Pēc paziņojuma, ka no nākamā gada valsts varētu pārtraukt līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem par tiem bērniem, kuriem nav vietu pašvaldības pirmsskolas mācību iestādēs, neizpratnē ir gan vecāki, gan privāto dārziņu vadība.
Zinot, ka Rīgā privātie bērnudārzi ir pieprasīti, jo pretējā gadījumā rindas uz vietu dārziņā būtu vēl garākas nekā pašlaik, vecāki uztraucas, vai bērniem vispār būs vieta arī privātajā dārziņā un cik vajadzēs maksāt. Rīga nav vienīgā pašvaldība, kurai varētu rasties problēmas valsts pārtrauktā līdzfinansējuma dēļ. Tādu Latvijā ir kopumā 14 no 119. Lielākās problēmas esot Rīgā, Ķekavā, Mārupē, Jelgavā un Liepājā.
Jāpaskaidro, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem līdz šā gada beigām par katru bērnu, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu un kuram nav vietas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, valsts pašvaldībām novirza līdz 142 eiro mēnesī. Tāda kārtība tika noteikta, lai mazinātu rindas bērnudārzos uz konkrētu termiņu, kas beidzas šā gada nogalē. Par to, ka līdzfinansējums nebūs mūžīgs, bija zināms jau sākotnēji. Arī šā gada sākumā izskanēja brīdinājumi, ka valsts, visticamāk, savus līdzekļus šim mērķim nepiešķirs.
Piemēram, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ir izteicies, ka gadījumā, ja valsts pārtrauks līdzmaksājumus par bērnu sūtīšanu privātajos bērnudārzos, Rīgas pašvaldība nepalielinās pašlaik maksāto līdzmaksājumu, bet turpinās to nodrošināt pašreizējā apmērā. Tātad tikpat lielu summu, cik domei izmaksā viena bērna uzturēšana pašvaldības bērnudārzā, saņems arī privātie dārziņi. Pašlaik valsts sedz līdz 142 eiro no mēneša maksas, bet galvaspilsētas pašvaldības bērnudārzā viena bērna uzturēšana izmaksā 132,33 eiro. Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs saka – nevar kropļot tirgu ar lielākiem maksājumiem privātajiem bērnudārziem. Viņš uzskata, ka iepriekšējā kārtība, kad pašvaldības iepirka vietas privātajos dārziņos, bija optimālākā. Tad privātajos dārziņos no vecākiem nedrīkstēja prasīt augstāku mēneša maksu, nekā bija noteikts iepirkumā. Taču valsts to atcēla, ieviešot savu līdzfinansējumu, viņš saka. «Gribam atgriezties pie šīs kārtības,» neslēpj M. Bojārs.
Pašvaldības un arī privātie dārziņi tomēr uzskata, ka vismaz pašlaik sarunas ar Finanšu un citām ministrijām nav nonākušas strupceļā, kad viens, proti, valsts, pasaka – naudu nedošu, bet otrs, proti, pašvaldība, atbild – arī mums liekas naudas nav. Jūlija vidū jābūt izstrādātai metodikai, kā aprēķināma viena bērna uzturēšanas maksa dārziņā, norāda Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa. Viņa uzskata, ka pašvaldības šobrīd nemaz nav precīzi izrēķinājušas, cik tas izmaksā. «Ja Salaspilī mēnesī maksā 195, bet Rīgā 130 eiro, kā var tāda starpība rasties?» jautā D. Kājiņa. Viņa cerīgi raugās uz sarunu iznākumu, jo vietas dārziņos ir jānodrošina, pieprasījums ir liels. Ja rudenī nebūs skaidrības par to, kas notiks ar naudu, privātajiem bērnudārziem būs grūti plānot savu darbību, un, iespējams, līdzfinansējuma trūkuma dēļ vecākiem vajadzēs bērnus no dārziņiem izņemt.
Ziņu aģentūra LETA informē, ka pērn valsts privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm izmaksājusi kopumā 6 919 675 eiro, bet līdzmaksājumos bērnu uzturēšanai bērnudārzos četru gadu laikā Rīgas pašvaldība izmaksājusi apmēram 27 miljonus eiro. Pagājušajā gadā pašvaldība ir nodrošinājusi līdzfinansējumu 5027 bērniem par 7 679 690 eiro.