Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā \ Reģionos

Patriotisks ceļojums: sākam novembrī!

ATDZĪVINĀT VĒSTURI. Daugavpils cietoksnis ir pasaulē pēdējais bastionu tipa cietoksnis. Ekskursiju klāsts un to ilgums ir piemērots visu vecumu cilvēkiem. Patriotu nedēļā, 17. novembrī, no pulksten 11 līdz 17 Daugavpils cietoksnī norisināsies aizraujoša spēle (kvests) Es esmu tik kareivis... Spēles gaitā dalībniekiem būs iespējams iejusties kāda Latvijas armijas karavīra lomā, kurš dienēja vai, iespējams, būtu varējis dienēt Daugavpils cietoksnī starpkaru posmā (1920–1940). Dalībnieki drīkstēs ienākt tādās ēkas, kuras mūsdienās vairs netiek izmantotas © Ekrānšāviņš no avīzes

Ne tikai novembris, ko dēvē par patriotu mēnesi, bet arī jebkurš cits ir piemērots, lai iepazītu Latviju. Šķiet, lai kādu aicinājumu izteiktu, tie visi atgādinās kādu jau zināmu saukli, tāpēc tā ir runga ar diviem galiem – vienus piesaistīs, otrus atturēs. Tomēr novembris ar svētku un tātad brīvajām dienām ir iespēja, lai izmēģinātu, kā tas ir – apceļot Latviju. Ar sabiedrisko transportu izbraukt septiņus valstiskuma veidošanas ceļus. Veidot jaunu tradīciju ģimenē – izstrādāt savu patriotisko maršrutu. Vai arī ceļot vienam, ja gribas atpūtināt galvu no rutīnas.

Latvijas simtgadei tiek veltīti neskaitāmi pasākumi un ieceres, un kļūst apnicīgi sijāt graudus no pelavām. Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs un Autotransporta direkcija ir izstrādājušas septiņus detalizētus maršrutus - Latvijas valstiskuma veidošanas ceļus, ko iespējams izbraukt gan ar privāto transportu, gan sabiedrisko. Tieši tā - ar sabiedrisko transportu.

Viss kā uz delnas

Gana daudzi cilvēki gribētu aizbraukt tur, šur un vēl kaut kur Latvijā, bet ne visiem ir pacietība plānot maršrutu, saskaņot transporta veidus un kursēšanas laikus un tā tālāk. Un biedē arī sabiedriskā transporta kursēšanas grafiks - ej nu sazini, vai nokļūsi galamērķī un no turienes atpakaļ mājās. Un vēl. Nereti cilvēks, kurš brauc pie stūres, nejūtas atpūties, jo uzmanība jākoncentrē, braucot pa nepazīstamu apvidu. Savs auto nodrošina neatkarību, jā. Bet vienlaikus ne vienmēr ļauj baudīt ceļojumu, jo netieši mudina braukt tālāk, sak, cik tad ilgi vienā vietā kavēsies, ja vēl pārsimt kilometru plānotā maršruta jānobrauc. Ar sabiedrisko transportu braucot, steiga jāpiebremzē. Un jāļaujas ceļam.

Tagad viss melnais darbs ir paveikts - katrs maršruts ir sadalīts pa dienām, norādīti veicamie attālumi un katras dienas apskates vietas, ir foto galerija, var izlasīt stāstus un atmiņas par vēsturiskajiem notikumiem. Ir informācija par to, kur paēst, pārnakšņot, kā sazināties ar apskates vietu un naktsmītņu saimniekiem. Maršrutu var izbraukt pilnībā, bet var arī pa daļām. Teiksim, tikai vienā dienā pieveicamu posmu Kolka-Roja. Vai Ragaciems-Saulkrasti-Salacgrīva-Ainaži.

Katram no septiņiem maršrutiem norādīts sabiedriskā transporta veids, maršruta nosaukums, pārvadātājs, sniegta precīza informācija par biļetēm. Piemēram, tūrisma braucienos daudzbērnu ģimenēm 3+ Ģimenes karte sniedz ievērojamas atlaides braucienu biļetēm, bet valsts svētkos, piemēram, daudzbērnu ģimenes sabiedriskajā transportā var braukt bez maksas.

Septiņi ceļi, septiņas iespējas

Atliek izvēlēties maršrutu un - uz priekšu. Autobuss vai vilciens vedīs turp, kurp vēlaties doties. Septiņiem valstiskuma veidošanas maršrutiem doti nosaukumi: Līvu, Jēkaba, Brīvības, Baltijas, Daugavas, Gaismas un Māras. Baltijas ceļš ir maršruts no Latvijas un Lietuvas robežas punkta Grenctālē caur Bausku, Rīgu, Siguldu, Cēsīm, Valmieru, Rūjienu līdz Unguriņiem pie Latvijas un Igaunijas robežas. Šis maršruts ir izveidots Baltijas ceļa atcerei - 1989. gada 23. augustā vairāki tūkstoši iedzīvotāju Latvijā sadevās rokās, savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas dzīvā dalībnieku ķēdē. Kopējais Baltijas ceļa dalībnieku skaits nav precīzi zināms - tiek lēsts, ka tas bijis no viena līdz diviem miljoniem. Brīvības ceļš ved no Rīgas caur Dobeli, Saldu, Skrundu, Durbi un Grobiņu uz Liepāju. Šā maršruta apkārtnē norisinājušies daudzi notikumi, kas tieši saistīti ar Latvijas valsts veidošanos un Brīvības cīņām. Daugavas ceļš ved gar Daugavu no Rīgas caur Jēkabpili, Daugavpili, Krāslavu līdz Piedrujai. Tas ļauj aplūkot unikālus dabas skatus Daugavas loku posmā, Kokneses pilsdrupas, Ikšķiles baznīcas drupas uz Svētā Meinarda salas. Iespējams, daudziem brauciens uz Nāves salu būs pirmais viņu pusmūžā vai vēl cienījamākā vecumā. Gaismas ceļš ir izbraucams no Alūksnes caur Gulbeni, Tirzu, Jaunpiebalgu, Vecpiebalgu, Liezēri, Cesvaini līdz Madonai. Pieturas punkti Alūksnē pie mācītāja Ernsta Glika ozoliem, brauciens ar Alūksnes-Gulbenes bānīti, Piebalga ar tās sabiedriskajiem darbiniekiem, templieši, Marta Skavronska - nākamā Krievijas valdniece… Jēkaba ceļš ved no Jelgavas caur Dobeli, Kandavu, Sabili, Kuldīgu, Ēdoli, Alsungu līdz Jūrkalnei. Un netieši - arī līdz Tobāgo un Gambijai. Piestājot Kandavā, ceļotāji var mēģināt atrast šaujampulvera torni no hercoga Jēkaba laikiem. Un uzzināt, ka hercogs gribēja kolonizēt… Austrāliju. Līvu ceļš ir maršruts no Ventspils caur Kolku, Rīgu, Saulkrastiem līdz Ainažiem. Kolkas ragā vajag atrast Krišjāņa Valdemāra nomērīto Eiropas centru. Pagaršot sklandraušus. Noskaidrot, kas ir sedums. Māras ceļš ved no Berķeneles pie Latvijas un Lietuvas robežas caur Daugavpili, Aglonu, Aizkalni, Lūznavu, Lipuškiem, Rēzekni, Sarkaņiem līdz Ludzai. Šis ceļš iezīmē Latgales katolisko identitāti, bet ne tikai to. Daugavpils cietoksnis, Rotko muzejs, Raiņa muzejs, Gors un Zeimuļs. Rāznas ezers šajā gadalaikā ir vien acīm baudāms, ja neesat rūdīts peldētājs, bet siltākajos mēnešos - lieliska peldiespēja. Zinātāji teic, ka brauciens ar velosipēdu apkārt Rāznas ezeram jeb Latgales jūrai, fiksa nopeldēšanās un sātīga pusdienošana kopā aizņem apmēram piecas stundas. Šajā maršrutā var nobaudīt vietējo kandžu. Jāatgādina, ka alkohola lietošanai ir negatīvas sekas uz veselību un saprātu, bet noticiet, ka kandžu neviens jums neļaus tempt kā kafiju - lieliem tilpumiem. Bet kā tad Rīga?

Rīgā ir tiešām daudz ko redzēt. Pat it kā zināmus objektus var ieraudzīt no jauna. Par vienu no tiem - nedaudz vairāk.

Lāčplēša diena, 11. novembris. Par bruņoto spēku parādi šajā dienā zinās teikt daudzi. Svecītes pie Rīgas pils sienas iedegs ļoti daudz cilvēku. Ies lāpu gājienā. Diemžēl ziedu nolikšanas ceremonija pie Svētās uguns Rīgas Brāļu kapos ir maz apmeklēta. Tas nav biedējoši svinīgs un stīvs, drīzāk sirsnīgs pasākums.

Novembris šogad ir tik neticami silts, ka svētdienas rītu var izmantot braucienam uz Brāļu kapiem, lai pēc ziedu nolikšanas ceremonijas apskatītu memoriālu gan tās, gan šīs dienas acīm.

Rīgas Brāļu kapu memoriālais ansamblis ir veltīts I pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās (1915-1920) kritušajiem karavīriem. Kapos guldīti aptuveni 3000 varoņu. Memoriālais ansamblis iesvētīts Lāčplēša dienā - 1936. gada 11. novembrī. Tajā apvienotas trīs daļas: Pārdomu ceļš ar 205 m garo liepu aleju; Varoņu terase ar Svētās uguns altāri un ozolu birzi; kapulauks, kuru noslēdz Latvijas siena ar skulpturālo grupu -Mātes tēlu ar kritušajiem dēliem (sauktu arī par Māti Latviju).

Vai zinājāt, ka urnā zem Mātes Latvijas tēla sabērtas 517 riekšavas zemes - no katra Latvijas pagasta pa vienai? 1991. gada 11. novembrī Rīgas Brāļu kapos atkal tika iedegta Svētā uguns. Piemiņas altārī iededza svētītu uguni no latviešu strēlnieku, Brīvības cīņu un latviešu leģionāru cīņu vietām, un to veda no visiem Latvijas novadiem.

Skandalozā Imanta

Piektdien, 9. novembrī, pulksten 11 Rīgas Motormuzejā atklāj interaktīvo izstādi Leģenda par dzelzs bruņinieku, kas veltīta Latvijas armijas vēsturiskajai bruņumašīnai Imanta. Armijas tehnikas un vēstures entuziasti par Imantu zināja sen, bet sabiedrība (un arī ne visa) par to plašāk uzzināja pagājušajā gadā. Bruņumašīnas atliekas bijušas novietotas kādās dzimtas mājās, līdz relikviju līdzšinējā īpašnieka vectēvs lūdzis tos bleķus savākt, lai nekārdinātu metāla zagļus.

Kad dzelžu foto ievietoti internetā, noskaidrojies, ka tās ir Imantas detaļas. Vai arī varētu būt no šīs bruņumašīnas. Latvijas Kara muzejs esot atteicies no aprūsējušajām trofejām, un muzejs savu atteikumu skaidroja ar to, ka vēsturiskā vērtība nav tas pats, kas muzejiska vērtība. Varbūt tad, ja lūžņus uzdāvinātu muzejam, tas šīs detaļas iekļautu krājumā. Bet citādi - nē, paldies. Bieži vien tie, kuriem ir ko piedāvāt, prasa dārgu cenu. Vai adekvātu? Acīmredzot ne muzeja rocībai adekvātu.

Bet labā ziņa tomēr ir, un to vēsta Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments. Izstādi Leģenda par dzelzs bruņinieku veido vienīgās saglabājušās Latvijas armijas bruņumašīnas Imanta nesen atrastās 30 oriģinālās detaļas, kuras, aplūkojot caur īpaši veidotu jaunākās paaudzes 3LCD lāzertehnoloģiju un 3D hologrāfisko projekciju, ļaus atdzīvināt un ieraudzīt bruņutehnikas modeli četros dažādos laika posmos.

Bruņumašīna Imanta ir britu auto ražotāja Sheffield-Simplex bruņotais automobilis. Bruņumašīna Latvijas teritorijā nonāca 1919. gadā lielinieku Padomju Latvijas armijas sastāvā, un Latvijas armija bruņumašīnu ieguva kā kaujas trofeju, atņemot to lieliniekiem. 1919. gada rudenī bruņumašīnu nosauca par Imantu, un tā piedalījās Latvijas armijas kaujās pret bermontiešiem.

Pēc Neatkarības kara Latvijas armijas bruņumašīna tika uzturēta darba kārtībā un 20. gadsimta 20.-30. gados piedalījās militārajos manevros un parādēs. Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā bruņumašīna nokļuva vācu apšaudē un tika sašauta.

MARŠRUTU PĒTNIEKIEM

Informāciju par Latvijas valstiskuma veidošanas ceļiem, apskates objektiem, atpūtas vietām, ēdināšanu, biļešu cenām, transportu var iegūt:

https://www.celotajs.lv/lv/c/brand/lv100;

http://www.atd.lv/lv/jaunumi/ .