Teorētiski Latvija ir bērniem droša valsts, jo saskaņā ar pētījumu seksuāli noziegumi pret nepilngadīgajiem atkārtoti tiek veikti reti, vidēji 4% gadījumu. Šis teikums jālasa ar neticību, jo citās valstīs recidīvs ir ievērojami lielāks.
Piemēram, Eiropas Parlamenta materiālos pieejamā informācija liecina, ka aptuveni 20% dzimumnoziegumu veicēju pēc notiesāšanas šādu noziegumu veic atkārtoti. Pērn Latvijā vardarbība notikusi pret 554 bērniem, no tiem 30% – seksuāla vardarbība.
Vismaz viena pozitīva ziņa ir – jau šā gada nogalē upuri varēs justies aizsargātāki, jo Latvijā viņiem tiks piedāvāta iespēja uzzināt informāciju par to, kad varmāka atstās ieslodzījuma vietu, – vai nu būs beidzies soda izciešanas termiņš, vai arī viņš būs aizbēdzis no cietuma. Visiem pārējiem nebūs iespējams uzzināt, ka tuvumā uz dzīvi apmeties, piemēram, pedofils vai slepkava.
Latvijā – maz, citur – daudz
Valsts probācijas dienesta pētījuma dati par recidīva rādītājiem personām, kas notiesātas par dzimumnozieguma izdarīšanu, tiešām ir pieticīgi. Lai arī 69% gadījumu dzimumnoziegumos ir cietuši nepilngadīgie, tikai neliela daļa notiesāto dzimumnoziedznieku izdara jaunus seksuālus noziegumus – 2% gadījumu pirmā gada laikā, 6% gadījumu trīs gadu laikā pēc soda izciešanas. Jāuzsver, ka dati attiecas tikai uz notiesātiem dzimumnoziedzniekiem, tāpēc neatspoguļo reālo situāciju Latvijā. Kriminologs Andrejs Vilks pieļauj, ka noziedznieki pēc soda izciešanas kļūst piesardzīgāki un rafinētāki. Šo pieļāvumu, šķiet, apstiprina Amerikas Psihologu asociācijas 2003. gadā publicētā informācija, ka seksuālo noziegumu recidīvs piecus gadus pēc soda izciešanas atkārtojas 10–15%, pēc 10 gadiem – 20%, bet pēc 20 gadiem – 30–40% gadījumu.
Cietušo informēšana – laba zīme
Par atsevišķa tā dēvētā pedofilu reģistra publiskošanu diskusijas ir notikušas, bet vispirms jau dzimumnoziedznieku reģistram ir jābūt. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis uzskata, ka cietušo informēšana ir «laba zīme», salīdzinot ar laiku, kad par tiem pašiem pedofilu pastrādātajiem noziegumiem nereti tika saņemta atbilde – neko tur nevar darīt. Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta kriminālsodu izpildes politikas nodaļas vadītāja Kristīne Ķipēna skaidro, ka tiks noteiktas īpaši aizsargājamu upuru kategorijas (ne tikai dzimumnoziegumos cietušie) un tām piedāvās iespēju saņemt informāciju, kad vainīgā persona atstās ieslodzījuma vietu. Tādai kārtībai jābūt ieviestai šā gada novembrī.
Vajadzīgs jauns regulējums
Kriminologs A. Vilks uzskata, ka ar zināmiem nosacījumiem informācijai par dzimumnoziedzniekiem jābūt plašāk pieejamai nekā ir pašlaik, piemēram, ja daudzdzīvokļu mājā dzīvo persona, kas savu agresiju var vērst pret mazāk aizsargātiem cilvēkiem. Viņš uzsver, ka «jādomā arī par bērnu un vecāku tiesībām, vecākiem nav mazākas tiesības nekā personai, kas izdara noziegumu pret bērnu». Gunārs Rusiņš, būdams Saeimas deputāts, ir pārstāvējis radikālu viedokli attiecībā uz pedofilu sodīšanu, ierosinot ķīmiski kastrēt. Viņaprāt, pašvaldībām un to iedzīvotājiem ir jābūt pieejamai informācijai, ja kaimiņos dzīvo par šāda veida noziegumu sodu izcietušais. «Viņi nav ārstējami, un pēdējie notikumi liecina, ka mazumā nav gājuši. Tāpēc sabiedrībai ir jāzina. Arī Imantas pedofils joprojām ir uz brīvām kājām,» saka G. Rusiņš.
ASV esot reģistrs un datubāzes, kas ir pieejamas kaimiņiem. Latvijā neierobežoti pieejama šāda informācija, visticamāk, nebūtu, tāpēc jāparedz regulējums, kā un kas iegūst informāciju par sodāmību, kā to drīkst izmantot, kāda ir atbildība par neatļautu datu publiskošanu utt. A. Vilks akcentē, ka vispirms ir vajadzīgs ļoti aktīvs intensīvs probācijas dienesta un policijas darbs ar seksuālajiem varmākām un iedzīvotāju piekļuve dzimumnoziedznieku reģistram būtu tikai pēdējais posms šajā ķēdītē.
Lai kā iebilstu dzimumnoziedznieku cilvēktiesību aizstāvji, jāņem vērā, ka ļoti bieži seksuālo varmāku pie atbildības sauc tad, kad viņš jau ir izdarījis desmitiem noziegumu. ASV psiholoģijas zinātņu doktore, psihoterapeite Anna Soltera, kas ārstējusi gan seksuālos varmākas, gan cietušos, raksta, ka kāds mūsdienu pētījums šokējis, – 232 seksuālie varmākas atzinušies vairāk nekā 55 000 noziedzīgu darbību mēģinājumos; 38 000 gadījumu viņiem tie bijuši veiksmīgi, bet izvaroto bērnu skaits sasniedzis 17 000. Tomēr ir vēl kāda pozitīva ziņa – Tieslietu ministrija izstrādā ilglaicīgu bīstamo noziedznieku uzraudzības sistēmu. Tas nozīmē, ka pēc soda izciešanas viņus uzraudzīs īpaši.