Ūdens patēriņa uzskaite dzīvokļos tā kā būtu atrisināta – ir skaitītāji, ir noteikts to kalpošanas termiņš, ūdens patēriņa nolasīšanas un iesniegšanas kārtība. Tomēr ūdens patēriņa starpība dzīvokļu īpašniekus joprojām spēj satracināt, jo nav skaidrs, par ko un kāpēc tieši tik ir jāmaksā. Dzīvokļu īpašniekiem nav vispār vai ir ļoti maz iespēju regulāri pārliecināties par mājas kopējo ūdens patēriņu, katrā dzīvoklī patērēto ūdens apmēru, avāriju laikā noplūdušo ūdens daudzumu u.tml.
Šā gada sākumā Neatkarīgā rakstīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) izstrādā grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Tagad EM izstrādājusi konceptuāli jaunu risinājumu ūdens patēriņa uzskaites problēmām dzīvokļos un ir pat zināms datums, kad noteikumi varētu stāties spēkā - 2019. gada 31. jūlijs. Noteikumu projekts vēl jāapstiprina Ministru kabinetam.
Kā izlems, tā būs
Kāds ir noteikumu projekta mērķis? Pilnveidot ūdens patēriņa uzskaiti dzīvojamā mājā, lai samazinātu ūdens patēriņa starpības veidošanās cēloņus. Saprotams, ka cilvēki ir sašutuši, ka par ūdens patēriņa starpību ir jāmaksā pat dubulti un trīskārši - dzīvoklī patērēts maz, taču kopējā ūdens patēriņa starpība dzīvojamā mājā ir liela.
Noteikumu projektā ir paredzēta iespēja izvēlēties konceptuāli atšķirīgu kārtību, kādā dzīvojamo telpu grupās un nedzīvojamo telpu grupās uzstāda vai nomaina ūdens patēriņa skaitītājus.
Atbildība ir jāuzņemas dzīvokļu īpašniekiem, un tas ir visgrūtākais domāšanas maiņas procesā. Dzīvojamās mājas īpašnieki turpmāk varēs noteikt skaitītāju uzstādīšanas, nomainīšanas un to atkārtotās verificēšanas nodrošināšanas kārtību. Piemēram, kādus skaitītājus izvēlēties? Lai risinātu ūdens patēriņa starpības veidošanos, jo ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus nolasa atšķirīgos datumos un dzīvojamās mājas īpašnieki uzrāda mazāku ūdens patēriņu, nekā tas ir patiesībā, ar lēmumu par skaitītāju uzstādīšanas, nomainīšanas un to atkārtotās verificēšanas nodrošināšanas kārtību varēs noteikt, piemēram, ka uzstādāmi ūdens patēriņa skaitītāji ar rādījumu attālinātās nolasīšanas iespēju.
Jā, tās ir izmaksas. Jā, iespējams, ka šī kārtība neatmaksāsies. Tieši tāpēc īpašniekiem ir jāizvērtē ieguvumi un zaudējumi un jāpieņem lēmums - vai sūdzībām ir bijuši subjektīvi vai objektīvi iemesli. Pašlaik dzīvokļu īpašnieki var iepazīties ar pieredzi vairākās Latvijas pilsētās un izvērtēt, kāds risinājums ir vislabākais viņu mājai.
Būs kopīpašums
Analizējot ūdens patēriņa starpības veidošanās cēloņus, EM secinājusi, ka lielā daļā no dzīvojamām mājām nav noteikta vienota kārtība ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanai un nomaiņai. Tāpēc noteikumi paredz iespēju pāriet no individuāli iegādātiem skaitītājiem uz kopīgi iegādātiem jeb kopīpašumā esošiem skaitītājiem. Visi uzstādīs dzīvokļos viena tipa skaitītājus, kas vairs nebūs nosacīts privātīpašums: kādu skaitītāju gribu, tādu izvēlos.
Ir ēkas, kur visos dzīvokļos uzstādīti tā dēvētie viedie skaitītāji, bet arī tad iedzīvotāji nav apmierināti ar rezultātu. Ir mājas, kurās iedzīvotāji ir apmierināti ar caurskatāmo ūdens patēriņu.
Kurš maksās par filtriem?
Ar noteikumu projektu arī paredzēts, ka dzīvojamās mājas īpašnieki varēs lemt un vienoties ar ūdensapgādes pakalpojuma sniedzēju par ūdens filtra uzstādīšanu pirms komercuzskaites mēraparāta. EM uzskata, ka šāda papildu pakalpojuma nodrošināšana būs nozīmīga tām dzīvojamām mājām, kurās ūdens patēriņa starpības veidošanās saistīta ar saduļķota ūdens nokļūšanu ūdensapgādes sistēmā, kā rezultātā būtiski tiek ietekmēta komercskaitītāja un ūdens patēriņa skaitītāju darbība, mērījumu precizitāte.
Filtru maiņa un jutīgu filtru uzstādīšana ir naudas jautājums, kas pašlaik nepatīk dzīvokļu īpašniekiem: ko darīt, ja uzduļķots ūdens nosprosto filtrus un tie ir jātīra un jāmaina pirms termiņa? Tāpēc var prognozēt, ka šajā situācijā segu katrs centīsies raut uz savu pusi.
Beidzot! Gaidām izlīdzināto maksājumu
Noteikumu projekts arī paredz iespēju izvēlēties maksājumus veikt par garāku laika periodu vai noteikt izlīdzināto maksājumu. Tādējādi ir iespējams atteikties no ikmēneša rādījumu nolasīšanas un maksājamās daļas aprēķināšanas atbilstoši faktiskajam ūdens patēriņam par mēnesi. Cilvēki, kuri bieži atrodas ārpus dzīvesvietas (ceļojumi, komandējumi), ne vienmēr atceras vai pagūst iesniegt ūdens patēriņa rādījumus. Reizēm izturas nenopietni pret skaitītāju regulāro nomaiņu, citreiz tiešām aizmirst. Pašreizējā kārtība nosaka, ka visas mājas ūdens patēriņa starpību var nākties apmaksāt tikai vienam dzīvokļa īpašniekam, ja viņš nav iesniedzis ūdens skaitītāja rādījumus vismaz trīs mēnešus pēc kārtas, kā arī tad, ja dzīvoklī ūdens skaitītāju nav vispār vai tie ir bojāti (un tas konstatēts pārbaudē). Šie ir visbiežākie iemesli.
Izvēlies, ko vēlies
Ņemot vērā iedzīvotāju sūdzības par ūdens patēriņa starpības sadales kārtību, ar noteikumu projektu paredzēta turpmāk visām dzīvojamām mājām izvēles iespēja ūdens patēriņa starpību sadalīt pirmām kārtām atbilstoši dzīvojamo telpu grupu un nedzīvojamo telpu grupu skaitam; atbilstoši dzīvojamās mājas īpašniekam piederošās domājamās daļas apmēram; proporcionāli ūdens patēriņa skaitītāja rādījumam; atbilstoši dzīvojamo telpu grupā dzīvojošo personu skaitam, ja dzīvojamā mājā nav nedzīvojamo telpu grupu.
Vienlaikus noteikumu projektā ietverta iespēja ūdens patēriņa starpības sadales kārtībā iekļaut nosacījumus, kad ūdens patēriņa starpību var sadalīt starp atsevišķiem dzīvojamās mājas īpašniekiem. Piemēram, tiem, kuri ļaunprātīgi nemaksā, nenorāda patērētā ūdens precīzu daudzumu.
Dzīvokļu īpašnieki, izvērtējot kāda mājas bēdubrāļa uzskaitītos iemeslus, kopsapulcē ir lēmuši ūdens patēriņa starpību sadalīt uz dzīvokļiem. Taču tad vajadzīgs 50 procentu un vienas balss atbalsts. Diemžēl ir daudz gadījumu, kad pārējie dzīvokļu īpašnieki nevēlas solidāri maksāt par to, ka kāds nav pamanījis skaitītāju verifikācijas termiņa beigas vai bijis ilgstošā prombūtnē un par to nav informējis pārvaldnieku.
Kādi ir iemesli?
EM norāda, ka vairākumā gadījumu ūdens patēriņa starpība rodas neprecīzas uzskaites dēļ, ko visbiežāk rada nepareiza skaitītāju uzstādīšana (vertikāli, nevis horizontāli), mērījumu nolasīšana dažādos datumos (ieteicams nolasīt iespējami tuvāk pārvaldnieka noteiktajam gala termiņam), skaitītāju neprecizitāte, ko izraisa ūdens kvalitāte (tie ātri aizsērē), un citi aspekti. Tādēļ būtu nepieciešams dzīvojamās ēkās uzstādīt vienotus skaitītājus - visa nama dzīvokļos vienāda tipa un klases skaitītāju noteiktā attālumā no nama kopējās ūdens ievades infrastruktūras.
***
KĀ MAKSĀJAM PAR ŪDENI?
• Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks norēķinās par karstā un aukstā ūdens patēriņu, ir noteikta Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumos Nr. 1013 Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
• Ja veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā noplūdināto ūdens daudzumu, tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins. Dzīvokļa īpašnieks ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam.
• Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešo daļu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam. Līdz ar to minēto aprēķinu veikšanas kārtība ir piemērojama līdz brīdim, kamēr dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē vienosies par citu saņemto pakalpojumu apmaksas kārtību, t.sk. ūdens patēriņa starpību sadali. Tāpēc dzīvokļu īpašniekiem ir visas iespējas izlemt par to, kādi skaitītāji visos dzīvokļos tiks uzstādīti, kā veiks patērētā ūdens sadali u.tml.
• Ja karstā un aukstā ūdens patēriņa aprēķinā tiek izmantoti skaitītāji un tiem savlaicīgi ir veikta skaitītāju metroloģiskā pārbaude (verifikācija), un attiecīgi dzīvokļa īpašnieks ir nodevis ūdens skaitītāju rādījumus apsaimniekotājam, aprēķins tiek veikts atbilstoši skaitītāja rādījumiem, ņemot vērā arī ūdens zudumus, kas tiek aprēķināti proporcionāli uz visiem dzīvokļu īpašniekiem.
• Noteikumu Nr. 1013 19. punktā minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību nepiemēro, bet ūdens patēriņa starpību sadala atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam starp šādiem dzīvokļu īpašniekiem (ja tādi ir dzīvojamā mājā):
kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas;
kuru atsevišķajos īpašumos ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti;
kuri atkārtoti nav ļāvuši pārvaldniekam veikt savā dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, ja pārvaldnieks par šādas pārbaudes veikšanu rakstiski paziņojis vismaz nedēļu iepriekš, nosūtot paziņojumu uz dzīvokļa īpašumu, kurā plānota skaitītāju pārbaude;
kuru dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudē konstatēts, ka ūdens patēriņa skaitītāji ir bojāti, tie nav noplombēti, to plombējums ir bojāts vai tie nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām.
• Ja prombūtnes dēļ dzīvokli neizmanto neviena persona un dzīvokļa īpašnieks nevar iesniegt informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu, dzīvokļa īpašnieks par to iepriekš informē pārvaldnieku.
• Ja dzīvokļa īpašnieks nav iesniedzis informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vai nav informējis par prombūtni, pārvaldnieks aprēķina ūdens patēriņu atsevišķajam īpašumam, ņemot vērā konkrētā atsevišķā īpašuma vidējo ūdens patēriņu par pēdējiem trim mēnešiem, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus pēc kārtas.
• Ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas lielāka par 20%, un ir saņemts attiecīgs dzīvokļa īpašnieka iesniegums, pārvaldnieks divu mēnešu laikā noskaidro ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus un rakstiski informē dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamajiem pasākumiem ūdens patēriņa starpības samazināšanai un kopā ar dzīvokļu īpašniekiem izvērtē iespēju tos īstenot.
