Simtgades naudas dalīšanas principi ļoti neskaidri

 
©SCANPIX

Latvijas simtgades pasākumu kulminācija ir notikusi, un atliek izvērtēt to, kas izdevies, un to, kas sanācis ne pārāk labi. Svinību intensīvākā diena bija 18. novembris, bet valsts nākamo simtgadi ievadīja koncerts pie Nacionālās bibliotēkas Mīlestības vārdā. 18+. Iespējams, konstruktīvam vērtējumam vēl ir par agru, arī Kultūras ministrijas izveidotā darba grupa plāno līdz šā gada nogalei sagatavot 18. novembra svētku programmas izvērtējumu. Biznesa augstskola Turība vakar rīkoja diskusiju Simtgades pasākumi – veiksmīgs ieguldījums vai līdzekļu izniekošana?, kurā jau tika salikti akcenti, ko ir vērts uzklausīt un kā rīkoties turpmākajos trīs gados – kamēr beigsies Latvijas simtgades svinību piecgade.

Latvijas simtgades svinēšana ilgs piecus gadus, no kuriem divi jau aizvadīti, un par kopējo naudas izlietojumu varēs spriest pēc trim gadiem. Pašlaik kopējais finansējums ir gandrīz 60 miljonu eiro, no tiem valsts daļa - ap 27 miljoniem. Tomēr Valsts kontrole pēc revīzijas rezultātiem secinājusi, ka Ministru kabinets, pieņemot lēmumu Latvijas valsts simtgades svinībām piešķirt naudu, nav paredzējis atbilstošu lēmuma uzraudzības mehānismu. Simtgades pasākumi nav objektīvi identificējami un nodalāmi no citiem pasākumiem. Atvērtā koncepcija un nekonkrētie kritēriji ļauj gandrīz jebkuru institūciju veikto aktivitāti svinību piecu gadu periodā veltīt valsts simtgadei.

Arī minētajā diskusijā izskanēja neizpratne par līdzekļu sadali, izlietojumu un piederību, proti, kas par ko maksā. Daudzas iniciatīvas ir pašvaldību apmaksātas. Jā, veltītas simtgadei, taču naudu no 27 miljonu lielā budžeta nav saņēmušas. Diskusijas dalībnieki atzina, ka valsts simtgades pasākumi kopumā tiek vērtēti kā izdevušies, taču finansējuma sadalījums bijis ļoti neskaidrs. Tūrisma mediju grupas BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs norādīja, ka, pietrūkstot informācijai par racionālu naudas izlietojumu svētku pasākumiem, rodas neuzticība valsts struktūrām. Viņš kā simtgades rezultātu vēlas redzēt paliekošas vērtības. Līdzīgus uzskatus izteica arī Kurzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Artis Gustovskis. Viņaprāt, veidojot vienu no simtgades projektiem - septiņu Latvijas valstiskuma ceļu programmu, pietrūka konsultāciju ar reģionālajām tūrisma asociācijām. Viņš teica, ka Latvijas reģionu pārstāvji ir pateicīgi par iespēju veidot simtgadei veltītus notikumus pilsētās, kuras atrodas tālāk no Latvijas galvaspilsētas, jo ir būtiski, lai visi Latvijas iedzīvotāji sajustu un apzinātos svētku nozīmi. Tomēr jāņem vērā, ka vairāki Kurzemes pašvaldību tradicionālie pasākumi, piemēram, Lāčplēša dienas un valsts proklamēšanas gadadienas pasākumi, tika rīkoti par pašvaldību līdzekļiem. Nebija skaidrs līdzekļu sadalījums no valsts budžeta Rīgai un reģioniem. A. Gustovskis ierosināja Latvijas simtgades birojam turpmākajos trīs gados uzticēties vietējām nevalstiskajām organizācijām, kas pašas spētu izlemt par simtgades pasākumu rīkošanai piešķirtās naudas sadalīšanu. Vispirms gan vajadzētu šo naudu piešķirt, jo reģionos rīkotie simtgades pasākumi nebūt nav sliktākā līmenī kā galvaspilsētā. Tāpēc diskusijas dalībnieki tieši un netieši vaicāja, vai simtgades svinības bija svētki visiem.

Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāne Agita Doniņa bija vienisprātis ar citiem diskusijas dalībniekiem - pagaidām pietrūkst paliekošu vērtību, unikalitātes, kas simtgades pasākumus izceltu starp daudziem citiem valsts svētkiem. Savukārt augstskolas studentiem šīs diskusijas rezultātā radās pārdomas par simtgades pasākumu tupinājumu - vai daļa no tiem tiks veidoti kā tradīcija? Ja jā, tad tā varētu kļūt par paliekošu vērtību. Šajā diskusijā atbildi uz šo jautājumu viņi nesaņēma, bet saruna ir uzsākta un līdz 2022. gada beigām, kad noslēgsies arī Latvijas simtgades pasākumu programma, diskusijas būs ne viena vien.

Simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta un Izglītības un jauniešu projektu vadītāja Aija Tūna akcentēja nemateriālās un netaustāmās vērtības, ko simtgades pasākumi jau ir veicinājuši, - piederības sajūtu Latvijai, patriotismu, pašiniciatīvu un sadarbību, diasporas, bērnu un jauniešu iesaisti pasākumos. Simtgadei atvēlētie valsts budžeta līdzekļi - 27 miljoni eiro - nav paredzēti ne jaunu objektu būvniecībai, ne infrastruktūras sakārtošanai, kā kaimiņvalstīs, piemēram, Somijā un Igaunijā.