Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tiekas ar augsta ranga NATO pārstāvjiem

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, sarunas laikā puses pārrunāja aktuālo drošības situāciju, NATO spēku un spēju izvietojumu un plānotās militārās aktivitātes alianses austrumu flangā, īpaši pretgaisa aizsardzībā.

Valsts prezidents norādīja, ka Krievija ar pieaugošu intensitāti testē NATO un sabiedroto rīcībspēju un apņemšanos, cenšoties atturēt no atbalsta Ukrainai un mērķtiecīgi mēģinot radīt nestabilitātes un nedrošības sajūtu sabiedrībā.

"Labākā atbilde ir mūsu pašu un visas alianses atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana, pieaugoša NATO militārā klātbūtne austrumu flangā," pauda Rinkēvičs.

Tikšanās laikā puses pārrunāja arī ASV spēku klātbūtnes stratēģisko nozīmi austrumu flangā. Valsts prezidents uzsvēra Latvijas kā uzņemošās valsts atbalsta iespējas gan ASV, gan daudznacionālo spēku izvērstai klātbūtnei.

Viņš norādīja, ka Latvija atbildīgi iegulda savu aizsardzības spēju attīstībā, lai kopīgi ar sabiedrotajiem stiprinātu NATO un Eiropas Savienības austrumu robežu, drošību Baltijas jūrā un Baltijas valstu gaisa telpā, veicinātu sabiedrības noturību, tostarp pret Krievijas un Baltkrievijas hibrīdās karadarbības aktivitātēm.

NATO Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā atzinīgi novērtēja Latvijas skaidro apņemšanos ieguldīt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzības spējās un izpildīt NATO spēju mērķus.

Abas puses bija vienisprātis par nepieciešamību nodrošināt Ukrainas aizsardzības prioritārās spējas, tostarp īstenojot sabiedroto finansiālu ieguldījumu ASV militārās palīdzības piegādēm un veicot Ukrainas bruņoto spēku apmācību.

Rinkēvičs uzsvēra Latvijas līdzšinējo apņemšanos par militāro atbalstu Ukrainai 0,25% no IKP ikgadēji un papildus apstiprināto iemaksu NATO prioritāro spēju Ukrainai programmā 5 miljonu eiro apmērā šogad.

Valsts prezidents izcēla NATO Sabiedroto spēku virspavēlnieka Eiropā un vienlaikus arī ASV Eiropas spēku komandiera Grinkeviča vizītes nozīmi laikā, kad Krievija un Baltkrievija īsteno militāro mācību "Zapad" aktīvo fāzi. Puses pārrunāja Latvijas īstenotos paaugstinātas gatavības pasākumus, tostarp gaisa telpas zonu slēgšanu pierobežā, kā arī NATO plānotās aktivitātes.

Jau rakstīts, ka piektdien sākas Krievijas un Baltkrievijas apvienoto stratēģiska līmeņa militāro mācību "Zapad" aktīvā fāze, kuras norise ir paredzēta līdz 16.septembrim galvenokārt Baltkrievijas teritorijā.

Iepriekš mācībās "Zapad" abas agresorvalstis ne reizi vien ir izspēlējušas iebrukumu Baltijas valstīs, Suvalku koridora bloķēšanu un kodolieroču izmantošanu. Paredzams, ka līdzīgs scenārijs būs arī šī gada mācībās.

Krievijai un Baltkrievijai tuvumā esošās Eiropas valstis jau iepriekš gatavojušās iespējamām provokācijām mācību laikā. Polija nolēmusi uz laiku slēgt robežu ar Baltkrieviju, kas izsaucis Krievijas nepatiku.

Latvija savukārt pēc nedēļas vidū notikušās Krievijas lidrobotu ielaušanās Polijas gaisa telpā paziņoja par savas gaisa telpas slēgšanu austrumu pierobežā uz laiku līdz 18.septembrim ar iespēju šo termiņu pagarināt. Lēmums tiek pamatots ar nepieciešamību uzlabot pretgaisa spēku spēju rīkoties vajadzības gadījumā.

Pagājušajā nedēļā aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzdeva Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) pastiprināt gatavību, lai nodrošinātu Latvijas gaisa, informatīvās un kibertelpas pastiprinātu novērošanu, kā arī veikt visu zemessargu apziņošanu ar mērķi noskaidrot viņu gatavību ierasties vienībās un veikt kaujas uzdevumus.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) sagatavotā analīzē pausts, ka mācību "Zapad 2025" radītais apdraudējums Latvijai un NATO ir zems, tomēr abas agresorvalstis mācības izmanto iekšpolitikas un ārpolitikas stratēģiskās komunikācijas veidošanā. SAB analītiķi uzskata, ka šogad Krievijas diktatora Vladimira Putina režīms ar šīm mācībām vēlas skaidri pavēstīt, ka, neraugoties uz karu Ukrainā, Krievija spēj attīstīt un stiprināt savas militārās spējas, kā arī reaģēt uz militāru apdraudējumu.

Latvijas aizsardzības nozares ziņu portālā "Sargs.lv" pirms mācībām "Zapad" publicēts atgādinājums par iespējamību, ka Krievija un Baltkrievija pret saviem kaimiņiem šajās dienās var mēģināt īstenot provokācijas, īpaši pastiprinot pret Latviju un citām NATO valstīm vērstās informatīvās operācijas.

NBS pastāvīgi veic izlūkošanu, novērojot un analizējot notiekošo dažādos mācību "Zapad" posmos. Vajadzības gadījumā bruņotie spēki kopā ar NATO sabiedrotajiem sola rīkoties, lai aizstāvētu Latviju.

Aizsardzības nozare aicina Latvijas iedzīvotājus būt vērīgiem un, pierobežā pamanot ko aizdomīgu, nekavējoties par to informēt Valsts robežsardzi, Valsts policiju, Valsts drošības dienestu vai Zemessardzi.

Tāpat izplatīts aicinājums kritiski izvērtēt informāciju sociālajos tīklos un nedalīties ar nepārbaudītām ziņām, lai neizplatītu ienaidnieka propagandu.