Vārnas un sudrabkaijas ir iemācījušās pilsētā sadzīvot ar cilvēkiem. Tagad cilvēkiem jāiemācās saprasties ar skaļi ķērcošajiem un nereti agresīvajiem kaimiņiem. Cilvēks pats vien vainojams pie tā, ka putni iekaro dzīves telpu pilsētā. Piemēram, Latvijas galvaspilsētā ir ieviesušies vistu vanagi – vismaz 50 pāri jau kļuvuši par rīdziniekiem.
Notāri tiešām gatavojas laulāt, bet Tieslietu ministrijā (TM) vēl nevar prognozēt, kad likumprojekts stāsies spēkā. Iespējams, šogad tas nenotiks. Notāri ar šādu iniciatīvu vēlas piedāvāt lielāku privātās dzīves neaizskaramību un plašāku informāciju par laulāto tiesībām un pienākumiem. Notāri par baltu velti laulību nenoslēgs, un šis pakalpojums, visticamāk, būs ievērojami dārgāks par lētāko dzimtsarakstu nodaļās piedāvāto laulības reģistrāciju.
Viens no pagājušā gadsimta 80. gados tā arī neuzbūvētajiem Gaiļezera slimnīcas korpusiem Mežciemā joprojām uzskatāms par iekonservētu jaunbūvi. Kādreiz tur bija plānots uzbūvēt Rīgas 2. dzemdību namu, taču, kamēr plānoja, tikmēr pienāca laiks, kad zuda nepieciešamība pēc šādas medicīnas iestādes. Īpašumu ir iegādājusies SIA Arčers, un notiek pārrunas par ēkas funkcijām.
Šad un tad pašvaldības namu apsaimniekotājs mēdz atgādināt par dzīvnieku turēšanas noteikumiem daudzdzīvokļu mājās. Iepriekš mājdzīvnieku – suņu un kaķu – uzskaiti dzīvokļos bija uzdots noskaidrot sētniekiem.
Kad šogad martā ilggadējā Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) direktore Maija Rubīna paziņoja, ka atstāj šo amatu, zinātāji teica – viņa bez darba tik un tā nevarēs dzīvot.
Latvijā aizvien ir iespējams līgot un jāņot Līgo pagastā. Tas ir mazākais pagasts Gulbenes novadā, bet Jāņi tur joprojām dzīvo. Šis ir tikai viens no īpatnējiem vietvārdiem, kādu Latvijā nav retums. Jau pierasts, ka cilvēki zirgojas par divu ciemu – Lielie Muļķi un Mazie Muļķi – iemītniekiem, lai gan tie nebūt nav amizantākie nosaukumi. Latvijas savdabīgie vietvārdi noteikti atspēko pieņēmumu, ka latviešiem humora izjūta pieklibo. Nekā nebija!
Gada īsākā, romantiskākā un nerātnākā nakts ilgst vien nieka dažas stundas, un tajā līdz ar nagiem var pagūt īstenot visus iecerētos tradicionālos rituālus un zīlēšanu tajā skaitā. Ja gribas paniekoties ar ātru un mūsdienīgu ciparošanu, tad, lūdzu, te tā ir – piedāvājam dažās minūtēs izpildāmu Jāņu nakts saderības testu!
Mīlestība mēdz būt tikpat neaprēķināma kā bites. Kā rakstījis klasiķis – tam žogam, ko prāts uzceļ, jūtas viegli pārkāpj pāri. Starp cilvēkiem ir dažādi īpatņi – gan tādi, kuri visu mūžu prot, spēj un grib nodzīvot ar vienu partneri, gan tādi, kam nepieciešami vairāki un kuri nespēj pastāvēt, ja vienlaikus neveido mīlas trijstūri vai kādu citu attiecību daudzstūri.
Vieni saka – ož pēc vecām zeķēm, citi to bauda lielā labsajūtā. Latvijas siera ražotāji nevēlas izklausīties vīzdegunīgi, tomēr nenoliedz, ka šo produktu, kam piemīt specifiska amonjaka smarža, spēj novērtēt gardēži. Kā top siers, kuram dots Latvijas vārds?
Teorētiski Latvija ir bērniem droša valsts, jo saskaņā ar pētījumu seksuāli noziegumi pret nepilngadīgajiem atkārtoti tiek veikti reti, vidēji 4% gadījumu. Šis teikums jālasa ar neticību, jo citās valstīs recidīvs ir ievērojami lielāks.
»Vakara Ziņas« sarunājas ar akadēmiķi Jāni Stradiņu (81) – par dzīvi un tās vērtībām, par saknēm, par Latviju un par mīlestību. Bet par pēdējo gan jāprot izlasīt starp rindiņām.
Liteniešiem tīk skandēt pantiņu: «Uz Liteni, uz Liteni ar vecu koka riteni.» Pavisam drīz ne tikai Litenes pagasta ļaudis, bet visa Latvija varēs sadziedāties, skatīties un klausīties koncertu Līgojam Litenē!. Latvijas Radio 2 uz tradicionālo Līgo vakara koncertu 23. jūnijā klausītājus un skatītājus pulcēs romantiskajā Litenes estrādē. Kā šajā koncertā ierasts, būšot populāri mākslinieki, labi zināmas dziesmas, jautra nakts balle un pat pliko skrējiens saullēktā.
Pirms apmēram divarpus gadiem – 2013. gada 18. janvārī – tika iesvētīts pēc dažādu konfesiju ticīgo ierosinājuma uzbūvētais ekumeniskais dievnams Latvijā – Igates Svētā Jāņa Kristītāja un Svētās Marijas Magdalēnas baznīca. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags norāda, ka Igates dievnams ir veidots ekumeniskai lietošanai: «Pagaidām tas ir vienīgais tāda veida eksperiments, un diez vai var runāt par «ekumenisku draudzi». Drīzāk var teikt, ka četru konfesiju kristieši ir atraduši veidu, kā lietot vienu dievnamu, tomēr nezaudējot savu identitāti.»
Uzaicināt talantīgu un slavenu mūziķi spēlēt 15,6 miljonus eiro vērtu čellu – ar tādu pompu uzņēmējs un nu jau arī dzejnieks Benno Popļanskis atzīmēja sava pirmā dzejoļu krājuma atvēršanas svētkus. Ienākumus no grāmatas tirdzniecības viņš veltīs Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas atbalstam, jo nākamgad ir skolas 70. jubilejas gads, bet Janim Rozentālam svinēsim 150. gadskārtu.
Vecākie bērni jau pieauguši, un nereti viņiem pašiem jau sadzimušas atvasītes, bet vīrietis – pieaugušo bērnu tēvs un vectētiņš – izveido jaunas attiecības un, skat, atkal kļūst par tēti. Nu jau brieduma gados. Numeroloģe Ineta Ventniece-Krīgere izsaka savu versiju par to, kālab Latvijā pazīstami vīrieši «pēc 50» ir bijuši gatavi kļūt par tēviem. Viņiem visiem brieduma gados dzimušie bērni vai bērns nav pirmdzimtais.
Rīgas dome informē, ka no 2016. gada 1. janvāra galvaspilsētā jūtami samazināsies nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājums ģimenēm ar bērniem, bet palielināsies zemes īpašniekiem, mājokļiem bez deklarētiem iedzīvotājiem, nesakoptai zemei un patvaļīgas būvniecības objektiem.
«Bērni interesējas par dzimtās vietas vēsturi. Viņi daudz jautā, un es pat uz visiem jautājumiem atbildēt nevaru, jo kādreiz šī tēma bija tabu,» par 74 gadus seniem notikumiem Litenē saka vietējās pamatskolas direktore Sarmīte Locāne. Šogad tāpat kā daudzus iepriekšējos gadus Latvijas armijas nometnes vietā Litenē no 12. līdz 14. jūnijam tiek rīkota lauka nometne virsniekiem, Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetiem un jaunsargiem.
«Mēs dzīvojam kā aklajā zarnā, tālāk ceļu nav,» saka Letēs dzīvojošie. Sarmīte Timošenko un Valentīna Solovjova katra paliek pie sava viedokļa par to, cik cilvēku ik dienu uzturas mazajā miestiņā. Valentīna saka – 60. Sarmīte iebilst – esot saskaitījusi 76. Kādreiz te bijuši 126 strādājošie, bet ciematiņā dzīvojuši vairāk nekā 300 cilvēku. Tagad skolas nav. Veikala nav. Daktera nav. Kultūras nams sabrucis. Bērnudārzs tukšs. Un kādreizējā zvēraudzētava, kas deva darbu un par kuras naudu reiz varēja sabūvēt ceļus un pašu ciematiņu, paputējusi.
Horeogrāfs Vladimirs Ponomarjovs šova «Dejo ar zvaigzni» žūrijā ir tiešs un nesaudzīgs vērtētājs. Pat tie, kuri par kādreizējo baletdejotāju iepriekš nezināja neko vai necik daudz, pēkšņi kļuvuši ieinteresēti. Kas viņš tāds ir? Kāpēc par sabiedrības krējumu dēvētos dancotājus viņš kritizē tā, ka nopeltajam asaras sasprāgst acīs?