Liteniešiem tīk skandēt pantiņu: «Uz Liteni, uz Liteni ar vecu koka riteni.» Pavisam drīz ne tikai Litenes pagasta ļaudis, bet visa Latvija varēs sadziedāties, skatīties un klausīties koncertu Līgojam Litenē!. Latvijas Radio 2 uz tradicionālo Līgo vakara koncertu 23. jūnijā klausītājus un skatītājus pulcēs romantiskajā Litenes estrādē. Kā šajā koncertā ierasts, būšot populāri mākslinieki, labi zināmas dziesmas, jautra nakts balle un pat pliko skrējiens saullēktā.
Un Neatkarīgā var apliecināt, ka litenieši gatavojas godam – zāle nopļauta, estrāde uzpucēta kā pa kāzām, pagasta puķudobes izravētas, turklāt Litenē ir interesantas pastaigu vietas, un tajās pirms Līgo vakara koncerta noteikti vajag izlocīt kājas. Tās visas ir tik tuvu cita citai, ka ar roku aizsniedzamas. Pērn, kad Litenes pagasts bija Gulbenes novada svētku saimnieks, ikviens no kaimiņpagastiem Litenei uzdāvināja pa velosipēdam. Neba nu īstu, bet vides objektu – tādu, kas var papildināt parciņu pašā centrā pie Litenes pagasta pārvaldes ēkas. Druvienas dāvātais velosipēds gan nav nolikts zem klajas debess, jo tas veidots kā šūnamā mašīna ar brūtes plīvuru. Neturēs taču tādu skaistumu gan lietū, gan sniegā, omulīgi stāsta pagasta kultūras dzīves organizētāja Maija Leimane.
Arī Liteni skāris demogrāfiskais regress. Cilvēku šeit esot aptuveni tūkstotis, bet pagastā neuzskata, ka nebūtu vērts sakopt vidi. Skaistums audzina – tagad stilizētajiem velosipēdiem neviens vandalis pirkstu klāt nedurot. Arī šeit par Eiropas naudu tiek īstenots ūdenssaimniecības projekts un sakārtotas ēkas. Pamatskolā iekārtots meiteņu mājturības kabinets, kuru mācībām izmanto arī pieaugušie litenieši.
Skolas direktore Sarmīte Locāne ir vēstures zinātāja, tāpēc mudina viesus izstaigāt kādreizējo Litenes muižas kompleksu, kas būvēts pēc baronu fon Volfu vēlmēm. Oto Volfs muižu būvēja 19. gadsimtā kā vasaras rezidenci. Muižas ēku ir daudz, un tās ir labi saglabātas. Diemžēl arvien mazāk kļūst to, kuri ēkas apdzīvo, jo pirms 25 gadiem Litenē mācījās 128 bērni, bet pērn bija vairs tikai 47, atceras S. Locāne. Litene tūristus gaida, un literatūras skolotāja Astrīda Dzērve gardēžus spēj pievilināt ar sātīgām maltītēm. Pirms dažiem gadiem viņa ieguva 3. vietu pavāra Mārtiņa Sirmā tortu cepšanas konkursā, bet tagad izgriež pogas vietējām saimniecēm, izgudrodama jaunas receptes. M. Leimane stāsta, ka katrs pagasts cenšas piedāvāt savu īpašo ēdienu un tas ir viens no āķiem, ko pagasti izmet tūristiem. Skolotājas Dzērves recepte Pededzes laivotāju zupai ir it kā vienkārša, toties pašas izdomāta: kausēts siers, tomāti, apcepta forele vai lasis, ķiplociņš, visu sablenderē. Kolēģes nebeidz slavēt – talants, jo kulināres izglītības skolotājai nav. Pat prezidents Andris Bērziņš viņas sarūpēto cienastu esot uzteicis – ekselents galds.
Pededze, protams, ir vēl viens Litenes āķītis. Šī apdzīvotā vieta veidojusies pirms vairākiem gadsimtiem Pededzes krastos, kur apmetušies zemnieki un iekopuši līdumus. Pededze skaistu līkumu met netālu no 2008. gadā uzbūvētās estrādes. S. Locānei par šo vietu ir ģimenes leģenda stāstāma. Viņas sencis – vectēva vectēvs – bijis muižas vagars. Barons licis paplašināt upes līkumu, bet strādnieki sadumpojušies. Tad nu vagars viens pats dzinis pāļus un nedaudz pārveidojis upi. Pededze, viltniece tāda, pavisam nesenos laikos applūdināja skolas stadionu. Litenes pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Lapiņš nolēma defektu pārvērst par efektu un izveidot Pededzes promenādi. Krastu nostiprināja, izveidoja pastaigu taku, bet vietējie uzņēmēji uzdāvināja baltus solus, kur kājas atpūtināt.
Upes krastā joprojām saglabājusies baroneses liepu aleja. Vietējie vilina – tiem, kuri izejot cauri alejai, mīlestība nekad nebeidzoties. Liepu saknes satur krastu, lai tas nenošļūk upē – tāda ir racionālā versija.
