AT­TIE­CĪ­BU NU­ME­RO­LO­ĢI­JA: Kā­pēc vi­ņiem ne­pie­tiek ar vie­nu mī­ļo­to?

Mī­les­tī­ba mēdz būt tik­pat ne­ap­rē­ķi­nā­ma kā bi­tes. Kā rak­stī­jis kla­si­ķis – tam žo­gam, ko prāts uz­ceļ, jū­tas vieg­li pār­kāpj pār­i. Starp cil­vē­kiem ir da­žā­di īpat­ņi – gan tā­di, ku­ri vi­su mū­žu prot, spēj un grib no­dzī­vot ar vie­nu par­tne­ri, gan tā­di, kam ne­pie­cie­ša­mi vai­rā­ki un ku­ri ne­spēj past­āvēt, ja vien­lai­kus ne­vei­do mī­las trij­stū­ri vai kā­du ci­tu at­tie­cī­bu daudz­stū­ri.

«Prak­tis­kā As­tro­lo­ģi­ja» iz­vē­lē­jās vai­rā­kus pār­us un cil­vē­kus, par ku­riem pie­eja­mā in­for­mā­ci­ja lie­ci­na – vi­ņi nav bi­ju­ši vien­mī­ļi. Ser­ti­fi­cē­ta nu­me­ro­lo­ģe Ine­ta Vent­nie­ce-Krī­ge­re pa­līdz at­šif­rēt šo cil­vē­ku nu­me­ro­lo­ģis­ko por­tre­tu un ie­pa­zīs­ti­na ar sa­vu ver­si­ju par to, kas starp di­viem vai vai­rāk cil­vē­kiem va­rē­ja no­tikt un kā­pēc viss iz­vēr­ties tie­ši tā.

Sla­ve­nā­kie krāp­nie­ki – Čārlzs un Ka­mil­la

Par Liel­bri­tā­ni­jas ka­ra­lis­kā troņ­mant­nie­ka Čār­lza un Ka­mil­las Pār­ke­res-Bo­ul­zas ilg­spē­lē­jo­šo mī­lu ti­cis ru­nāts ga­du ga­diem. Pat pirms kā­zu nakts ar nai­vo un pie­mī­lī­go Di­ānu abi esot sa­grē­ko­ju­ši, kur nu vēl Čār­lza lau­lī­bas lai­kā, kad viņš krā­pa Di­ānu, bet Ka­mil­la – sa­vu vī­ru En­drū Pār­ke­ru-Bo­ul­zu. Šķi­ta, ka pēc prin­ce­ses Di­ānas nā­ves ne­kas ne­stāv ce­ļā abu ba­lo­dī­šu jū­tu ju­ri­dis­kai no­for­mē­ša­nai. Tā arī no­ti­ka. Vi­ņi ap­pre­cē­jās, bet des­mit ga­dus pēc kā­zām – pa­gā­ju­šā ga­da va­sa­rā – pa­klī­da ru­nas, ka pār­is šķi­ras. Ka­mil­la pār­lie­ku aiz­rau­jo­ties ar al­ko­ho­lu un stip­ri bau­mo­jot, tur­klāt abi kaš­ķē­jo­ties. Paš­laik bri­tu ka­raļ­na­mā at­kal viss mie­rī­gi. Vai arī tas ir klu­sums pirms vēt­ras.

Nu­me­ro­lo­ģe strik­ti pa­sa­ka: «Prin­ča lau­lī­bai es ne­ti­cu, tās drī­zāk ir drau­gu at­tie­cī­bas. Vi­ņam tas ir iz­de­vī­gāk ne­kā vi­ņai. Ka­mil­la ir slī­pē­ta sie­vie­te un iz­de­vī­gu­ma mek­lē­tā­ja, bet vien­lai­kus – arī ga­rī­gā sko­lo­tā­ja, kas ar sa­vu gud­rī­bu māk no­likt prin­ci pie vie­tas.»

Nu­me­ro­lo­ģes vēr­tē­ju­mā Čārlzs nav ten­dēts uz vie­nām at­tie­cī­bām un vie­nu lau­lī­bu. Viņš diem­žēl nav iz­ju­tis at­bil­dī­bu par to cil­vē­ku, kurš at­ro­das bla­kus. «Ja viņš ne­bū­tu ka­ra­lis­kās ģi­me­nes pār­stā­vis, viņš vis­pār ne­bū­tu pre­cē­jies, jo ir cil­vēks ar mil­zī­gu ego. Vi­ņa ego ir pār­i vi­sam, un tad nav vie­tas tā­dām jū­tām kā at­bil­dī­ba par ot­ru cil­vē­ku. Viņš ir no tiem vī­rie­šiem, kam va­ja­dzīgs ti­kai sekss,» skan nu­me­ro­lo­ģes ver­dikts.

Prin­ci Čār­lzu un vi­ņa ta­ga­dē­jo sie­vu Ka­mil­lu sais­ta ļo­ti spē­cī­ga ga­rī­gā tu­vī­ba. Sie­va pa­da­ra prin­ci dvē­se­lis­kā­ku, la­bā­ku, bet ša­jā sa­vie­nī­bā ne­pa­stāv ne­pār­trauk­ta ek­stā­ze, ab­pu­sē­ja lai­me un ne­mi­tīgs prieks vie­nam par ot­ru. «Tā drī­zāk ir ra­ci­onā­la, var teikt, ka vi­ņa ar ap­do­mu vi­ņu sa­vā­ca. Viss pā­rē­jais ir te­āt­ris sa­bied­rī­bai,» uz­ska­ta Ine­ta Vent­nie­ce-Krī­ge­re.

Kā­pēc nu­me­ro­lo­ģe ir tik skar­ba? Jo katrs no vi­ņiem – gan Ka­mil­la, gan Čārlzs – ir ap­pre­cē­ju­ši cil­vē­ku ar opo­zī­ci­jā eso­šu ener­ģi­ju un nav pie­mē­ro­ti viens ot­ram. Nu­me­ro­lo­ģe tur­pi­na: «Viņš ir uz­ķē­ries, kā vai­rums vī­rie­šu, uz īpa­šu sie­vie­ti, jo Ka­mil­la pār­stāv du­bul­to sie­viš­ķo ener­ģē­ti­ku. Tā­dām sie­vie­tēm vien­mēr veik­sies ar vī­rie­šiem. Sa­vu­kārt viņš ir cil­vēks ar du­bul­tu vī­riš­ķo ener­ģē­ti­ku, un vi­ņam ir va­ja­dzī­ga «du­bul­tā sie­vie­te». Di­āna iek­šē­ji bi­ja vī­rie­tis (mēs tā­das īpa­šī­bas ti­pis­ki pie­dē­vē­jam vī­rie­tim), un tas Čār­lzam «rī­vē­ja fra­kai ma­las». Viņš ne­va­rē­ja sa­dzī­vot ar spē­cī­gu per­so­nī­bu, ar lī­de­ri. Vi­ņam va­jag sie­vie­ti, no ku­ras pa­ņemt. Pie­mē­ram, veik­smi.»

Ine­ta Vent­nie­ce-Krī­ge­re uz­ska­ta, ka la­bāks Ka­mil­las un Čār­lza at­tie­cī­bu mo­de­lis va­rē­ja būt īs­lai­cī­gu mī­ļā­ko sta­tuss, jo vi­ņa pa­ti ir ten­dē­ta uz sa­ka­riem ār­pus eso­ša­jām at­tie­cī­bām. «Pie­ļau­ju, ka pa­klu­sām vi­ņai arī ta­gad va­rē­tu būt mī­ļā­kais un prin­cis to pat ne­zi­na. Ko­pī­gu lie­tu te ir maz, ko­pī­ga ir vien sa­dzī­ve un līdz­ās­pas­tā­vē­ša­na. Es ne­ti­cu, ka viņš vi­ņu ir ār­kār­tī­gi mī­lē­jis, kā mums tas tiek pa­sniegts. Tā kā viņš ir no ka­ra­lis­kās ģi­me­nes, ci­tā­di šo stās­tu pa­vēs­tīt acīm­re­dzot nav ie­spē­jams. Kā­pēc bū­tu jā­ap­trai­pa troņ­mant­nie­ka re­pu­tā­ci­ja, pa­sa­kot, ka viņš nav pie­mē­rots dzī­vei ģi­me­nē? Ja vi­ņam pa­jau­tā­tu, vai grib pre­cē­ties, diez vai viņš al­ktu pēc lau­lī­bas sai­tēm. Drī­zāk tas bi­ja mā­tes pirksts, jo in­te­re­san­ti, ka par ot­ro sie­vu viņš ir iz­vē­lē­jies sie­vie­ti, ku­ra at­bilst pa­šas ka­ra­lie­nes, Čār­lza mam­mas, ener­ģē­ti­kai. Vi­ņas ir kar­mis­kās dvī­nes,» stās­ta nu­me­ro­lo­ģe.

*

Vī­rie­tis, ku­ram vien­mēr at­gā­di­nās div­sie­vī­bu

Saei­mas de­pu­tā­ta Iman­ta Pa­rād­nie­ka at­klā­tās in­ter­vi­jas par div­sie­vī­bu ir ne­vis sa­li­ku­šas pun­ktus uz i, bet gan tur­pi­na ra­dīt in­te­re­si. Vi­ņam, ka­mēr vien būs pub­lis­ka per­so­na, ir jā­sa­mie­ri­nās ar to, ka al­laž tiks jau­tāts: vai jums šo­brīd ir ti­kai vie­na sie­va?

Nu­me­ro­lo­ģe ana­li­zē, ka Iman­tam Pa­rād­nie­kam dzī­vē nav pa­re­dzē­tas vie­nas at­tie­cī­bas. Ār­ēji vi­ņam pie­mīt sie­viš­ķā ener­ģi­ja, kas pie­sais­ta sie­vie­tes, viņš la­bi jū­tas ko­pā ar dai­ļo dzi­mu­mu. To­mēr šim vī­rie­tim ne­va­rot ti­cēt, kad viņš ap­gal­vo: man ne­vie­nas ci­tas nav, ti­kai tu. Pat ja viņš die­vo­jas, ka nav. «Spī­tīgs, pat­mī­līgs un ne­at­lai­dīgs – ja viņš kā­du sie­vie­ti gri­bēs, viņš to da­būs. Viņš grib pie­rā­dīt (ti­kai kam?), ka vi­ņam var būt ne­zin cik daudz sie­vie­šu. Ne­zi­nu, kā­pēc vi­ņam tas ir va­ja­dzīgs. Var­būt lai pa­lie­lī­tos? Var­būt kāds kom­plekss?» vēr­tā nu­me­ro­lo­ģe. Jo īpa­ši viņš mek­lē lai­mi sie­vie­tēs tā dē­vē­ta­jā nul­les pe­ri­odā (to no­sa­ka, ap­rē­ķi­not dzī­ves lī­ni­ju), jo jū­tas ne­lai­mīgs eso­ša­jās at­tie­cī­bās. Sie­vie­tēs viņš redz mēr­ķi – no­sa­ka, ko grib sa­sniegt, un da­ra. Tad «no­sprauž» un ie­ka­ro nā­ka­mo mēr­ķi. Un at­kal nā­ka­mo.

Nu­me­ro­lo­ģe vēr­tē, ka Pa­rād­nie­kam ne­va­ja­dzē­tu pre­cē­ties, bet gan dzī­vot brī­va cil­vē­ka sta­tu­sā, jo lau­lī­ba var trau­cēt daudz ko iz­da­rīt un sa­sniegt. Tas pat nav sais­tīts ar ie­ka­ro­ju­miem mī­las fron­tē, bet dar­bo­ša­nos kaut vai po­li­ti­kā vai uz­ņē­mēj­dar­bī­bā.

*

Vu­dijs Al­lens ci­tā­di ne­var

Lie­lis­kais re­ži­sors, ne­glī­tais, to­mēr fas­ci­nē­jo­šais vī­rie­tis Vu­dijs Al­lens ie­ku­ļas sek­su­ālos skan­dā­los un uz­ņem vai nu ne­slēp­ti sek­su­ālas, vai in­te­lek­tu­āli sek­su­ālas fil­mas. Vi­ņam pa­tīk skais­tas sie­vie­tes (kas ce­ļo no fil­mas uz fil­mu un ra­da ie­spai­du, ka kļu­vu­šas par re­ži­so­ra mū­zām) un pie­mīt at­bru­ņo­jo­ša hu­mo­ra iz­jū­ta. Viņš prot iro­ni­zēt par se­vi un bie­ži to da­ra sa­vās fil­mās. Vi­ņa pa­mei­ta, kād­rei­zē­jās mū­zas, ak­tri­ses Mi­as Fa­ro­vas mei­ta Di­la­na re­ži­so­ru ap­vai­no­ju­si sek­su­ālā iz­man­to­ša­nā. Zi­not, ka ak­tri­se vi­ņu pa­me­ta pēc tam, kad at­klā­ja, ka Vu­di­jam ir in­tī­mas at­tie­cī­bas ar vi­ņas adop­tē­to mei­tu Su­nu Ji-Pre­vi­nu, šķiet, ka viss ir ie­spē­jams.

«Vi­ņa kon­tā va­ja­dzē­tu būt mil­jo­nam sie­vie­šu!» iz­sau­cas nu­me­ro­lo­ģe. «Al­le­nam pie­mīt mil­zī­ga sek­su­āla ener­ģi­ja. Viņš ir tāds cil­vēks, kurš kon­krē­tā brī­dī var at­klā­ti pa­teikt sie­vie­tei, ka vi­ņam ir ci­ta. Viņš ne­var ci­tā­di rī­ko­ties. Ja ne­iz­man­tos sek­su­ālo ener­ģi­ju, aizies «svies­tā» ga­rī­gi. Vi­ņam va­jag trans­for­mēt sa­vu sek­su­ālo ener­ģi­ju, tā ir fi­zi­olo­ģis­ka pra­sī­ba. Viņš ir «krei­zī», un tā dul­lā ener­ģi­ja ir kaut kur jā­re­ali­zē. Viņš to da­ra gan māk­slā, gan sek­sā. Pie­ļau­ju, ka kā­dā dzī­ves pos­mā re­ži­so­ra dvē­se­lei pie­trū­cis mū­zas un viņš mek­lē­jis sie­vie­ti kā sa­vas dvē­se­les avo­tu un sar­geņ­ģe­li. Ta­ču Vu­dijs Al­lens ne­ble­fo un ne­ko ne­no­liedz, bet bau­da dzī­vi, iz­man­to sek­su­ālo ener­ģi­ju, ir vis­pu­sīgs. Vi­ņam tie­šām var būt pat des­mit lau­lī­bas un ha­rēms ar simt sie­vie­tēm. Šis cil­vēks ir ten­dēts uz bo­hē­mu un sek­su. Mī­ļā­kās var būt vi­sā pa­sau­lē, un ar kat­ru viņš tie­kas īs­lai­cī­gi. Kur brauc, tur priekš­ā jau sie­vie­te. To­mēr Vu­dijs Al­lens va­rē­tu iz­rā­dīt in­te­re­si par sa­vām sie­vie­tēm, viņš nav tāds vī­rie­tis, kurš pār­gu­lēs un pēc tam ne­lik­sies ne zi­nis. Viņš grib būt lie­tas kur­sā, uz­tu­rēt kon­tak­tus un tik­ties arī pēc šķir­ša­nās. Vi­ņam ir gan in­te­re­se, gan at­bil­dī­bas iz­jū­ta.»

*

Dži­lin­džers: sekss ir ra­došs in­stru­ments

Paš­mā­ju re­ži­sors Dži­lin­džers, Ine­tas Vent­nie­ces-Krī­ge­res vēr­tē­ju­mā, dzī­vo sa­kā­pi­nā­tās sa­jū­tās. Viņš ir iz­teik­ti ra­došs un ga­lē­jī­bu cil­vēks, sa­vā zi­ņā līdz­vēr­tīgs Vu­di­jam Al­le­nam. Vi­ņam vi­su lai­ku ir kaut kas jā­ra­da, ja to ne­da­rīs, tad ga­rī­gā ve­se­lī­ba sāks šķo­bī­ties. Dži­lin­dže­rā sa­vie­no­jas prāts un sek­su­ālā ener­ģi­ja. Ta­ču vi­ņam sekss ir ne­vis mēr­ķis, bet in­stru­ments, ko kon­krē­tā brī­dī var da­būt, pa­ņemt, tā sa­kot, no tu­vā­kā plauk­ti­ņa. Nu­me­ro­lo­ģe pie­ļauj, ka ik­die­nā Dži­lin­dže­ram sie­vie­te līdz­ās ne­būt nav ne­pie­cie­ša­ma, vi­ņas klāt­būt­ne var kļūt pat kai­ti­no­ša, bet «ja es ra­du, man ik pa brī­dim ir jā­da­bū sek­su­ālā ener­ģi­ja, lai va­rē­tu ra­dīt ar lie­lā­ku jau­du». Do­mi­nē mie­sis­kā bau­da, ne­vis sirds, dvē­se­le, jūs­mo­ša­na, ro­man­ti­ka, at­bil­dī­ba par ot­ru.

«Viņš ir ne­ap­rē­ķi­nāms ik­die­nā un sek­su­āla­jās at­tie­cī­bās un arī ļo­ti ra­došs. Bet ar tā­du cil­vē­ku nav ie­spē­jams sa­dzī­vot. Vi­ņam pa­šam nav vieg­li psiho­lo­ģis­ki. Kas do­mi­nē? Bau­dī­ša­na, iz­jū­tas vis­pā­rā­ka­jā pa­kā­pē, kas pār­iet no vie­nas ga­lē­jī­bas ot­rā, trans­for­mē­jas. Ja Dži­lin­džers vi­su sa­vu lai­ku vel­tī­tu ti­kai dar­bam, tas vi­ņu tra­ku pa­da­rī­tu, tā­pēc sekss ir gan ga­rī­ga, gan mie­sis­ka ne­pie­cie­ša­mī­ba. Iz­ci­li pie­mē­rots bo­hē­mai. Viņš spēj ļo­ti ātr­i ie­mī­lē­ties un tik­pat ātr­i pār­trauc at­tie­cī­bas. Es teik­tu, ka šīs vi­ņa īpat­nī­bas ir pie­mē­ro­tas arī de­tek­tīv­ro­mā­nu rak­stī­ša­nai,» ne­gai­dī­ti at­klāj nu­me­ro­lo­ģe.

Kā­pēc ne? Vi­ņa dzī­ves­stāsts (vai pa­šiz­stās­tī­ta ver­si­ja par to) ir tik spraigs, kā­dam pie­nā­kas būt la­bam kri­mi­ķim. Dzi­mis Ka­zah­stā­nā, iz­mā­cī­jies par vir­po­tā­ju un pa­mā­cī­jies Po­li­teh­nis­ka­jā in­sti­tū­tā, vil­cie­nā im­pul­sī­vi iz­vē­lē­jies pseido­nī­mu Dži­lin­džers un no­lē­mis kļūt par ie­vē­ro­ja­mu re­ži­so­ru, ir dar­ba­ho­li­ķis, piec­as rei­zes ofi­ci­āli pre­cē­jies un šķī­ries, pa­bi­jis psiho­nei­ro­lo­ģis­ka­jā slim­nī­cā, kur veik­smī­gi si­mu­lē­jis dep­re­si­ju…

*

Il­ve­si šķi­ras. Sen bi­ja laiks!

Vis­pirms Igau­ni­jas (un ne ti­kai) sa­bied­rī­bu sa­tra­ci­nā­ja vēsts, ka pre­zi­den­ta To­ma­sa Hen­dri­ka Il­ve­sa dzī­ves­bied­re Eve­lī­na re­dzē­ta skūp­stā­mies ar vī­rie­ti. Vī­rie­tis ne­bi­ja Igau­ni­jas pre­zi­dents, bet kāds vis­no­taļ pie­vil­cīgs jauns cil­vēks. Sa­šu­tu­sī sa­bied­rī­ba klie­dza: «Ak, cik ne­lie­tī­ga rī­cī­ba!» Eve­lī­na klu­sē­ja, pa­me­ta val­sti, iz­mo­cī­ja pie­ti­cī­gu tei­ku­mu, ka at­ro­das sa­vas dzī­ves krust­pun­ktā, at­grie­zās Igau­ni­jā un kā­du brī­di pat pa­va­dī­ja li­ku­mī­go vī­ru svi­nī­gos pa­sā­ku­mos. Ta­gad Il­ve­su pār­is pa­zi­ņo­jis, ka šķirs lau­lī­bu. Tik­mēr pa­rā­dī­ju­sies in­for­mā­ci­ja, ka pa­tie­sie Igau­ni­jas pre­zi­den­ta šķir­ša­nās ie­mes­li tik­šot ap­rak­stī­ti Eve­lī­nas Il­ve­sas grā­ma­tā.

Il­ve­su pār­is gre­dze­nus mi­ja 2004. ga­dā, abi audzi­na 2003. ga­dā pa­sau­lē nā­ku­šo mei­tu Kad­ri­ju. Cik zi­nāms, Il­vess Eve­lī­nu no­lū­ko­ja lai­kā, kad pats vēl ne­bi­ja pie­li­cis trek­nu pun­ktu at­tie­cī­bām ar ci­tu sie­vie­ti.

«Vi­ņi tik un tā bū­tu šķī­ru­šies, va­ja­dzē­ja to iz­da­rīt ag­rāk,» ne­sa­udzī­gi ko­men­tē Ine­ta Vent­nie­ce-Krī­ge­re. Vai lau­lī­bas iz­ir­ša­nā vai­no­ja­ma blon­dā Eve­lī­na? «Tas drī­zāk bi­ja vi­ņa sie­vas iz­mi­sums, jo Eve­lī­nai Il­ve­sai pie­stāv vie­na lau­lī­ba. Vi­ņa nav ten­dē­ta mai­nīt par­tne­rus, vi­ņa nav ten­dē­ta uz dau­dzu­mu – vai­rā­kām lau­lī­bām, ne­skai­tā­miem par­tne­riem,» ana­li­zē nu­me­ro­lo­ģe. Vi­ņas vēr­tē­ju­mā To­mass Hen­driks Il­vess gan ir sie­vie­šu mī­lu­lis un vi­ņa nu­me­ro­lo­ģis­kie da­ti pa­rā­da – šim cil­vē­kam nav lemts dzī­vot vie­nā lau­lī­bā, vie­nās at­tie­cī­bās. «Il­ve­sam pie­mīt mil­zī­ga sek­su­ālā ener­ģi­ja, un tā kaut kur jā­liek. Po­zi­tī­vi, ka lau­lī­ba vi­ņam ir va­ja­dzī­ga kā in­sti­tū­ci­ja, jo tā vi­ņu mo­bi­li­zē, pie­spiež uz­ņem­ties at­bil­dī­bu, pa­da­ra ētis­kā­ku,» skaid­ro nu­me­ro­lo­ģe. Ne vel­ti Igau­ni­jas pre­zi­dents da­žā­dās ap­tau­jās at­zīts par vie­nu no sek­sī­gā­ka­jiem vī­rie­šiem. Diez vai ti­kai sa­va pres­ti­žā ama­ta dēļ.

Ša­jā pār­ī abu par­tne­ru ener­ģi­jas ir opo­zī­ci­jā, un tad ir tik­pat kā ne­ie­spē­ja­mi no­dzī­vot ko­pā il­gi un sa­ska­nī­gi. Eve­lī­nai Il­ve­sai lau­lī­ba ar To­ma­su Hen­dri­ku bi­ja iz­de­vī­ga, jo vi­ņas prāts pra­ta iz­kal­ku­lēt ma­te­ri­ālos ie­gu­vu­mus. Acīm­re­dzot tā­pēc Il­ve­sa kun­dze iz­vē­lē­jās nest tā­du upu­ri un dzī­vot ar vī­ru. «Ja viņš ne­bū­tu pre­zi­dents, bet, pie­mē­ram, teh­nis­kais dar­bi­nieks vie­tē­jā par­la­men­tā, ne­do­mā­ju, ka šī sie­vie­te ar vi­ņu bū­tu dzī­vo­ju­si ko­pā,» no­teic nu­me­ro­lo­ģe. Vi­ņa uz­ska­ta, ka arī lau­lī­bas pār­kāp­ša­nas skan­dā­lu ini­ci­ējis pre­zi­dents, bet vi­ņa sie­va nu ir spies­ta aiz­sar­gā­ties un tiek pa­da­rī­ta par vai­nī­go.

«Un at­kal vī­rie­tis ar spē­cī­gu vī­riš­ķo ener­ģē­ti­ku pa­klūp pār sie­vie­ti ar iz­teik­tu sie­viš­ķo ener­ģē­ti­ku, ne­vis iz­vē­las par­tne­ri ar at­bil­sto­šu ener­ģē­ti­ku, lai dzī­vo­tu lai­mī­gi. Kā jau tei­cu, sie­vie­tēm ar du­bul­to sie­viš­ķo ener­ģē­ti­ku vien­mēr vei­cas. Vī­rie­ši vi­ņas ne­spēj ne­pa­ma­nīt, ne­spēj pa­iet ga­rām, ne­spēj ne­ie­ka­rot un ne­ie­kā­rot,» re­zu­mē Ine­ta Vent­nie­ce-Krī­ge­re.

Ja su­ģes­tē­jo­ša­jam Igau­ni­jas pre­zi­den­tam To­ma­sam Hen­dri­kam Il­ve­sam pa­lai­mē­sies at­rast sie­vie­ti, kas simt­pro­cen­tī­gi būs pie­mē­ro­ta vi­ņa vī­riš­ķa­jai ener­ģē­ti­kai, tad vi­ņiem būs vi­sas ie­spē­jas ko­pā no­dzī­vot lai­mī­gi līdz mū­ža ga­lam. Eve­lī­na Il­ve­sa tā­da nav. Vi­ņi šķi­ras.

Sla­ve­nā re­ži­so­ra Vu­di­ja Al­le­na sie­vām ir jā­pie­ņem, ka šis vī­rie­tis vien­mēr ska­tī­sies pa la­bi un pa krei­si. Un pat 360 grā­du leņ­ķī, ja vien ne­tā­lu ie­vē­ros sie­vie­ti, ku­ru ir vērts ie­ka­rot.

Dži­lin­dže­ra klup­ša­nas ak­mens ir at­tie­cī­bas ar sie­vie­tēm. Ta­ču par dā­mu uz­ma­nī­bu viņš sū­dzē­ties ne­var.

Saei­mas de­pu­tāts Imants Pa­rād­nieks nav ra­dīts lau­lī­bas dzī­vei – tāds ir nu­me­ro­lo­ģes se­ci­nā­jums.