Rīgas kapsētu pārzinis: Aizgājēju piemiņa nav tikai dzimtas vēsture
Rīgas kapsētās mirušo piemiņas diena jeb svecīšu vakars notiks 25. novembrī. Jau pirms tam un 25. novembra pievakarē ļaudis dosies uz kapiņiem atcerēties tuviniekus, draugus vai viņiem personīgi nepazīstamus, bet Latvijai nozīmīgus cilvēkus.
Torņakalna un Mārtiņa kapu pārzinis Valdis Gavars gandrīz desmit gadu laikā ir panācis, ka cilvēki sāk kopt pat ilgstoši pamestas kapavietas, un uzgājis vēsturiskas liecības.
Jo vairāk kapavietu ir sakārtots, jo vairāk tas stimulē citus rīkoties
Torņakalna kapsēta ir bijusi viena no vairāk izpostītajām - zaudēti apmēram 60 procenti kapu pieminekļu, atdusas vietas nekoptas, izdemolētas, kapos kvernēja dzērāji un narkomāni. Saprotams, ka daudziem aizgājēju piederīgajiem bija bail tur kāju spert un postažu likvidēt. 2009. gadā V. Gavars kļuva par Rīgas domes deputātu, un viņa krustmāte Biruta Kampiņa teikusi - izdari kaut ko tādu, ko tu vari pats. Piemēram, sāc kopt kapus. V. Gavars pēc dažiem gadiem atcerējās, ka vienīgā iespēja bija strauji ķerties pie kapu sakopšanas un atjaunošanas, kamēr vēl bija ko glābt kapsētā, kas ir viena no mūsu daudznacionālās vēstures liecībām.
Tagad viņš saka - arvien vairāk piederīgie interesējas par dzimtas vēsturi, un kapavietas kopj mazmazbērni, pat attāli radinieki. Jo vairāk kapavietu ir sakārtots, jo vairāk tas stimulē citus rīkoties. Bijis gadījums, kad cilvēks informāciju par senča kapavietu atradis internetā, ieradies meklēt apbedījuma vietu un regulāri to kopj. Dzimtas vēsture spēj aizkustināt tik ļoti, ka kāda sieviete kapiņu brauc apmeklēt no Igaunijas. Vai tas ir tālākais ceļa mērķis? Nē, pēcteči brauc arī no Vācijas. Šogad piederīgie Torņakalna kapos ir uzlikuši piecus kapa pieminekļus, bet kopš 2009. gada ir sakārtotas vairāk nekā 150 kapavietas - pacelti, salīmēti pieminekļi un to daļas, nostiprināti pamati. Daudz izdara brīvprātīgie talcinieki, kuri mirušos nešķiro ne pēc tautības, ne reliģiskās piederības, ne citiem parametriem.
Piemēram, šovasar Torņakalna kapos ir atjaunots piemineklis lidotājam Augustam Spariņam. Tomēr interesantākais stāsts ir saistīts ar Hansa Bersinga (6.02.1795.-4.01.1848.) un viņa ģimenes kapa pieminekli. Berzings? Bersings? Bērziņš? Vispār jau «Bersing» ir Ansis Bērziņš. Koku brāķeris. Gruntīgs latvietis. Vietējais salinieks, tāds pats kā daudzi citi, kuri atdusas Torņakalna kapos.
Pieminekļa atjaunošanu noteica nejaušība. Pagājušā gada 18. novembrī V. Gavars sāka šķirstīt rakstu krājumu Latvijas Republikas 10 gadu pastāvēšanas atcerei. Starp ievērojamākajiem 19 pieminekļiem viens bija no Torņakalna kapiem. Uzstādīts 1848. gadā. «Dažas detaļas atcerējos redzējis, citas mētājās turpat, netālu,» atceras V. Gavars. Tajā pašā 18. novembra vakarā ar sievu Neldu braukuši skatīties. Bija. Atrada to, kas bija atlicis no grandiozā pieminekļa. Viena detaļa bija noripojusi no piekalnītes un atstutējusies pret koku un citu apbedījumu ar uzrakstu virspusē. Tātad īstais piemineklis.
Otra tāda pieminekļa Latvijā nav, tāpēc tā atjaunošana nav V. Gavara untums. Rakstu krājumā Bersinga kapa piemineklis bija ierindots starp ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica, mākslinieka, vēsturnieka un Rīgas ainavu iemūžinātāja Johana Kristofa Broces, komponista Emiļa Dārziņa un Brāļu kapu Mātes Latvijas pieminekļiem un skulptūrām. Pieminekļa atjaunošanu veica par Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes līdzekļiem, strādāja Latvijas Mākslinieku savienības radošā kvartāla Kombināts MĀKSLA akmens apstrādes un restaurācijas speciālisti un SIA Skarpelis. V. Gavars īpašu paldies saka Kapsētu pārvaldes priekšniekam Gintam Zēlam, restaurācijas darbu vadītājam Igoram Dobičinam un Mājokļu un vides departamenta vadībai.
Zināms, ka Bērziņam pieminekli lika meita, piemineklis gādāts ārzemēs, viņa bērniem piederēja tipogrāfija. Iespējams, Bērziņu dzimtai piederēja mājiņa Ormaņu ielā 19, to 1875. gadā cēlis Johans Berzing, nams būvēts pēc pareizticīgo dievnamu arhitekta Apolona Edelsona projekta. Tolaik tas bija dārgs prieks. Tātad arī Ormaņu ielas namiņa īpašnieks bija pārticis rīdzinieks. Tagad ēka atzīta par graustu un tiek nojaukta, bet pārtikušo Bērziņu dzimtas vēsture ir interesants izpētes objekts.
V. Gavars sola, ka Torņakalna kapos būs izvietota informācija par 40 ievērojamākajiem cilvēkiem, kas tur apbedīti.