Rīgas dome informē, ka no 2016. gada 1. janvāra galvaspilsētā jūtami samazināsies nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājums ģimenēm ar bērniem, bet palielināsies zemes īpašniekiem, mājokļiem bez deklarētiem iedzīvotājiem, nesakoptai zemei un patvaļīgas būvniecības objektiem.
Rīgā, mainot NĪN likmes, tiks saglabātas visas pašlaik noteiktās nodokļa atlaides – ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem, trūcīgām un maznodrošinātām personām, vientuļiem pensionāriem, invalīdiem un citām mazaizsargātām iedzīvotāju grupām.
Cik liels nodokļa pieaugums gaidāms zemes īpašniekiem?
Vairākus gadus zemes īpašniekiem bija noteikta pazemināta NĪN likme – 1% no kadastrālās vērtības. Sākot ar 2016. gadu, tiks piemērota likumā noteiktā likme – 1,5%. Paaugstinot nodokļa likmi par zemi, šai nodokļa maksātāju kategorijai papildus jau esošajiem ir noteikti papildu atvieglojumi: ģimenes ar vienu bērnu saņems 50%, ar diviem bērniem – 70% atlaidi. Tādējādi ģimenēm ar vienu vai diviem bērniem maksājums samazināsies, norāda Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē.
Atvieglojumi saglabājas ģimenēm ar trim un vairāk bērniem (skat. sadaļu Vai tiks saglabāti līdzšinējie atvieglojumi?).
Vai visas ģimenes ar vienu vai diviem bērniem saņems atvieglojumus NĪN maksājumos par zemi un mājokli?
50% nodokļa atlaide par vienu bērnu un 70% atlaide par diviem bērniem tiks piemērota ģimenēm, kas atbilst šādiem noteikumiem. Pirmkārt, vismaz vienam no vecākiem jābūt dzīvokļa īpašniekam. Otrkārt, dzīvokļa īpašniekam vai tā laulātajam, kā arī bērnam vai bērniem dzīvoklī jābūt deklarētajai dzīvesvietai.
Atlaide pienākas arī par bērniem līdz 24 gadu vecumam, ja tie mācās dienas nodaļā augstskolā vai skolā.
Ko darīt, ja neviens no vecākiem nav dzīvokļa īpašnieks, bet abi ir deklarēti tajā?
Ja dzīvoklī dzīvo trīs bērni, divi viņu vecāki un viens vecvecāks, un dzīvoklis pieder bērnu vecvecākam, tad nodokļa atvieglojuma saņemšanai dzīvoklis būs jānoformē uz kāda no bērnu vecāku vārda. Tas nozīmē, ka dzīvokli vecvecākam būs vai nu jāpārdod vienam no bērnu vecākiem, vai jāuzdāvina viņam. Tās, protams, ir papildu izmaksas, vispieticīgākajā gadījumā, sākot no apmēram 200 eiro. Pretējā gadījumā atlaidi saņemt nevarēs, kaut arī bērni un vecāki konkrētajā dzīvoklī ir deklarēti. Arī tām ģimenēm ar bērniem, kuras īrē dzīvokli un ir tajā deklarētas, atlaide nepienāksies.
Vai dzīvokļu īpašniekiem būs jāmaksā vairāk?
Lielāko daļu dzīvokļu īpašnieku izmaiņas ietekmēs minimāli. Šiem iedzīvotājiem NĪN ir nemainīgs, ja dzīvokļa īpašumā būs deklarēta kaut viena persona: 0,2–0,6% no kadastrālās vērtības.
Ja mājas iedzīvotāji ir privatizējuši zemi, dzīvokļu īpašniekiem būs jāmaksā vairāk par savu nosacīto zemesgabala daļu zem mājas. Par tipveida dzīvokli 50 m² platībā parastā mikrorajonā maksājums palielināsies par apmēram 6 eiro gadā jeb 50 centiem mēnesī, informē pašvaldībā.
Kā NĪN izmaiņas ietekmēs tos iedzīvotājus, kuriem dzīvokļi pieder kā ēkas domājamās daļas?
Šādu ēku skaits Rīgā ir samērā neliels – aptuveni 100. Lielākoties tās ir ēkas Rīgas vēsturiskajā centrā, kur īpašums atgūts denacionalizācijas gaitā. Guļamrajonos šāds savdabīgs privātīpašuma veids nav īstenots. Atsevišķos gadījumos domājamās daļās, nevis dzīvokļos varētu būt sadalītas jaunāko laiku būves, kas celtas ap 2000. gadu, bet 2005. gadā šāda prakse – veidot īpašumu ar domājamām daļām Rīgā esot beigusies.
Šiem iedzīvotājiem nodokli aprēķinās līdzšinējā apmērā par 30 kvadrātmetriem uz katru cilvēku, kas deklarēts attiecīgajā ēkā. Par platību, kas pārsniedz minētos 30 kvadrātmetrus, piemēros NĪN likmi 1,5% apmērā. Šī likme tiks piemērota arī tad, ja ēkā nav deklarētu personu. Pirms tam ir pārbaudīts, ka šādās ēkās iedzīvotājiem visbiežāk sanāk 27 kvadrātmetri uz katru. Tāpēc arī it kā bargākā likme neattieksies uz ļoti daudziem rīdziniekiem.
Šāda norma noteikta, lai rosinātu cilvēkus deklarēt savu dzīvesvietu tur, kur viņi patiešām dzīvo, kā arī lai sakārtotu savus īpašumus un sadalītu domājamās daļas atbilstošos dzīvokļu īpašumos. Iedzīvotāji to dara kūtri, jo līdz šim nav bijis stimula sakārtot šos denacionalizācijas «brīnumus». To ir iespējams izdarīt līdz šā gada beigām, uzsver Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieks Ilmārs Ziedonis. Ja domājamās daļas sadalīs dzīvokļos, tad arī šiem iedzīvotājiem tiks piemērota vispārējā līdzšinējā likme – 0,2–0,6%.
Kas jādara, lai domājamās daļas sadalītu dzīvokļu īpašumos?
Īsumā: lai saņemtu dzīvokļa statusu, kopīpašniekiem jāvēršas Zemes dienestā ar lūgumu sadalīt ēku dzīvokļu īpašumos, pēc tam jāveic tehniskā inventarizācija. Protams, par to būs jāmaksā. Izsmeļošāka informācija par to, kas kopīpašniekiem būtu jādara, lai daudzdzīvokļu māju sadalītu dzīvokļu īpašumos, atrodama interneta vietnē: http://www.vzd.gov.lv/lv/pakalpojumi/ekuundzivokluipasniekiem/registracija/dzivoklaipasumaregistracija/.
Pašlaik Rīgā ir ap 38 000 dzīvokļu, kuros nav deklarēta neviena persona. Parasti šādi dzīvokļi kalpo kā kapitāla ieguldījums un netiek izīrēti vai arī dzīvokļa īpašnieks nedod atļauju īrniekam to deklarēt par savu dzīvesvietu.
Vai tiks saglabāti līdzšinējie atvieglojumi?
Rīgā tiks saglabāti visi patlaban esošie atvieglojumi, ko šogad izmantoja 28 308 nodokļa maksātāji.
90% no maksājuma summas personām, kurām piešķirts trūcīgas personas statuss; vientuļiem pensionāriem, vientuļiem 1. un 2. grupas invalīdiem; vecākiem ar trim vai vairāk bērniem vecumā līdz 19 gadiem (ieskaitot pieņemtos bērnus), kā arī, ja ir bērni vecumā līdz 24 gadiem, ja viņi nestrādā, bet mācās dienas nodaļā augstskolā vai skolā; personām, kas taksācijas gada periodā bijuši bērna, kas saņem pensiju sakarā ar apgādnieka zaudēšanu, aizbildņi; personām, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā, kurā veikta fasādes siltināšana.
70% no maksājuma summas personām, kurām piešķirts maznodrošinātas personas statuss; pensionāriem un 1. vai 2. grupas invalīdiem, kuriem nav pilngadīgu bērnu un kuriem ir kopīga deklarētā dzīvesvieta tikai ar vienu personu, kas ir 1. vai 2. grupas invalīds vai pensionārs.
50% no maksājuma summas pensionāriem, kuriem ir pilngadīgi bērni un kuriem ir kopīga deklarētā dzīvesvieta tikai ar vienu personu, kura ir 1. vai 2. grupas invalīds vai pensionārs; 2. grupas invalīdiem vai bērniem invalīdiem; politiski represētajām personām.
Kā NĪN aprēķinās juridiskām personām?
NĪN aprēķins būs atkarīgs ne tikai no deklarētajām personām, bet arī no īres līguma. Iepriekš minētie nosacījumi likmes 0,2–0,6% piemērošanai papildināti ar nosacījumu, ka Zemesgrāmatā jābūt reģistrētam īres līgumam.
Kam no jauna tiks piemērota paaugstināta nodokļa likme 3%?
Līdz šim paaugstināta NĪN likme tika piemērota ēkām, kas klasificētas kā vidi degradējoši objekti. No 2016. gada paaugstināta nodokļa likme 3% tiks aprēķināta arī nesakoptas zemes īpašniekiem, kā arī to piemēros gadījumos, kad zemes gabalā konstatēta patvaļīga būvniecība, dzīvokļos – patvaļīga pārbūve vai kad pārsniegts saskaņotais būvdarbu veikšanas ilgums.
Kāpēc informācija par NĪN likmes izmaiņām tiek izplatīta vasarā?
I. Ziedonis paskaidro, ka iepriekšējos 10 gadus informācija par izmaiņām NĪN aprēķināšanā tika izplatīta decembra vidū, taču tagad apzināti pusgadu pirms jauno grozījumu stāšanās spēkā rīdziniekus par to informē, lai pagūtu sakārtot visas ar īpašumu saistītās darbības, piemēram, sadalītu māju dzīvokļu īpašumos vai nokārtotu formalitātes un saņemtu bērnu vecākiem pienākošos NĪN atlaidi.
UZZIŅAI
Informāciju par nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām Rīgā var saņemt: