Vecums nav šķērslis – seniori to pierāda

SĀCIES. Projekta Vecums nav šķērslis darba grupa – Dagnija Staķe, Edvarts Pāvulēns un Mārtiņš Valters © F64

Trīs Baltijas valstīs notiek projekts Vecums nav šķērslis, kurā aktīvie seniori apgūst prasmes, lai turpinātu izglītot savus vienaudžus, jo novecošana ir neizbēgama, bet tā nav rūgta nolemtība. Projekta mērķis ir uzlabot pensijas vecuma cilvēku dzīves kvalitāti.

Rīgas Stradiņa universitātē ir izstrādāta mācību programma, jau notikusi pirmā lektoru apmācību nodarbība. Interesenti var pieteikties arī janvāra pirmajās dienās un pievienoties nākamajā nodarbībā 5. janvārī. Darba grupas vadītāja Dagnija Staķe mudina pieteikties apmācībām, jo nokavēts nav nekas, turklāt mācību programmu veidotāji sola elastīgi pielāgoties cilvēku vajadzībām. Piemēram, kāda kundze lūgusi iespēju apmeklēt divas mācību programmas, un tāda iespēja viņai rasta.

Projekta vadītājs Mārtiņš Valters stāsta - kursi ir bez maksas, bet pašvaldības var būt pretimnākošas un saviem aktīvajiem senioriem apmaksāt ceļu un nakšņošanu, jo nodarbības notiek Rīgā. Pensionāriem jau pašlaik ir iespēja apmeklēt dienas centrus un citas interešu grupas. Tad kālab ir nepieciešama šāda programma? M. Valters aicina palūkoties uz pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku dzīves kvalitāti no aspekta par pensionāru lomu sabiedrībā. Latvijā to nereti uzskata par atmirstošu paaudzi, no tā izriet, ka bērniem būtu jārūpējas par saviem vecākiem. Tomēr no dzimtas turpināšanas viedokļa bērniem ir jāgādā par saviem bērniem, tāda ir lietu kārtība, viņš saka. Lai pensionārs varētu palīdzēt audzināt mazbērnus, viņam jābūt fiziski un psiholoģiski veselam, jāspēj noskaidrot informāciju par sociālo palīdzību, jābūt aktīvam. RSU sagatavotajā mācību programmā senioru grupu vadītāji apgūst informāciju un prasmes, kā pārdzīvot aiziešanu pensijā, kur meklēt sociālo palīdzību un kā saņemt sociālos pakalpojumus, kā uzsākt savu biznesu, kā saglabāt fizisko veselību.

«Mācību materiāli ir, varam apmācīt cilvēkus, kas tālāk strādātu ar pensionāriem. Tie pirmām kārtām ir aktīvie pensionāri, kuriem vēlama pieredze pasniedzēja darbā ar pieaugušiem cilvēkiem. Viņi var palīdzēt sociāli mazāk aizsargātiem cilvēkiem. Dodam iespēju iemācīties kaut ko jaunu,» uzsver M. Valters. 2019. gadā tiks pabeigta senioru grupu vadītāju apmācība, pēc tam viņi varēs darboties patstāvīgi. Tomēr nevienam no grupu vadītājiem nebūs izvirzīta obligāta prasība izveidot noteiktu skaitu grupiņu savā pašvaldībā. Viss būs atkarīgs no pensijas vecuma cilvēku aktivitātes.

Projekta Vecums nav šķērslis pašreizējais ieguvums ir salīdzinošā analīze par sociālo pakalpojumu pieejamību visās Latvijas pašvaldībās. To apkopoja RSU bakalaura programmas Sociālais darbs 3. kursa students Edvarts Pāvulēns. M. Valters atgādina, ka ir grūti sameklēt visaptverošu informāciju par sociālajām tiesībām. Arī portālā latvija.lv ir haotiska informācija no dažām pašvaldībām. E. Pāvulēns izskatīja visus pašvaldību saistošos noteikumus un konstatēja, ka pakalpojumu klāsts ir atšķirīgs. Dažas vietvaras apmaksā televīziju pakalpojumus, citas piešķir svētku dāvanas un pabalstus jubilejās. Tagad vienkopus ir informācija par 71 pabalsta veidu un 53 pakalpojumiem Latvijā. E. Pāvulēns stāsta, ka datu bāze ir jāpilnveido ar plašāku informāciju, M. Valters piebilst, ka tas nu ir atbildīgo institūciju neizdarītais. Students, intensīvi strādājot vienu mēnesi, paguva izdarīt tik daudz, cik visas atbildīgās ministrijas nav paveikušas līdz šim. Turklāt salīdzinošā analīze iegūta par dažiem desmitiem, nevis par miljoniem eiro.

***

PAR PROJEKTU

Projekts tika uzsākts 2017. gada augustā, tā īstenošanā piedalās Latvijas Pensionāru federācija, Rīgas Stradiņa universitāte, Igaunijas Pensionāru biedrību asociācija un Lietuvas Pensionāru savienība Bočiai. Programmu apguvušie dalībnieki apmācību noslēgumā saņems sertifikātu un tiesības īstenot Veselīgas novecošanās programmu senioru grupās.

Nodarbības notiks Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas Izglītības un tehnoloģiju centrā Rīgā, Anniņmuižas bulvārī 26a (Imantā).



Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais