Latvijā aizvien ir iespējams līgot un jāņot Līgo pagastā. Tas ir mazākais pagasts Gulbenes novadā, bet Jāņi tur joprojām dzīvo. Šis ir tikai viens no īpatnējiem vietvārdiem, kādu Latvijā nav retums. Jau pierasts, ka cilvēki zirgojas par divu ciemu – Lielie Muļķi un Mazie Muļķi – iemītniekiem, lai gan tie nebūt nav amizantākie nosaukumi. Latvijas savdabīgie vietvārdi noteikti atspēko pieņēmumu, ka latviešiem humora izjūta pieklibo. Nekā nebija!
Nerātnie vietu nosaukumi
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra ir apkopojusi interesantos un savādos vietvārdus un, starp citu, aicina ziņot par citiem neparastiem vietvārdiem.
Sāksim ar nerātnākajiem, jo latviešiem ne tikai nerātnās dainas, bet arī itin draiski nosaukumi padevušies. Annas kušķītis, izrādās, ir mežiņš (ja vien nav izcirsts), divi ezeriņi Vaboles pagastā ieguvuši Pautainiešu nosaukumu, jo esot līdzīgi attiecīgajai ķermeņa daļai. Nu, un tad pārējie – tieši kā ar āmuru naglai pa galvu: Dirseļpurvs, Kuņu mežs, Kūsītis (ezers), Ķirzakdirsumi (pauguri), Mauku līkums (līcis), Mīzalu pakalne, Pizulis (dīķis), Šekumkrogs, Mīzaiņi (ciems).
Arī māju nosaukumi dažbrīd liek gan smieties, gan brīnīties neizpratnē. Labi, lai būtu tādas viensētas kā «Kliblapsas» un «Bišulāči», bet kāds savai mājai piešķīris pat tik asinskāru nosaukumu kā «Zaķu zāģētava» (kas gan esot pārdēvēta par «Sila putni»). Māju nosaukumi «Dievdāvanas» un «Prieki» liecina par pozitīvu noskaņojumu, taču kāds īpašnieks savu zemes gabalu esot nodēvējis par «Sāpju ieleju». Paskaidrojums liecina, ka saimnieks, pirmkārt, atcerējies savu grūto bērnību, otrkārt, tuvumā atrodas kapsēta, treškārt, ceļš līdz īpašuma reģistrācijai zemesgrāmatā bijis ļoti grūts.
Gluži kā hipsteriem
Nez kas noticis viensētā «Draņķi», ja mājai tik nejauks vārds piešķirts? Par mājvārdiem «Rūgumi», «Snaudēji», «Cukurpunkts», «Šķirbas», «Vēkšpēdiņas» un «Zildeguņi» viss ir skaidrs. Nosaukums pasaka priekšā. Viensētā «Pigori» droši vien notiek visādi humorīgi atgadījumi, savukārt viensēta «Dibeni» esot pārdēvēta par «Virsotnēm». Neko teikt, ambīcijas. Toties esot viensēta «Jaundupšas». Saimnieki nav vairījušies mājām dot ar dažādām cilvēka ķermeņa daļām saistītus nosaukumus: «Kuņģīši», «Mazpauri», «Muskuļi», «Nagi», «Pakauši», «Stilbi» un «Zobi».
Gadās, ka kaimiņi ir īsti humora veči un savas viensētas nodēvē saskanīgos nosaukumos. Dažs labs komplektiņš vairāk atgādina Rīgas hipsteru pulcēšanās vietu apzīmējumus, tomēr nē – tie ir māju vārdi Latvijas pagastos: «Bullīši» un «Auniņi», «Kulstekļi» un «Mīstekļi», «Lati» un «Santīmi», «Lielspalvji» un «Mazspalvji», «Svilumi» un «Gruzdumi», «Taures» un «Klarnetes», «Miķeļbaudas» un «Andrejbaudas», «Karotītes» un «Krūzītes», kā arī «Mazzābaki», «Puszābaki» un «Pilnzābaki».
Ļaudis nav vairījušies pat no diezgan nejauku kukaiņu pieminēšanas māju vārdos. Kā nekā visa dieva radībiņa ir cienījama – «Blusumāja», «Ērces». Ir arī ciems Vabole, Utupurvs un Prusaku ciems. Un pat Cūkkāju purvs, Sivēnezers un Kuilenes upe. Kādam laikam tā upe pamatīgi ieriebusi.
Latvijā ir sava Ēģipte un Romas kapi
Citu zemju vietvārdi ir retāk sastopami, tomēr varam lepoties ar ciemiem Bulgārija un Ēģipte, viensētām «Tuksneši», «Kolumbas» un «Alpi», upītes ieteku Jordānu, Romas kapiem un Romas krogu, un ūdenskrātuvi Nīla.
Ir Latvijā arī Strupdeguņu kapi un kapsēta Līķu kalniņš. Ir Desuciems, ciemi Kliņģerīši, Kūkas, Pipari, Šķiņķi, Karališkas un Ubadziškas. Ir kādreizēja apdzīvota vieta Luoča Māsli (Lāča Mēsli). Ir jauki vietvārdi Cūktukums, Gaisaplīsas, Kauliņu pļurka, Naktspērles, Plušķu dambis, Pļuras, Vilkzeķu grava, Bābu leja, Mīlīšu grāvis. Šiem nosaukumiem jāapliecina, ka latviešu valodā visi vārdi ir vienlīdz mīļi un trāpīgi.
Protams, ir ciemi Lielie Muļķi un Mazie Muļķi Ūdrīšu pagastā. Turieniešiem ir apnicis, ka visu laiku viņus mēģina pavilkt uz zoba apdzīvotās vietas nosaukuma dēļ. Iedzīvotājiem nav nekādas vainas, bet vaina, ja tā varētu teikt, bija Ludvikovas grāfam, kurš savus darbiniekus nodēvēja par muļķiem. Viņi, redz, bez atpūtas strādājuši grāfa labā.
Varenie līgotāji un dzeršanas ķibeles
Jā, un vēl ir tāda apdzīvota vieta Dzērumi, kas sava nosaukuma dēļ izpelnās zobgalīgas piezīmes. Bet notiek jau tur Dzērumiem atbilstošas ķibeles. Piemēram, kāds iereibis un acīmredzot izslāpis vīrietis ielīdis privātmājā un nozadzis 50 eiro, lai ar naudu aizietu līdz veikalam un iegādātos nākamo alkoholiskās dziras porciju. Un pavisam nesen, maijā, Dzērumos 4,09 promiļu reibumā aizturēts autovadītājs, kurš pie stūres drasējis apkārt.
Vēl tikai piebilde par Līgo. Kā cēlies Līgo pagasta nosaukums, to īsti pateikt nevar neviens. Turklāt toreizējais ciems Līgo vārdā nodēvēts padomju laikā, kad Jāņu svinēšana draudēja ar nepatikšanām. Runā, ka šajā apkaimē dzīvojuši vareni līgotāji, kuri nenobijušies no aizlieguma svinēt Jāņus, mudinādami arī kaimiņus uz dziedāšanu un alus dzeršanu. Turklāt pagasta nosaukums nav mainīts pat aktīvākajos vasaras saulgriežu apkarošanas laikos. Interesanti, ka Līgo pagastam ir pat sava nogrimusī pils, bet tā nomalē pie robežas ar Lubānas pagastu atmodas laikā uzstādīts akmens, kas liecina par 1920. gada atentātu pret toreizējo Ministru prezidentu Kārli Ulmani. Piemiņas akmens uzstādīts 1988. gadā un liecina, ka šajā miermīlīgajā pagastā kādreiz mituši agresīvi ļautiņi.