Decembra tumsa prasīties prasās tikt atsvaidzināta ar gaismu. Apmēram 140 kilometru attālumā no Rīgas ir Pakrojas muiža. Lielākā Lietuvā. Muižas parkā līdz 6. janvārim iekārtojusies izstāde Ķīnas lielās gaismas laternas. Tumsā krāsas šķiet uzbāzīgi košas. Pārsaldinātā sajūta izgaist, tiklīdz to atšķaida ar izstādēm, radošajām darbnīcām un citiem nenojaušamiem nostūriem muižas ēku kompleksā.
Ķīnas gaismas skulptūru izstāde tiek pieteikta kā unikāls notikums Baltijā. Pirmo reizi vairāk nekā 20 zīda skulptūru ir atvestas uz Baltijas reģionu. Ķīnas meistaru veidotās skulptūras un priekšnesumi ļauj pārcelties XIX gadsimtā. Garšas kārpiņas tiek lutinātas ar austrumu ēdieniem, bet autentisko noskaņu var sabojāt par ķīnietēm pārģērbtas lietuvietes. Uzreiz jābrīdina, ka muižas parks vietām ir ļoti slidens un tumsā ir grūti izvērtēt, kur spert kāju, īpaši tad, ja gribēsies ieraudzīt varžu kori. Zaļie abinieki tup ūdenī un kurkst.
Psihedēliskas sēnes un tukli ziloņi Milzu skulptūras «dzīvo» zem klajas debess, bet vienā namiņā ir iekārtojušies Ziemassvētku vecītis un viņa gaišmatainā palīdze, ko varētu dēvēt par Sniegbaltīti, jo es nezinu, kā sauc Ziemassvētku vecīša draudzeni. Bērniem patīk fotografēties ar šiem dzīvajiem personāžiem, un tas prieks netiek liegts nevienam fotogrāfijas tīkotājam.
Brīnumizstādes apmeklētāji var pieskarties tikai dažiem eksponātiem. Pārējie jābauda ar acīm. Kādi tie ir? Parkā starp kokiem iekārtojusies pandu saime. Mazulis dzer pienu no pudelītes, pandu vecāki laiski zviln, aktīvākie pandas uzrāpušies bambusa dzinumos un vēro apkārtni. Starp fantastiskas formas un krāsu puķēm ganās šmaugi brieži. Rozā flamingi iebriduši zilās uguntiņās, kas latvietim var atsaukt atmiņā pasakās pieminētās maldugunis. Kukaiņu ansamblis spēlē mūzikas instrumentus, fonā aug psihedēliskas sēnes. Zaļā zālē ganās apaļīgi, gaisīgi ziloņi. Par tādiem nav iespējams pateikt, ka dzīvnieki slāj kā trauku veikalā. Vēl ir milzu rati, 40 metru garš pūķis, kas kustina galvu, lietussargu iela. Krāšņi pāvi, kas lūkojas viens otram acīs. Lai nonāktu gaismas skulptūru izstādē, ir jāiziet caur vairākiem spožiem sirsniņvārtiem, parka kokos satupušas sarkanas gaismas laternas.
Ķīniešu tinderis zem klajas debess
Starp citu, ķīnieši uzskata, ka šādi gaismas festivāli ir vislabākā iespēja sastapt mīļoto. Baltijas meteoroloģiskajos apstākļos tas ir iespējams, ja nejauši garāmgājēji piķa melnajā tumsā saskrienas vai uzmin viens otram uz kājas. Visādi citādi iepazīties nav pārāk viegli, jo gracioza pārvietošanās uz slidenās, nelīdzenās virsmas muižas parkā nesanāk. Daudz vairāk par lūkošanos pēc potenciālā sirdsāķīša interesē noturēties kājās un apskatīt ķīniešu zīda brīnumus, kas nudien ir apbrīnas vērti. Gaismas skulptūru izstādes rīkotāji izdomājuši mīlētājiem ieteikt rokrokā iziet caur krāsainajiem sirsniņvārtiem. Nav zināms, kas ar viņiem notiks, bet, cerams, piekritīsiet, ka pa kādam ticējumam vai pašizgudrotam ticējumam noskaņai netraucē. Tomēr, ja ir apmeklētāju pieplūdums, romantiska pastaiga var nesanākt. Cauri vārtiem var nākties izburzīties, cenšoties saglabāt puslīdz audzināta cilvēka imidžu.
Praktiska informācija
Par apmeklētāju daudzumu runājot - var būt dienas, ka viņu ir ļoti daudz un, kā stāsta aculiecinieki, pēc biļetēm veidojas gara rinda, bet ir dienas, kad cilvēku ir maz. Man laimējās neiekļūt garā rindā. Pat pēc ēdiena un dzērieniem rindu nebija! Neticami.
Pakrojas muižā pašlaik latviešu laikam ir pat vairāk nekā lietuviešu, jo Lietuvas robežai tuvāk dzīvojošie izmanto iespēju aizskriet līdz kaimiņvalstij. Stāvvietā automašīnām un autobusiem ir gana daudz vietu, nav jābīstas, ka vajadzēs kājām čubināt kilometru vai vairāk.
Līdz nākamā gada 6. janvārim izgaismotās skulptūras būs aplūkojamas nedēļas nogalēs, no piektdienas līdz svētdienai. Informāciju par gaismas skulptūru izstādes darba laiku var iegūt vietnē http://pakruojo-dvaras.lt, www.tiketa.lt. Biļešu cenas? Bērniem, studentiem un senioriem 10 eiro, pārējiem 12 eiro.
Glezno ar pirkstiem
Pakrojas muižas apmeklētājiem, kurus interesē sastapšanās ar Ķīnas amatniekiem, jādodas uz vienu no palīgēkām. Tur viņi tirgojas un demonstrē savas prasmes. Kāds augumā sīks ķīnietis paskalina platu šķīvi, iemērc pirkstus melnā šķīdumā, veikli uzbur gleznu, uzzīmē pat sīkākās priežu skujas, uzsit ar plaukstas sānu un iekrāso kalna reljefu. Otu viņš neizmanto, tikai pirkstus. Ir tikai baltas un melnas krāsas toņu saspēle.
Iespējams, citudien var vērot kāda cita amatnieka darbu.
Ja kādu darbu grib nopirkt, tad ķīniešu meistari izraksta čeku divos eksemplāros. Tie jānes šķūņa pretējā pusē sēdošam lietuviešu puisim vai meitenei, kas čekus apzīmogo, iekasē naudu, un viena papīra stērbelīte jāaiznes māksliniekam. Norēķini - skaidrā naudā.
Aizraujošs ceļojums pāris gadsimtus senā pagātnē Dienas tumšākajās stundās ir grūti novērtēt Pakrojas muižas varenību - tā ir lielākais muižu ansamblis Lietuvā, vācbaltu baronu fon Ropu kādreizējais īpašums. Mūsdienās muižās visus sagaida viltus barons un aktieri, kas spēlē kādu no fon Ropiem. Autentisku lietu muižas kompleksā esot maz, jo padomju laikā tur bija lauksaimniecības tehnikums. Tagad ir brūzis, zirgu staļļi (arī Ķīnas skulptūru izstādes laikā apmeklētāji drīkst sapazīties ar ponijiem), smaržu darbnīca (var gatavot aromātu), citas radošās darbnīcas, piemēram, maizes ceptuvīte.
Vienā no ēkām ir Sodu muzejs - asu izjūtu cienītājiem. Normālā muižas darbības laikā, proti, sezonā, esot iespēja noskatīties šovu ar lietuviešu laupītāja Tada Blinda piedalīšanos. Viņu noper. Labi, ka nepakar kā mūsu laupītāju, Blinda amata brāli Ansi Kaupēnu. Uzvelkot XIX gadsimta drānas, muižas viesi paši var iejusties muižnieku ādā. Pakrojas muižas teritorijā ir pilsētiņas simbols - viens no diviem arku tiltiem Eiropā.
Stunda ir pietiekams laiks, lai izpriecātos par un ap skulptūrām, tas nav nogurdinoši, tāpēc nevajadzētu mest līkumu muižas centrālajai ēkai un palīgēkām. Arī tur - vairāk nekā divos dučos ēku un ēciņu - ir ko redzēt un darīt.
Lietuviešu egļu sacensība
Latvijas iedzīvotājiem aizrāvās elpa, uzzinot, cik maksāja simtgades pirotehniskais gaismas uzvedums 18. novembrī Rīgā, 11. novembra krastmalā. 370 000 eiro. Lietuvas galvenā egle Viļņā izmaksāja 300 000 eiro. Egle vai instalācija ir 27 metrus augsta, 50 metru plata, sastāv no dažādiem pulksteņu mehānismiem, kas visi darbojas. Lietuvas iepriekšējā gada centrālā egle tika atzīta par skaistāko Eiropā, un to varēja viegli pamanīt no lidmašīnas. Pirms diviem gadiem Viļņas egle tika atzīta par iespaidīgāko Baltijā. Bet pirms desmit gadiem Lietuvā tika izveidota septiņus metrus augsta egle no dzirkstošā vīna pudelēm. Vai šogad lietuvieši pārspēs paši sevi?
Ja nav plānots brauciens līdz Viļņai, ir vērts piestāt katrā Lietuvas pilsētiņā un novērtēt turienes galveno rotu - Ziemassvētku egli. Nu jau pilsētas sacenšas savā starpā, kura pārsteigs ar neparastāko svētku rotu. Savdabīgā tradīcija piesaista tūristu un pasaules mediju uzmanību.
