NRA izvērtē simtgades svinību tēriņus: No muļķīgiem līdz apzeltītiem projektiem
 
©Annija Meikšāne/ F64 Photo Agency

Banāli jau skan, bet Latvijas simtgades svinībām vajadzēja ienākt katrā pilī un katrā būdiņā. Tad tie būtu svētki visai tautai. Rīgā norisinājās svētku nozīmīgākie pasākumi 18. un 19. novembrī. Bija tādi, kas tika finansēti tikai par simtgadei atvēlēto naudu, bija tādi, kas apmaksāti daļēji, un arī tādi, kas simtgades līdzekļus nesaņēma. Ārpus Rīgas vai, tēlaini sakot, būdiņās, vēriens bija mazāks. Naudas – pat necik. Tāpēc jo nepatīkamākas mieles atstāj informācija par koncerta Mīlestības vārdā. 18+ izmaksām.

Protams, šis ir tikai piemērs, un tā salīdzināt, visticamāk, nebūs adekvāti. Un tomēr: ja laukos viena koncerta sarīkošana izmaksā nepilnu tūkstoti eiro, tad - vai nevarēja no simtgades līdzekļiem atvēlēt pa tūkstotim vai diviem, lai aizvestu profesionālo kultūru uz katra novada tautas namu vai kultūras centru? Piemēram, Bēnē koncerts ar Rīgas mākslinieku piedalīšanos izmaksāja nepilnus 900 eiro (tai skaitā ar nodokļiem). Par to samaksāja vietējie iedzīvotāji, nopērkot biļetes. Ja viņi varētu profesionālu mākslinieku koncertu apmeklēt bez maksas, vai tā nebūtu svētku dāvana tiem, kuri uz Rīgu nevar aizbraukt? Arī tāpēc, ka nav naudas.

No sirds un diemžēl arī štruntiņi

Valsts simto dzimšanas dienu vajag svinēt, ne tikai gaidot, ka iedos naudu, par ko sarīkot svētkus. Cilvēki iesaistījās paši, tāds bija viens no svinību mērķiem. Diez vai katru santīmu skaitīja tie, kuri Latvijas simtgadei veltīja savu roku darbu, adot cimdus, aužot dečus, rīkojot pasākumus, izstādes, lai dotu savu velti Latvijai. Strazdē audējas auda 100 metru garu grīdceliņu, Indrā - 100 grīdceliņus darināja viena pati vietējā rokdarbniece. Starp citu, cimdu adīšana kļuva par ļoti populāru simtgades pasākumu. Rokdarbnieces veidoja izstādes, dāvināja, ziedoja cimdu pārus. 18. novembrī dzimušos bērnus Latvijas valsts simtgades birojs sveica ar rakstainu cimdu pāri. Protams, tas ir daudz lētāk, nekā simtgades bērniem uzdāvināt, pieņemsim, sudraba medaļu, kas kalta īpaši 2018. gada 18. novembrim. Un piedzima pat ne tūkstošiem, bet tikai nedaudz vairāk par 50 bērniem. Neatkarīgā šogad februārī rakstīja par Ingunas Rogas-Saulītes iniciatīvu: sudraba vērdiņš katram Latvijas simtgadē dzimušajam bērniņam - tādu mērķi izvirzījusi biedrības Nigestes amatniecības nams vadītāja Inguna Roga-Saulīte. Tā ir viena cilvēka iecere, kas nav saņēmusi simtgades naudas tūkstošus, toties ir iekarojusi cilvēku sirdis.

Veikalos bija simtgadei veltīti sīpolu iepakojumi - sarkanbaltsarkanā izkārtojumā. Daži tur saskatīja pulgošanu, citi priecājās par asprātīgu risinājumu. Nereti simtgades logo tika piekabināts arī ārpus kaut cik labas gaumes robežām, bet par gaumi laikam nestrīdas. Pat ar saukli Slimo atbildīgi! Vai ar cīsiņu saspraušanas paraugdemonstrējumiem. Bija arī simtgades izpārdošanas. Domā, ko gribi, ko tur izpārdod. Bet pieņemsim, ka cilvēki tādējādi izrādīja vēlmi svinēt un piedalīties. Simtgades valsts piederības zīmes izmantošana ir bez maksas un tādējādi ikvienam Latvijas cilvēkam ir iespēja piedalīties un kļūt par Latvijas valsts simtgades veidotāju. Tas tiešām ir vienojošs, atzīstams mērķis.

Ilgi gatavots

Atgriežoties pie viedokļu sadursmēs nokļuvušā koncerta Mīlestības vārdā. 18+, tas ticis gatavots gandrīz gadu. «Spriežot par Latvijas valsts simtgades programmas kulminācijas notikumiem, koncerts jaunajai paaudzei ar Latvijas nākotnes ieskandināšanu apspriests un konceptuāli atbalstīts 2017. gada 16. novembrī Latvijas valsts simtgades radošās padomes sēdē, 2018. gada janvārī ar Jāni Šipkēvicu noslēgts līgums par koncerta koncepcijas izstrādi. Latvijas valsts simtgades radošās padomes sēdē, kas notika 2018. gada 11. maijā, pieaicināta koncerta radošā komanda - Jānis Šipkēvics un Gatis Mūrnieks (un) prezentēja iecerētā koncerta konceptu, kas guva atbalstu,» teikts Latvijas valsts simtgades biroja elektroniski nosūtītajā atbildē Neatkarīgajai.

Vispusīgais zelta puisēns

Tautas folklorā par zelta puisēnu nodēvētais J. Šipkēvics (koncerta izpildproducents) nopelnījis pat 17 000 eiro. Viņš bijis cilvēks - orķestris, kurš gadu veidojis šā koncerta māksliniecisko daļu. Videografiku autors Gatis Mūrnieks saņēma ap 6400 eiro, mūziķis Reinis Sējāns - ap 5800 eiro, jaunā izpildītāja Evija Vēbere - 666 eiro par divām dziesmām, Armands Birkens - 1117 eiro, mūziķis Renārs Kaupers - 1000 eiro, bet viņa kolēģis no grupas Prāta vētra Jānis Jubalts uzstājies bez maksas. Draugi uzaicinājuši, viņš uzdziedājis. Koncertam, izrādās, bijusi arī virsuzraudze Eva Juhņēviča, kura nopelnījusi 3200 eiro. Viņa bija arī simtgades dziesmu un deju svētku izpilddirektore. Nu un par producēšanas dokumentu izstrādi 3520 eiro saņēma koncerta konsultants un eksperts Ģirts Krastiņš.

Tā sagadījies, ka J. Šipkēvics bija mūzikas autors vēl vienam simtgades centrālajam pasākumam - multimediālajam uzvedumam Gaismas raksti. «Mani dara uzmanīgu tas, manu uzticību nevairo tas, ka ieraudzīju, ka simtgades radošajā padomē ir Jānis Šipkēvics. Šī ir padome, kas izvērtē idejas Latvijas simtgadei,» pēc Gaismas rakstiem sacīja muzikoloģe Inese Lūsiņa.

Viens iestudējums operā?

Kopumā koncerta Mīlestības vārdā. 18+ mākslinieciskā daļa kopā ar honorāriem ir bijusi 57 000 eiro. Konkurss par šā koncerta producēšanu nebija rīkots. Mākslinieku izvēle un autoratlīdzību lielums bijis J. Šipkēvica ziņā, mūziķi ir izteikuši savas vēlmes, bet «darba procesā koncerta tāme izskatīta, mazinot izmaksas». Koncerts apstiprināts jau minētajā svētku radošajā padomē, kurā līdz pasūtījuma iegūšanas brīdim vienīgais pārstāvētais mūziķis bijis… Jānis Šipkēvics.

Kopumā koncerts, aprēķinot arī nodokļus, izmaksājis vismaz 250 000 eiro. Tas ir pat vairāk nekā pietiekami, lai varētu īstenot iestudējumu operā.

Kolektīvā atbildība

Jautāsiet, kurš parakstīja tik dārga koncerta izmaksas un atzina tās par labu esam, nelika vēl vairāk samazināt, nekā tas jau (it kā) ticis darīts? Abildam: koncerta izdevumi skatīti Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades programmas līdzekļu budžeta komisijā, kuru vada Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks attīstības un finanšu jautājumos Baiba Zakevica, piedalās Latvijas valsts simtgades biroja, Budžeta nodaļas, Kultūrpolitikas departamenta, Sabiedrības integrācijas departamenta pārstāvji, budžeta komisijas ziņojumus apstiprina kultūras ministre Dace Melbārde.

Ekrānšāviņš no avīzes