Kāpēc graustus nevar sakārtot ātrāk?
Ugunsgrēks sešu stāvu graustā Rīgā, Kalnciema ielā 2B, blakus Raņķa dambim, sagādāja vairāku dienu ilgas neērtības apkārtējo namu iedzīvotājiem – ne lāgā iebraukt, ne izbraukt no saviem īpašumiem viņi nevarēja. Satiksmes izmaiņas attiecās arī uz sabiedriskā transporta pasažieriem. Ugunsdzēsēji strādāja trīs dienas, līdz likvidēja ugunsnelaimi. Daudziem uz mēles ir jautājums, kāpēc graustus nevar sakārtot ātrāk, pirms tie vai nu nosvilst, vai nu tiek atstāti cita veida iznīcībai.
Pašlaik ugunsgrēks Kalnciema ielas, Meža ielas un Raņķa dambja kvartālā pēc trīs dienu ilgas dzēšanas ir apslāpēts. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informē Rīgas pašvaldību, ka ēka Kalnciema ielā 2B ir avārijas stāvoklī, un lūdz rast iespēju to nojaukt, jo māja apdraud drošību. Šī un blakus esošā ēka, kuras adrese ir Raņķa dambis 14, pieder Igaunijā reģistrētiem īpašniekiem, kuru savstarpējā saistība ļauj konstatēt, ka abi īpašumi beigu beigās nonāktu vienās rokās. Īpašnieku maiņa notikusi tikai pirms pāris mēnešiem. Rīgas pašvaldība jaunajiem īpašniekiem uzliks par pienākumu ierobežot un demontēt cilvēkus apdraudošās detaļas. Ja to neizdarīs un noteiktajā termiņā nesakārtos īpašumu, tad īpašnieku vietā to izdarīs pašvaldība, naudu piedzenot regresa kārtībā.
Pagājuša gada 20. septembrī Rīgas domes Īpašuma departaments izdeva lēmumu par būves Kalnciema ielā 2B piespiedu sakārtošanu, tolaik būves īpašniece bija SIA Dekarta Property. Kopš 2017. gada 13. oktobra par ēkas īpašnieci kļuva SIA K2B. Sakarā ar īpašuma tiesību maiņu Rīgas domes Īpašuma departaments pērn oktobra beigās izdeva lēmumu, kurā par lēmumu adresātu tika atzīta SIA K2B.
Šogad 11. maijā Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs sasauca ārkārtas izbraukuma sēdi pie ēkām Raņķa dambī 14 un Kalnciema ielā 2B un pieņēma lēmumu par ēku piespiedu sakārtošanu. Jau 23. maijā Rīgas dome pieņēma lēmumu par ēkas piespiedu sakārtošanu. Pirms diviem gadiem ēku Kalnciema ielā 2B Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija klasificēja par B kategorijas vidi degradējošu būvi un tās īpašniekiem piemēroja paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Pirms grausta statusa noteikšanas iepriekšējā ēkas īpašniece maksāja 19 555 eiro lielu nekustamā īpašuma nodokli gadā, bet pēc klasificēšanas par graustu - 39 110 eiro gadā. Rīgas domes Īpašuma departaments veica šī nama pagraba un pirmā stāva logu un durvju ailas noslēgšanas darbus piespiedu kārtā un izlietoto naudu cenšas atgūt no īpašnieces. Tāpēc tai ir piemērota arī tā dēvētā piespiedu nauda 1810 eiro apmērā, līdzekļu piedziņa ir nodota tiesu izpildītājiem. Taču ēkas īpašniece šo darbu izmaksas ir apstrīdējusi.
Ēka ir atzīta par aizsargājamu kultūras pieminekli, sertificēts būveksperts atzinis, ka celtni nedrīkst nojaukt.