Megadārgā muzikālā simtgade: Plaši apspriestais koncerts izmaksājis 200 000 eiro
Koncerts Mīlestības vārdā. 18+ vienas dalībnieces – Evijas Vēberes – dēļ ticis un vēl tiek apspriests. Par koncerta jaunajiem muzikālajiem horizontiem lai izsakās muzikologi. Nodokļu maksātājus varētu interesēt simtgades nozīmīgāko pasākumu izmaksas. Šis 19. novembrī sarīkotais koncerts arī bija viens no Kultūras ministrijas finansētajiem Latvijas valsts simtgades programmas pasākumiem. Precīzas kopējās koncerta izmaksas Neatkarīgajai vēl nav pieejamas, bet tās varētu būt vairāk nekā 200 000 eiro. Salīdzinājumam: 234 999 eiro izmaksāja pirotehnisks gaismas uzvedums Saules mūžs 11. novembra krastmalā 18. novembrī.
Iepirkumā par pasākuma realizāciju (tehniski administratīvās izmaksas) bija noteikts, ka līgumcena nevar pārsniegt 170 000 eiro. Uzvarēja SIA Ideju institūts ar savu piedāvājumu - 150 172,39 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Savukārt mākslinieciskā satura izmaksas, mūziķu honorārus ieskaitot, varētu būt vairāk nekā 50 000 eiro. Līgumi ar mūziķiem bija papildu iepirkums. Dārgi vai lēti ir izmaksājis nu jau Latvijas otrās simtgades pirmais koncerts?
«Liela nauda,» uzreiz pateica mūziķis, kurš nevēlas runāt publiski. Viņa koncertiem nauda gan neesot atradusies. Pasākumu producents Juris Millers uzskata, ka «tāds pasākums drīkst būt, bet par producentu pašriska naudu». Viņaprāt, brīvdabas koncertu var sarīkot par 60 000 eiro. Labi, lai būtu 100 000 eiro, J. Millers noapaļo. Bet 200 000 eiro finansējumu Jāņa Šipkēvica un Gata Mūrnieka veidotajam koncertam Mīlestības vārdā. 18+ viņš raksturo kā nesaimniecisku naudas izlietošanu. SIA Ideju institūts valdes loceklis Guntis Ērglis atbild, ka var pamatot ikvienu izmaksu pozīciju, jo daudzām konkrētajā iepirkumā prasītajām lietām ir fiksētas tirgus cenas. Viņš oponē: vai simtgades pasākumus gribam sarīkot pa lēto? Ja tā, tad kāda būs to kvalitāte?
J. Millers aicina izmaksas vērtēt pēc samērīguma principa. Piemēram, viņš ir producents rokoperai Lāčplēsis, dižkoncertam Latvijas gadsimts, kurā piedalījās 1400 skolēnu kopkoris, ap 500 dejotāji, aktieri, solisti un orķestris. Arī tie ir Latvijas simtgadei veltīti pasākumi. Dižkoncerts nesaņēma nekādu valsts finansējumu, rokoperai konkrēta darba apmaksai Valsts kultūrkapitāla fonds piešķīra 10 000 eiro, kas nenosedza reālās izmaksas. Kopumā rokopera Lāčplēsis izmaksāja gandrīz tikpat, cik koncerts 19. novembra vakarā pie Nacionālās bibliotēkas. «Bet tur ir oriģināla scenogrāfija, simfoniskais orķestris,» par Lāčplēsi saka J. Millers. Sešus gadus viņš ir rīkojis Līgo koncertus, kuros dalībnieku skaits ir bijis līdz pustūkstotim, veidoti oriģināli aranžējumi, programmas. Tāpēc viņš, izmantojot savu pieredzi, saka, ka koncerta Mīlestības vārdā. 18+ izmaksas ir «absolūti nenormālas šādam pasākumam, ļoti būtiski lielākas nekā radniecīgu pasākumu izmaksas».
Iepirkuma par pasākuma realizāciju uzvarētājam šoreiz nebija pašam jāizgudro velosipēds no jauna, proti, nevajadzēja nākt klajā ar savām idejām vai realizēt māksliniecisko sadaļu, bet izpildīt jau gatavus Kultūras ministrijas iepirkumā noteiktos uzdevumus (piemēram, izbūvēt konkrētas formas, izmēra skatuvi) un iekļauties maksimāli atļautajās izmaksās. J. Millers ir sašutis: «Cik ilgi mūsu valstī ar pasākumu rīkošanu nodarbosies ierēdņi? Kāpēc viņi stomatologu vietā nelabo zobus vai ķirurgu vietā neoperē? Tāpēc, ka tur vajadzīgas specifiskas zināšanas. Bet arī pasākumu rīkošanā tādas ir vajadzīgas!»
Kultūras ministrijas izveidotā darba grupa līdz 31. decembrim plāno sagatavot izvērtējumu par 18. novembra svinību programmas īstenošanu. Jāgaida. Bet šodien biznesa augstskolā Turība tiek rīkota diskusija Simtgades pasākumi: veiksmīgs ieguldījums vai līdzekļu izniekošana? Varbūt daļa atbilžu izskanēs tur.