Atgādinājums par dievnama labvēli

Rīgas Sāpju dievmātes baznīcas celtniecību pabeidza 1785. gadā. 2015. gadā tā ieguva savam labvēlim veltītu piemiņas plāksni ar Somijas pelēkajā granītā veidoto Austrijas erchercoga Jozefa II portretu. atklāšanas ceremonijā piedalījās Austrijas Republikas prominences, bet tēlnieka Viktora Suškēvica darināto piemiņas plāksni iesvētīja Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs © F64

Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā ir atklāta piemiņas plāksne dievnama atbalstītājam ķeizaram Jozefam II. Šis Livonijā bija pirmais katoļu dievnams pēc reformācijas (tās mērķis bija cīņa par baznīcas pārkārtošanu un vēršanās pret katoļu baznīcas lielo ietekmi visās dzīves jomās).

Piemiņas plāksnei ir jāatgādina par notikumiem, kas ar Rīgu saistīti pirms 235 gadiem, kad pilsētu apmeklēja Hābsburgu Svētās Romas impērijas ķeizars Jozefs II. Pateicoties viņam, Rīga tika pie tagadējā atturīgā klasicisma stila dievnama, kuram pirms vairākiem gadsimtiem bija jāatgādina par apspiesto katoļticību. Pa ceļam no Vīnes uz Pēterburgu viņš Rīgā ieraudzīja katoļu kapelas niecīgos apmērus un nabadzīgo iekārtojumu. Tāpēc vērsās pie carienes Katrīnas II ar lūgumu ļaut uzbūvēt iespaidīgāku kulta celtni. Jozefs II, viņa māte un citi tā laika varenie ziedoja Sāpju Dievmātes baznīcas būvei. Sv. Jēkaba luterāņu draudzes virsmācītājs Rīgas katoļu draudzei uzdāvināja akmenī veidotu Sāpju Dievmātes tēlu.



Svarīgākais