Pēdējais zināmais meteorīts Latvijā nokrita pirms 125 gadiem Baldonē. Tā kā Latvijā simts gados nokrīt vidēji divi meteorīti, var pieļaut, ka kaut kur slēpjas vēl neuziets debess ķermenis. Vai tā atradējs kļūs stāvus bagāts? Piemēram, šobrīd pārdošanā ir nonācis 25,75 gramus smags Neretas («Nerft») meteorīta fragments. «Nozīmīgs,» debess ķermeņa svaru un lielumu vērtē viens no meteorītu medniekiem Kārlis Bērziņš. Tā pārdošanas cena noteikta gandrīz 10 000 dolāru (8626 eiro) jeb apmēram 335 eiro par gramu.
Nav slikti, vai ne? Latvijas meteorītu mednieki pašlaik gādā sponsoru un vāc ziedojumus, lai izpirktu šo meteorīta gabalu, jo tā esot goda lieta – vienkopus kolekcijā savākt visus Latvijā savulaik nokritušos meteorītus. Tādi bija četri. Trīs meteorītu gabaliņi jau ir nomedīti.
Lielākā kolekcija Baltijā
Zīmīgā datumā – 2. jūnijā – Rīgā, Nīcgales ielā 3, tika atklāts Mazo meteorītu muzejs. Tālajā 1863. gada 2. jūnijā Biržos (tagadējais Salas pagasts) no debesīm šāvās piecus kilogramus smags akmens. Tagad neliela tā daļiņa glabājas nule atklātajā Mazo meteorītu muzejā, kur entuziasti savākuši Baltijā lielāko meteorītu kolekciju. Tajā ir kopumā vairāki simti eksponātu, bet kopējā vērtība gan neesot aplēsta, smejas SIA «IT Observer» valdes loceklis un projekta «Meteoriti.LV» dibinātājs Kārlis Bērziņš. Sākumā kolekcijas izveidē līdzekļi, protams, ieguldīti, bet tagad kolekcionāri jau var ne tikai pirkt, bet arī mainīties ar meteorītiem.
Uz dzimtās zemes nokrituši četri
Latvijā zināmi tikai četri meteorītu krišanas gadījumi – Līksnā 1820. gadā, Biržos 1863. gadā, Neretā 1864. gadā un Baldonē 1890. gadā, tātad visi 19. gadsimtā, un debess ķermeņu paliekas izvestas no valsts. Latvijas Universitātes kolekcijā līdz šim izdevies saglābt vien dažus desmitus gramu smagu Baldones meteorīta fragmentu. Bet muzeja atklāšanā interesentus gaidīja pārsteigums – pirmo reizi tika demonstrēti pavisam «svaigi» šīs privātkolekcijas ieguvumi – nelieli Baldones un Biržu meteorītu knipucīši. «Pirmo reizi Latvijas meteorīti tik plašā kolekcijā atrodas Latvijā vienkopus,» priecājas Bērziņš.
Kopumā jaunajā muzejā var aplūkot ne tikai mikroskopiskus paraudziņus no vairāk nekā pieciem procentiem visu novēroto uz Zemes nokritušo meteorītu fragmentiem, bet arī vairāk nekā puskilogramu smagas trofejas. Daudzveidības ziņā «Meteoriti.LV» kolekcija ir kļuvusi par plašāko meteorītu kolekciju Baltijā, lepojas kolekcionāri. Kolekcijā apskatāmi dažādu izmēru meteorīti, kas atrasti visos pasaules reģionos – Dienvidu un Ziemeļu Amerikā, Austrālijā, Āfrikā, Āzijā, Eiropā, arī Antarktīdā un Arktikas apgabalos. Daži atceļojuši no Mēness un Marsa. Nē, kolekcionāri turp, protams, nav devušies, vien ieguvuši savā īpašumā uz Zemi atceļojušos apdegušos akmens gabaliņus.
Privātkolekcionāri priecājas, ka pērn viņi nomedījuši Latvijas pirmā – Līksnas – meteorīta gabaliņu. Pagājušā mēneša laikā izdevies iegūt Baldones meteorīta fragmentu. Par to, kā Līksnas meteorīts mēroja savu ceļu uz Latviju, izlasāms «Meteoriti.lv» mājaslapā. 1820. gada 30. jūnijā [pēc vecā stila kalendāra] starp pieciem un sešiem vakarā ir redzēta liela, pilnmēnesim līdzīga uguns bumba, kas strauji kustējās no dienvidiem uz ziemeļiem. Tajā pašā dienā un tajā pašā laikā 24 verstis [apmēram 25 km] no pašas Līksnu muižas tai piederošā Lazdānu ciema laukā no gaisa nokrita akmens.
Vāc ziedojumus Neretas meteorīta izpirkšanai
Muzeja veidotāji uzskata, ka Neretas meteorītam ir jāatgriežas Latvijā, tāpēc tiek meklēts sponsors, lai varētu savākt nepieciešamos līdzekļus. Pašlaik iegūti apmēram seši procenti no nepieciešamās summas, kas ir vairāk nekā 8000 eiro. 1864. gada 12. aprīlī (zīmīgi, ka savulaik šajā datumā atzīmējām Kosmonautikas dienu!) Latvijas teritorijā netālu no Neretas nokrita meteorīts. Tā starptautiskais apzīmējums ir «Nerft». Vēlāk visi tā gabali tika pilnībā izvesti no mūsu valsts. Tikai salīdzinoši nesen nelielu Neretas meteorīta mikroparaugu izdevās iegūt Latvijas meteorītu centram. Kā informē «Meteoriti.LV», šobrīd pārdošanā ir nonācis 25,75 gramus smags «Nerft» meteorīta fragments. «Ja mums neizdosies iegādāties šo meteorītu, tad tas, visticamāk, aizceļos uz kādu nezināmu privātkolekciju vai, vēl ļaunāk, tiks saskaldīts mazākos gabalos. Iespējams, šī ir pēdējā iespēja, kas mums dota, lai atgūtu tik nozīmīgi lielu Neretas meteorīta fragmentu!» mājaslapā aicina projekta entuziasti. Līdz šim saziedoti aptuveni 500 eiro.
Pastāv meteorītu tirgus
Tik tiešām – pastāv meteorītu tirgus. Ir cilvēki, kuri ar meteorītu kolekcionēšanu un izpēti nodarbojas profesionāli, un ir entuziasti, kam tas ir vaļasprieks. Viņi tā arī saka – ejam meteorītu medībās. Pēdējos desmit divdesmit gados meteorītus medī Āfrikas tuksnešos, savukārt Antarktīdā strādā profesionāļi. Arī Bērziņš rāda divus meteorītus, kas atrasti tuksnesī. Smagi. Un krāsa pavisam neinteresanta. Latvijas laukakmeņi ir krāsaināki.
Viņš stāsta, ka meteorītu fragmenti maksā dažādi – būs tādi, kuru cena var nesasniegt pat vienu eiro par gramu, un tādi, par kuriem jānoskaita simti un tūkstoši par vienu gramu. Rīgā – 9 grami kosmisko putekļu
«Meteorīti mūs ietekmē vairāk, nekā domājam,» uzsver Bērziņš. Pateicoties dinozauru masu izmiršanā vainotajam Čiksuluba meteorītam pirms apmēram 65 miljoniem gadu, varēja attīstīties cilvēks. Meteorīti ļauj iegūt vērtīgu informāciju par Saules sistēmas izcelšanos, tiesa, tad nepieciešamas laboratorijas, kur tos pētīt. Latvijā tādu iespēju pagaidām nav. Toties gadā Rīgā nosēžas deviņi grami kosmisko putekļu, mēs tos pat nejūtam un nemanām, vien notraucam no drēbēm, neapzinoties, ka noslaukām taustāmu vēsti no kosmosa. Meteorītu sadursmēs tiek bojāti īpašumi kā pirms dažiem gadiem Čeļabinskā (Krievijā). Varbūt tā arī ir labāk, ka Latvijai pēdējā simtgadē meteorīti metuši līkumu – vismaz iedzīvotājiem manta palikusi vesela un paši nav cietuši.
