šķiet uzbāzīgi košas. Pārsaldinātā sajūta izgaist, tiklīdz to atšķaida ar izstādēm, radošajām darbnīcām un citiem nenojaušamiem nostūriem muižas ēku kompleksā.

Valsts mežos līdzīgi kā privātīpašumos pirmssvētku laikā jau konstatēti atsevišķi gadījumi, kad svētku eglītes nocirstas jaunaudzēs, lai gan tas ir aizliegts.

Ziemassvētkos līs sidraba lietutiņš. Skaisti skan, bet patīkams tas sidraba lietutiņš nav. Slapjdraņķis. Ja uzsalst, tad arī slidens. Fenologa Viļa Bukša dabas norišu novērojumi ļauj prognozēt, ka Ziemassvētkos baltu zemi varam negaidīt. Diez vai būs tik daudz sniega, lai varētu savelt sniegavīru. Latvijas austrumos, pašā pierobežā, varbūt būs gan neliels baltumiņš uz zemes, gan knaps sals. Citviet – nekā. Ziemassvētku vecītis var ragavas likt ziemas guļā un jūgt ziemeļbriedi Rūdolfu ratos.

Skvēru pie Dailes teātra iecerēts sakārtot līdz teātra 100 gadu jubilejai – 2020. gada novembrim. Pašlaik kopīgu valodu raduši vai cenšas rast Rīgas dome, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un Kultūras ministrija. Skvērs daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums – teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, atlikusī daļa Brīvības ielas pusē no kasēm līdz Matīsa ielai – Rīgas pašvaldības īpašumā.

2016. gadā valsts restorānu kompleksu Sēnīte ņēma savā aizsardzībā. Visu ne, tikai senāko būvapjomu. Īpašniekam tas nozīmē stingrākus noteikumus, ko izsniedz un kontrolē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

At­bild ser­ti­fi­cēts as­tro­logs Alek­sandrs So­ko­lovs:

Banāli jau skan, bet Latvijas simtgades svinībām vajadzēja ienākt katrā pilī un katrā būdiņā. Tad tie būtu svētki visai tautai. Rīgā norisinājās svētku nozīmīgākie pasākumi 18. un 19. novembrī. Bija tādi, kas tika finansēti tikai par simtgadei atvēlēto naudu, bija tādi, kas apmaksāti daļēji, un arī tādi, kas simtgades līdzekļus nesaņēma. Ārpus Rīgas vai, tēlaini sakot, būdiņās, vēriens bija mazāks. Naudas – pat necik. Tāpēc jo nepatīkamākas mieles atstāj informācija par koncerta Mīlestības vārdā. 18+ izmaksām.

Par atkritumu izvešanu nākamgad būs jāmaksā vairāk Rīgas un Latvijas galvaspilsētas tuvējo apkaimju iedzīvotājiem – Rīgā, Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Ķeguma, Ķekavas, Lielvārdes, Mārupes, Mālpils, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novados.

Šogad no valsts budžeta Latvijas valsts simtgadei atvēlēti 11 miljoni eiro – lielākā summa viena gada laikā. Kopumā simtgade tiek svinēta piecus gadus ar dažādiem pasākumiem un no valsts saņems 27 miljonus eiro. Šogad skatītājiem un klausītājiem ir veltīts gan multimediāls uzvedums Gaismas raksti gada sākumā, gan koncerts Mīlestības vārdā.18+ gada nogalē. Abi – daudz apspriesti. Abi – kritizēti, nesaprasti. Abi – dārgi. Pat ļoti dārgi. Vai Latvijas simtgade ir īstais laiks, lai īstenotu mākslu mākslai vai tomēr veidotu lielākajai daļai cilvēku saprotamus pasākumus? Jo vairāk tāpēc, ka naudu šiem pasākumiem ir devusi visa sabiedrība.

Pirmais zemledus makšķernieks ir gandrīz noslīcis, tātad ziema ir iestājusies. VAS Latvijas Valsts ceļi regulāri brīdina par braukšanas apstākļiem uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, aktuālos satiksmes sablīvējumus var redzēt arī Rīgas domes mājaslapā https://www.riga.lv/lv/waze.

Nebija ilgi jāgaida, līdz piepildījās Valsts kontroles simtgades naudas izlietojumam veltītā kritika: «Valsts kontrole aicina Kultūras ministriju un visas atbildīgās institūcijas sniegt sabiedrībai pilnīgu informāciju par valsts simtgades izmaksām, lai izvairītos no neprecīzu ziņu izplatīšanas interneta vietnēs un sociālajos tīklos.» Ceturtdien vēlā pēcpusdienā Neatkarīgā saņēma Latvijas valsts simtgades biroja sūtīto informāciju par viena no simtgadei veltītā pasākuma – koncerta Mīlestības vārdā. 18+ – izmaksām – 207 001 eiro. Ja pieskaitām nodokļus, tad izmaksas ir apmēram 250 000 eiro. Ceturtdaļmiljons par 18 dziesmām.

Seniori rokdarbnieki daudzviet Latvijā piedalās tirdziņos vai savus darinājumus pārdod paši. Tos iespējams iegādāties arī internetā. Senioru rokdarbu cenas ir maciņu saudzējošas, izvēle plaša, un iegūtie līdzekļi ir atspaids pensionāriem.

Latvijas simtgades pasākumu kulminācija ir notikusi, un atliek izvērtēt to, kas izdevies, un to, kas sanācis ne pārāk labi. Svinību intensīvākā diena bija 18. novembris, bet valsts nākamo simtgadi ievadīja koncerts pie Nacionālās bibliotēkas Mīlestības vārdā. 18+. Iespējams, konstruktīvam vērtējumam vēl ir par agru, arī Kultūras ministrijas izveidotā darba grupa plāno līdz šā gada nogalei sagatavot 18. novembra svētku programmas izvērtējumu. Biznesa augstskola Turība vakar rīkoja diskusiju Simtgades pasākumi – veiksmīgs ieguldījums vai līdzekļu izniekošana?, kurā jau tika salikti akcenti, ko ir vērts uzklausīt un kā rīkoties turpmākajos trīs gados – kamēr beigsies Latvijas simtgades svinību piecgade.

Ugunsgrēks sešu stāvu graustā Rīgā, Kalnciema ielā 2B, blakus Raņķa dambim, sagādāja vairāku dienu ilgas neērtības apkārtējo namu iedzīvotājiem – ne lāgā iebraukt, ne izbraukt no saviem īpašumiem viņi nevarēja. Satiksmes izmaiņas attiecās arī uz sabiedriskā transporta pasažieriem. Ugunsdzēsēji strādāja trīs dienas, līdz likvidēja ugunsnelaimi. Daudziem uz mēles ir jautājums, kāpēc graustus nevar sakārtot ātrāk, pirms tie vai nu nosvilst, vai nu tiek atstāti cita veida iznīcībai.

Koncerts Mīlestības vārdā. 18+ vienas dalībnieces – Evijas Vēberes – dēļ ticis un vēl tiek apspriests. Par koncerta jaunajiem muzikālajiem horizontiem lai izsakās muzikologi. Nodokļu maksātājus varētu interesēt simtgades nozīmīgāko pasākumu izmaksas. Šis 19. novembrī sarīkotais koncerts arī bija viens no Kultūras ministrijas finansētajiem Latvijas valsts simtgades programmas pasākumiem. Precīzas kopējās koncerta izmaksas Neatkarīgajai vēl nav pieejamas, bet tās varētu būt vairāk nekā 200 000 eiro. Salīdzinājumam: 234 999 eiro izmaksāja pirotehnisks gaismas uzvedums Saules mūžs 11. novembra krastmalā 18. novembrī.

Engures novada pašvaldība apkopo un izvērtē iedzīvotāju ierosinājumus ierobežot zāles pļaušanu, malkas zāģēšanu, uguņošanu un mūzikas atskaņošanu viesu namos.