Martā Rīgā, Buru ielā 9, sabruka divstāvu dzīvojamās mājas kāpņu telpa starp pirmo un otro stāvu. Rīgā ir kopumā 27 bīstamas ēkas, kuru tehniskais stāvoklis varētu līdzināties Buru ielas ēkai. Šajā gadījumā notikušais var kalpot par brīdinājumu – tā kā ēkām (konkrētajā adresē atrodas divas mājas) netika veikti pietiekami uzkrājumi un īrnieki un dzīvokļu īpašnieki nebija gatavi maksāt par remontdarbiem papildus, tagad no dzīvokļiem jāaiziet visiem. Bet visi neiet prom.
Privatizēto dzīvokļu īpašnieki ir neizpratnē, kāpēc viņiem jāpamet savs īpašums, kaut arī ēka vairs nav ekspluatējama. Viena ēka ir pilnībā atbrīvota no iedzīvotājiem, bet pie otras mājas iedzīvotājiem apsaimniekotājs SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) vērsies ar atgādinājumu būvi atstāt. «Sliktākais iznākums – ka var būt apdraudēta iedzīvotāju drošība, ja kāds no konstruktīvajiem pārsegumiem sabruks,» saka RNP valdes priekšsēdētājs Ivo Lecis. Viņš notikušo skaidro ar iedzīvotāju uzkrātajiem parādiem un nevēlēšanos veidot uzkrājumu remontdarbiem. Dzīvokļu īpašnieki norāda, ka pašvaldības dzīvokļu īrnieki esot lielākie parādnieki, bet pārvaldnieks nav darījis pietiekami, lai parādus iekasētu. «Ir dažādi. Ir tādi īrnieki, kuri nav maksājuši un krājuši parādu, un ir tādi īrnieki, kuri ir samaksājuši visu,» atbild I. Lecis.
Buru ielas abu māju problēma ir uzkrājuma neveidošana. Tāpēc nav bijis pietiekami daudz līdzekļu, lai veiktu nepieciešamos remontdarbus. Kad pārvaldnieks piedāvājis tos veikt, tad iedzīvotāji vienmēr atteikušies, jo nāktos maksāt papildus jau esošajam rēķinam. Tādējādi šīs mājas pārvaldīšana RNP radot zaudējumus. Līdzīgos gadījumos pastāv vēl kāda iespēja – pārvaldnieks nepieciešamos darbus izdara par saviem līdzekļiem, bet mājas iedzīvotāji summu atmaksā piecu gadu laikā. Buru ielā 9 iedzīvotāji izvēlējās neuzkrāt un arī no piecu gadu atmaksas termiņa atteicās.