Skvēru pie Dailes teātra iecerēts sakārtot līdz teātra 100 gadu jubilejai – 2020. gada novembrim. Pašlaik kopīgu valodu raduši vai cenšas rast Rīgas dome, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un Kultūras ministrija. Skvērs daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums – teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, atlikusī daļa Brīvības ielas pusē no kasēm līdz Matīsa ielai – Rīgas pašvaldības īpašumā.
Par teātra priekšlaukuma, tas ir, plātnēm klātā seguma atjaunošanu ir spriests gadiem, aptaujāti iedzīvotāji un noteikti termiņi, kad laukums jāsakārto. Nekas nav izdarīts, izņemot jēdzīgāku autotransporta novietošanu. Taču šogad oktobrī, tiekoties iesaistītajām pusēm, Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs vēlreiz atgādināja, ka saskaņā ar apbūves noteikumiem, priekšlaukumā nedrīkst būt ierīkotas autostāvvietas. Šajā gadsimtā par Dailes teātra skvēru profesionāļi ir sprieduši vairākas reizes. Viens no termiņiem skvēra sakārtošanai, ko savulaik vēlējās noteikt Rīgas pilsētas arhitekta birojs, bija 2014. gads. Jau tad tika uzsvērts, ka priekšlaukuma tehniskais stāvoklis ir kritisks, un pirms teātra izrādēm laukums ir pārvērsts par mašīnu stāvvietu, kur cilvēkiem drošāk neiet. Arī vizuāli šī vieta ir tik nepievilcīga, ka siltā laikā lielākoties pievelk cilvēkus bez noteiktas dzīvesvietas un ar stipri izteiktu noslieci uz dzeršanu. Arhitekti diskutēja par to, vai teātra skvērs un pārējā teritorija ir paredzēta reprezentācijas vajadzībām vai iedzīvotāju ērtībām un atpūtai. Savukārt cilvēks parastais sociālajos tīklos villojās par to, vai skvērs pie Dailes teātra ir uzdāvināts bezpajumtniekiem. Vieni teica, ka arī viņi ir cilvēki un ir tiesīgi atrasties, kur vien vēlas, otri iebilda, ka bezpajumtniekiem ir jāievēro tādas pašas uzvedības normas kā pārējiem rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Aizliegums dzert publiskā vietā un vārtīties pa zemi Rīgas centrā neesot bezpajumtnieku tiesību ierobežošana. Ja vien viņus tiesībsargi regulāri ierobežotu.
Pašlaik teātra skvēra un priekšlaukuma sakārtošana nav aizmirsta. Lai izstrādātu vīziju par Dailes teātra apkārtējās teritorijas attīstību, Rīgas pašvaldība sadarbībā ar Kultūras ministriju un VNĪ rīkos metu konkursu, informē VNĪ. Iecerēts, ka metu konkursu tuvākajā laikā izsludinās Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP). Vērtējumu par konkursā iesniegtajiem darbiem aptuveni sešus mēnešus pēc tā izsludināšanas varētu sniegt konkursa žūrija Kultūras ministrijas eksperta Jāņa Dripes vadībā. Skvēru pie Dailes teātra iecerēts sakārtot līdz 2020. gada novembrim.
VNĪ jau uzsākti projektēšanas darbi Dailes teātra ēkas sakārtošanai un energoefektivitātes palielināšanai, lai jau 2019. gada nogalē sāktos būvniecības darbi. Papildus energoefektivitātes projektam pēc VNĪ iniciatīvas bija plānots veikt arī teātra priekšlaukuma sakārtošanu, taču saskaņā ar NKMP lēmumu teātra priekšpagalmā ir jāsaglabā esošais risinājums - lielās plātnes, kuras pilnībā būtu iespējams nomainīt tikai pēc ēkas energoefektivitātes projekta pabeigšanas. VNĪ apzinātie pagaidu risinājumi ir dārgi un mazefektīvi. Kā iepriekš skaidroja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis, priekšpagalma noklāšana ar bruģi izmaksātu vairāk nekā 115 000 eiro, kas pēc diviem gadiem būtu jāmaina pret plātnēm.
