PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Kas ir halo?
 
©depositphotos.com

Halo – optisks efekts, varavīkšņains aplis ar Sauli vai pilnu Mēnesi. Reizēm to var saskatīt arī apkārt citam priekšmetam, piemēram, laternai.

Halo izraisa gaismas laušana un atstarošana ledus kristālos lielā, 5-10 kilometru, augstumā spalvu - slāņu vai spalvu mākoņos.

Mēdz uzskatīt, ka halo ir reta parādība. Nē, tā ir biežāka nekā varavīksne, tikai grūtāk saskatāma, un to traucē spilgta Saule vai dūmaka.

Ledus kristālu izplatītākās formas ir plakani sešstūraini un kolonnas veida sešstūraini kristāli. Pēc halo formas un veida iespējams noteikt kristālu formu mākoņos, kur šis optiskais efekts ir veidojies. Halo visbiežāk izpaužas kā aplis vai divi gaiši laukumi abās pusēs gaismas objektam, var būt arī loki. Loks ap Sauli veidojas 22 grādu attālumā, reizēm 46 grādu attālumā ir arī lielais loks, kas parādās tikai daļēji. Halo ir arī gaiši stabi, it kā Saules turpinājums. Savukārt loki pieskaras mazā, retāk lielā loka augšējai malai un ir izliekti ar galiem uz augšu. Piemēram, 2005. gadā virs Dobeles bija vērojams halo - izteiksmīgas, spožas trīs Saules, no kurām divas, protams, bija māņu Saules jeb halo - loks ap Sauli 22 grādu attālumā.

Mēdz uzskatīt, ka halo ir reta parādība. Nē, tā ir biežāka nekā varavīksne, tikai grūtāk saskatāma, un to traucē spilgta Saule vai dūmaka.