PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Tests: Noskaidro, kāda ir Tava sa­de­rī­ba ar par­tne­ri
 
©Ilze Zvēra/F64

Sa­de­rī­gā cil­vē­ka mek­lē­ju­mi al­laž no­dar­bi­nā­ju­ši sie­vie­šu un arī vī­rie­šu prā­tus, jo rei­zēm di­vu cil­vē­ku sa­vie­nī­ba pār­vēr­šas par ga­ta­vo el­li, bet ci­ti ko­pā pa­va­da idil­lis­kus ga­dus. «Prak­tis­kā As­tro­lo­ģi­ja» pie­dā­vā iz­mē­ģi­nāt vie­nu no vien­kār­šā­ka­jiem sa­de­rī­bas nu­me­ro­lo­ģis­ka­jiem tes­tiem.

KĀ AP­RĒ­ĶI­NĀT

Jā­iz­rē­ķi­na savs un par­tne­ra dzī­ves ce­ļa skait­lis: dzim­ša­nas da­tus sa­skai­ta un sum­mu re­du­cē līdz vien­ci­pa­ra skait­lim. Pie­mē­ram, dzim­ša­nas da­tums ir 1988. ga­da 1. ap­rī­lis=1+9+8+8+1+4=31=3+1=4. Dzī­ves ce­ļa skait­lis ir 4. Tā sa­rē­ķi­niet sa­vu un par­tne­ra skait­li un ska­tiet, ku­rai kom­bi­nā­ci­jai at­bilst jū­su at­tie­cī­bas.

*

1+1 = di­vi lī­de­ri vie­nu ku­ģi diez vai ilg­sto­ši va­dīs pēc vie­no­ta kur­sa. Ka­mēr abi uz­ska­tīs, ka jā­sa­dar­bo­jas, ka­mēr abiem būs ko­pī­gi mēr­ķi, tik­mēr viss kār­tī­bā. To­mēr kat­ram gri­bē­sies būt gan ģi­me­nes gal­vai, gan kak­lam, kas to gro­za.

1+2 = viens ko­man­dēs, otrs pa­kļau­sies. Va­rē­tu teikt, ka šā­da sa­vie­nī­ba abus ap­mie­ri­na, ja vie­nam ir vai­rāk am­bī­ci­ju, bet otrs lab­prāt pie­krīt tu­rē­ties ēnā un gā­dāt par lab­sa­jū­tu ģi­me­nē.

1+3 = sa­de­rī­bai nav ne vai­nas. Abi sa­pro­tas la­bi, trij­nieks, kaut arī kais­līgs un tra­ku­līgs, vē­las būt uz­ti­cīgs sa­vam val­do­nī­gā­ka­jam par­tne­rim.

1+4 = at­tie­cī­bas drī­zāk at­gā­di­na di­vas slie­des. Bla­kus jau at­ro­das, bet tā arī ne­krus­to­jas, pat bez­ga­lī­bā ne. Ko­pī­gu in­ter­ešu, vis­ti­ca­māk, nav un ne­būs. Sa­de­rī­ba sek­sā arī nav tā­da, lai spē­tu no­tu­rēt vie­nu pie ot­ra.

1+5 = Šos cil­vē­kus vie­nu pie ot­ra ļo­ti sais­ta in­tī­mā tu­vī­ba. Tur­klāt vie­ni­nie­kam var gri­bē­ties uz­kun­dzē­ties, bet piec­nieks mīl brī­vī­bu. Ja kais­lī­gā aiz­rau­ša­nās iz­čāk­stēs, var ras­ties pro­blē­mas. Jā­at­rod, kas abiem ko­pīgs, ku­rās jo­mās var sa­pras­ties.

1+6 = la­ba sa­de­rī­ba. Vie­ni­nieks ir ko­man­die­ris, seš­nieks - ģi­me­nes cil­vēks. Ja abi prot viens ot­ru pa­pil­di­nāt un pie­ņemt viens ot­ra ēnas pus­es, tad ir vis­i no­sa­cī­ju­mi, lai ko­pā dzī­vo­tu il­gi un ne­kaš­ķē­tos par nie­kiem.

1+7 = pā­rāk ne­at­ka­rī­gi cil­vē­ki, lai ilg­sto­ši sa­dzī­vo­tu. Drau­dzē­ties - jā, bet ap­pre­cē­ties... Vien tad, ja ne­vē­las tā­das at­tie­cī­bas, ku­rās jā­ap­zvēr «līdz nā­ve mūs šķirs».

1+8 = gan­drīz kā di­viem vie­ni­nie­kiem - lī­de­riem ģi­me­nē - arī ša­jās at­tie­cī­bās kat­ram gri­bē­sies būt no­tei­cē­jam. Diez vai ilg­sto­ši tā­da «fron­te tē­va pa­gal­mā» būs iz­tu­ra­ma.

1+9 = ja viens gā­dā par ģi­me­nes dzī­ves ma­te­ri­ālo pus­i, bet otrs par mik­ro­kli­ma­tu at­tie­cī­bās, tad veik­smī­ga sa­vie­nī­ba.

2+2 = ci­pa­ri pa­sa­ka priekš­ā, ka di­va­tā ir vis­la­bāk. Spēj būt la­bi, maz­liet pār­spī­lē­jot - ide­āli par­tne­ri.

2+3 = viens no­dro­ši­na ģi­me­nis­ku­mu, otrs gā­dā par svēt­kiem un jaut­rī­bu. Ja vien trij­nieks nav pā­rāk in­fan­tils un sa­vā bēr­na jaut­ra­jā prā­tā ne­ie­cik­lē­jas, tad viss ir kār­tī­bā.

2+4 = at­tie­cī­bas, ku­rās gal­ve­nais pel­nī­tājs, vis­ti­ca­māk, būs čet­ri­nieks. To­ties div­nieks ra­dīs ģi­me­nis­ku at­mo­sfē­ru un pra­tīs sa­gā­dāt kom­for­tu mā­jās.

2+5 = div­nieks grib at­tie­cī­bas, piec­nieks - vai­rāk brī­vī­bas. Kurš ša­jā tuv­cī­ņā uz­va­rēs?

2+6 = sa­ti­ku­šies di­vi cil­vē­ki, ku­riem ģi­me­ne ir vēr­tī­ba.

2+7 = la­ba sa­ska­ņa, sa­tu­rī­gas sa­ru­nas, vie­nī­gi ma­te­ri­ālā pus­e va­rē­tu sa­gā­dāt pro­blē­mas.

2+8 = at­tie­cī­bās klup­ša­nas ak­mens va­rē­tu būt nau­da. Ša­jā ga­dī­ju­mā va­rē­tu teikt, ka jā­iz­tur pār­bau­dī­jums ar nau­du - ja vie­nam tās būs daudz vai­rāk ne­kā ot­ram, tad ģi­me­ne var iz­jukt.

2+9 = la­ba sa­ska­ņa starp ga­rī­giem cil­vē­kiem. Ide­ālis­ti ar ma­te­ri­ālo pie­ti­cī­bu.

3+3 = di­vi dzī­ves bau­dī­tā­ji, svēt­ku un jaut­rī­bas ka­ra­ļi, ku­ri spēj uz­li­dot kais­les un mī­les­tī­bas sep­tī­ta­jās de­be­sīs, lai vē­lāk sma­gi pie­ze­mē­tos - la­bi ja uz pēc­pu­ses, sā­pī­gāk, ja uz de­gu­na.

3+4 = ja viens svin dzī­vi un lab­prāt tē­rē nau­du, bet otrs ti­kai pel­na, tad var kon­flik­tēt uz lī­dze­nas vie­tas un bie­ži.

3+5 = abi ar lī­dzī­gu ska­tu uz pa­sau­li. Ra­do­ši un sa­de­rī­gi cil­vē­ki.

3+6 = la­ba sa­de­rī­ba.

3+7 = viens ot­ru pa­pil­di­na, jo sep­tīt­nieks ir ga­rī­gāks cil­vēks, kurš mū­žam jaut­ro trij­nie­ku pie­ze­mē. Sep­tīt­nieks ir tik gudrs, lai trij­nie­ku pie­ņem­tu tā­du, kāds tas ir.

3+8 = sa­vie­nī­ba būs no­tu­rī­gā­ka, ja ļau­sies ne­vis jū­tām, bet plu­sus un mī­nu­sus iz­vēr­tēs ar prā­tu, lai viens ne­pa­lik­tu pie sa­sis­tas si­les un tuk­ša nau­das ma­ka. Jo īpa­ši tad, ja ģi­me­nē ir bēr­ni.

3+9 = at­tie­cī­bās abi ap­mie­ri­nā­ti, bet at­kal jau­tā­jums - kurš pel­nīs?

4+4 = abi pel­nī­tā­ji, ku­ri no dar­ba ne­bai­dās, cil­vē­ki, kam sta­bi­li­tā­te ir ļo­ti sva­rī­ga. Ne­viens no vi­ņiem ar tuk­šu ma­ku un zem til­ta dzī­vot ne­pa­liks, bet va­jag kā­du, kurš ie­mā­cī­tu prie­cā­ties un bau­dīt. Var­būt «ie­viest» tā­du ģi­me­nes drau­gu, ja jau pa­ši ne­spēj sev ra­dīt svēt­kus?

4+5 = te nu ir tāds svēt­ku ģe­ne­ra­tors, ku­ra čet­ri­nie­kam pie­trūkst!

4+6 = ģi­me­ne abiem ir sva­rī­ga, tā­pēc, ja sa­tie­kas šā­di cil­vē­ki, vi­ņu at­tie­cī­bas ir gan­drīz ide­ālas.

4+7 = at­slē­gas vār­di: darbs un ga­rī­gums. Bet abiem pie­mīt pā­rāk daudz prā­ta. Ja iz­jū­tu pa­pil­di­nā­ša­nai ro­man­ti­ku ne­va­jag, tad viss kār­tī­bā.

4+8 = la­ba sa­vie­nī­ba, var vei­dot ko­pī­gu biz­ne­su, un būs sa­ska­ņa gan dar­bā, gan ģi­me­nē, jo ko­pā ir cil­vē­ki ar vie­nā­dām in­te­re­sēm.

4+9 = nav slik­ti, nav slik­ti! Viens strā­dā, otrs do­mā vai­rāk par aug­stām lie­tām, to­ties abi pa­pil­di­na viens ot­ru.

5+5 = itā­ļu sti­la kais­lī­bas ga­ran­tē­tas. Abiem kop­dzī­vē va­ja­dzī­ga sa­va da­ļa brī­vī­bas, bet vis­pār jau ko­pā ir la­bi. Vis­maz nav gar­lai­cī­gi un kais­li var smelt spai­ņiem.

5+6 = seš­nie­kam sva­rī­ga ir ģi­me­ne, piec­nie­kam - brī­vī­ba. Ja spēj rast kom­pro­mi­su un lai­ku pa lai­kam piec­nie­kam at­ļauj kā­du rik­si iz­laist ār­pus ģi­me­nes lig­zdi­ņas, tad šķir­ša­nās ne vie­nam, ne ot­ram ne­būs prā­tā.

5+7 = vieg­lums plus in­te­lekts. Kā­du lai­ku sa­vie­nī­ba pa­stāv, bet ilg­sto­ši... jā­pie­strā­dā.

5+8 = as­tot­nie­kam pa­tīk vēr­tēt pēc sta­tu­sa un tam­lī­dzī­gām vēr­tī­bām. Ir sta­tuss, ir cil­vēks...

5+9 = brī­vī­ba un ga­rī­gums. Pā­rāk daudz dzī­ves bau­dī­ša­nas al­ku, arī ide­ālis­ma, tā­pēc ša­jā sa­vie­nī­bā var pie­dzī­vot bie­žā­kas eko­no­mis­kās krī­zes ne­kā Lat­vi­ja pē­dē­jo di­vu gad­sim­tu lai­kā.

6+6 = di­vi cil­vē­ki, ku­riem ģi­me­ne ir sva­rī­ga, bet kaut kas to­mēr «ne­štim­mē». Seš­nieks nu­me­ro­lo­ģi­jā at­bild arī par māk­sli­nie­cis­kām iz­paus­mēm, bet di­vi māk­sli­nie­ki vie­nā ģi­me­nē... Var pa­zust ma­te­ri­ālais pa­mats zem kā­jām.

6+7 = ja spēj vie­no­ties, ka viens ir ģi­me­nes cil­vēks, bet otrs - no­dar­bo­jas ar sa­vu iek­šē­jo pa­sau­li, tad viss ir la­bi.

6+8 = nav slik­ti, ja ģi­me­nes dzī­ves or­ga­ni­zē­ša­na un uz­tu­rē­ša­na ir tās lo­mas, ko šie par­tne­ri sav­star­pē­ji da­la.

6+9 = pla­šāks li­do­jums ga­rī­ga­jā pa­sau­lē de­vīt­nie­kam ir sva­rī­gāks ne­kā ģi­me­nes dzī­ve. Ar tā­du par­tne­ri seš­nie­ka al­kas pēc ģi­me­nes dzī­ves iz­plēn, kaut arī seš­nieks «pēc da­bas» ir spē­jīgs iz­da­bāt.

7+7 = di­vi fi­lo­zo­fi, ku­riem ir tī­ka­mas sa­ru­nas par ko­pī­gām tē­mām. Abi at­ro­das uz vie­na viļ­ņa, bet vien­lai­kus - katrs sa­vā pa­sau­lē. Tā kā viens ot­ram ne­trau­cē, tad var tā dzī­vot il­gi un lai­mī­gi.

7+8 = la­bi sa­pro­tas un pa­pil­di­na viens ot­ru.

7+9 = ga­rī­ga sa­vie­nī­ba, kas ir abiem par­tne­riem pa­tī­ka­ma. Ja nau­da no­krīt kā no de­be­sīm, tad val­da pil­nī­ga idil­le.

8+8 = Sa­rež­ģī­ti! Di­vi «al­fa tē­vi­ņi» (ne­at­ka­rī­gi no dzi­mu­ma) līdz­ās.

8+9 = at­tie­cī­bās val­da nau­da un ga­rī­gums. Kais­le diez vai būs, bet vi­sā­di ci­tā­di kop­dzī­ve iz­do­sies.

9+9 = di­vi ga­rī­gie lī­de­ri, vie­di cil­vē­ki. Tā­pēc var­būt abi spēj sa­bied­rī­bai dot vai­rāk ne­kā viens ot­ram.