Pēc paziņojuma, ka no nākamā gada valsts varētu pārtraukt līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem par tiem bērniem, kuriem nav vietu pašvaldības pirmsskolas mācību iestādēs, neizpratnē ir gan vecāki, gan privāto dārziņu vadība.
Pēdējais zināmais meteorīts Latvijā nokrita pirms 125 gadiem Baldonē. Tā kā Latvijā simts gados nokrīt vidēji divi meteorīti, var pieļaut, ka kaut kur slēpjas vēl neuziets debess ķermenis. Vai tā atradējs kļūs stāvus bagāts? Piemēram, šobrīd pārdošanā ir nonācis 25,75 gramus smags Neretas («Nerft») meteorīta fragments. «Nozīmīgs,» debess ķermeņa svaru un lielumu vērtē viens no meteorītu medniekiem Kārlis Bērziņš. Tā pārdošanas cena noteikta gandrīz 10 000 dolāru (8626 eiro) jeb apmēram 335 eiro par gramu.
Latvijā atrasti četri meteorīti, un tie paši no debesīm nogāzušies tālajā 19. gadsimtā. Virs mūsu valsts teritorijas arī 2013. gada februārī aculiecinieki novērojuši krītam meteorītu, bet nav dzirdēts, ka to kāds būtu uzgājis. Tiek pieļauts, ka debesu akmens nogrimis Baltijas jūras dibenā.
Otro reizi rīkojot Baznīcu nakts pasākumu, dievnami ārpus galvaspilsētas ir pārstāvēti plašāk nekā pērn. Piemēram, Latgalē šajā kultūras notikumā pirmo reizi piedalīsies 15 baznīcu.
Šā gada lielākais gadatirgus ir klāt. Sestdien un svētdien Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā no pulksten 10 līdz 17 apmeklētājus un pircējus gaida 45. Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus. Pēdējos gados vismaz 500 amatnieku ir spējuši izturēt muzeja bargās komisijas sietu, jo šai jābūt labāko Latvijas tautas daiļamatmeistaru izstādei un jāieinteresē lieli un mazi amatu prasmju apgūšanā.
Bija 2001. gada vasaras diena. Jevgeņijs Sidorovs debesīs virs Jūrmalas ieraudzīja kaut ko tādu, ko pat viņš – racionāli domājošs fiziķis – nespēja izskaidrot. Lidojošais objekts griezās kā bērnu rotaļlieta vilciņš. Uz tā pa perimetru mirgoja uzliesmojumi rozā un violetā krāsā. Objekts lidoja bez skaņas un pazuda Rīgas jūras līča virzienā.
Visus tos, kuri nepacietīgi gaida vasarīgi siltu laiku, laika zīmju vērotājs viļakietis Vilis Bukšs aicina doties uz Latgali. Valsts austrumos ir apmēram 22 grādi, arī naktīs termometrs rāda ap 10 grādu, nesen nolijis silts lietutiņš. «Vasarīgs laiks,» saka V. Bukšs. Savukārt Latvijas rietumos jūra ietekmē laikapstākļus, tāpēc tur vasara kā nenāk, tā nenāk.
Valsts prezidenta amata kandidātus sabiedrība, teiksim – tauta, joprojām neizvirza un neizvēlas. Valsts prezidentu ievēlē Saeima, bet šim amatam piemērotāko kandidatūru – bandinieku vai karali, kā kuru reizi – politiskajā šahā izsijā nedaudzi politiķi un viņiem pietuvinātie.
«Ja vide ir labiekārtota un tiek regulāri kopta, tad cilvēki aizdomājas, ka postīt to visu nevajag. Tagad arī papīrus aiznes līdz urnai un izmet. Tas ir attieksmes jautājums,» secina Rīgas Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs. Vakar pēc ilgākas rekonstrukcijas tika atklāti galvaspilsētas Latgales priekšpilsētas vēsturiskie parki – Grīziņkalna parks un Ziedoņdārzs.
Durbe ir vismazākā Latvijas pilsēta, bet durbeniekiem tīk uzskatīt, ka arī Eiropas mērogā šī tikai 2,2 kvadrātkilometros kompakti ierūmējusies pilsēta ir vismazākā. Pagājušajā gadā Durbē dzīvojuši vien 575 iedzīvotāji. «Viens otru vaigā pazīstam,» saka Durbes novada domes priekšsēdētājs Ojārs Petrēvics. Toties dzīve šeit tiešām ir zaļa – tiešā un pārnestā nozīmē.
Pirmajā instancē beigusies tiesas sēde, kurā atzīts, ka sabrukušajā Zolitūdes veikalā Maxima netika ievērotas darba aizsardzības prasības. Saskaņā ar tiesas spriedumu liktenīgajā 21. novembra dienā 20 minūšu laikā sistēma ugunsgrēka trauksmi veikalā izziņoja 38 reizes. Trīsdesmit astoņas reizes! Un katru reizi sistēma tika manuāli pārstartēta, lai apklust.
Par skaistu un gaidītu Rīgas tradīciju kļuvusi Zelta kāzu jubilāru godināšana. Varētu šķist, ka to pāru, kuri laulībā nodzīvojuši pusi gadsimta, ir maz. Tomēr nē – nu jau vairāk nekā simtiņš ik gadu sanāk kopā.
Ir noslēdzies Amigo Dzintara dziesmu aptaujas trešais balsojums, un līdz ar to zināmas visas deviņas otrās sezonas iemīļotākās melodijas. Tautā vismīļākās dziesmas 13. jūnijā koncertā Jelgavā, Uzvaras parkā, cīnīsies par aptaujas uzvarētāja godu.
Diez vai būs kāds, kurš uzņēmumā Rīgas ūdens nezinās Annu Kusiņu un Paulu Timrotu. Viņu darba gadi aizvadīti vienā uzņēmumā, un arī pensijas vecumā abi bez strādāšanas nevar. Timrots gan esot strādājošs pensionārs, bet Annas kundze skaņi iesaucas, ka viņa beidzot ir brīva meitene – pilntiesīga pensionāre.
Tikai 10 000 eiro gadā, lai smagi slimiem bērniem varētu nodrošināt aprūpi mājās. Valsts savā budžetā šādu summu nespēj sagrabināt, tāpēc Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība apelē pie sabiedrības līdzjūtības un sapratnes.
Kopš 2006. gada Latvijas Kultūras ministrija Ģerboņu reģistrā ir reģistrējusi 32 dzimtu ģerboņus. Šis ir visnotaļ demokrātisks, lai arī nav vienkāršs process, jo ikviens no mums īpašumā var iegūt privātu ģerboni. Un nav nepieciešami nedz karaliski radi, nedz augsti tituli. Turklāt valsts nodeva par ģerboņa reģistrāciju ir tikai 7,11 eiro. Piekritīsiet, ka tas ir maz. Taču ģerboņa izveide ir ilgs process un nav lēts prieks, jo to var kvalitatīvi uzzīmēt tikai tāds mākslinieks, kurš pārzina heraldikas smalkumus. Tādu nav daudz. Ģerboņa izveide var ilgt vienu līdz divus gadus.
Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā ir atklāta piemiņas plāksne dievnama atbalstītājam ķeizaram Jozefam II. Šis Livonijā bija pirmais katoļu dievnams pēc reformācijas (tās mērķis bija cīņa par baznīcas pārkārtošanu un vēršanās pret katoļu baznīcas lielo ietekmi visās dzīves jomās).
Sertificēts astrologs, astronoms un astrofiziķis Juris Kauliņš ir analizējis ugunsgrēku saistību Latvijā ar Mēness dienu, Mēness fāžu un planētu ietekmi. Viņa pētījums aptvēra astoņu gadu periodu – no 1993. gada 1. janvāra līdz 2000. gada 31. decembrim. Secinājums ir īss – Mēness faktori ugunsgrēku risku ietekmē maz. Bet kas tad to ietekmē?
Stereotipi par Gruziju liek domāt, ka vīrieši tur dzer vīnu, karstasinīgi dejo un, piedienīgi izsakoties, pievērš uzmanību sievietēm. Protams, ne savējām. Ir laiks šos priekšstatus lauzt. Arī Rīgā ir parādījušās reklāmas, kurās aktīvi aicina doties uz Gruziju. Atpūsties.
Martā Rīgā, Buru ielā 9, sabruka divstāvu dzīvojamās mājas kāpņu telpa starp pirmo un otro stāvu. Rīgā ir kopumā 27 bīstamas ēkas, kuru tehniskais stāvoklis varētu līdzināties Buru ielas ēkai. Šajā gadījumā notikušais var kalpot par brīdinājumu – tā kā ēkām (konkrētajā adresē atrodas divas mājas) netika veikti pietiekami uzkrājumi un īrnieki un dzīvokļu īpašnieki nebija gatavi maksāt par remontdarbiem papildus, tagad no dzīvokļiem jāaiziet visiem. Bet visi neiet prom.