PĒ­TĪ­JUMS: Vai piln­mē­ness ie­tek­mē uguns­grē­ku sta­tis­ti­ku?

 
©f64

Ser­ti­fi­cēts as­tro­logs, as­tro­noms un as­tro­fi­zi­ķis Ju­ris Kau­liņš ir ana­li­zē­jis uguns­grē­ku sais­tī­bu Lat­vi­jā ar Mē­ness die­nu, Mē­ness fā­žu un pla­nē­tu ie­tek­mi. Vi­ņa pē­tī­jums ap­tvē­ra as­to­ņu ga­du pe­ri­odu – no 1993. ga­da 1. jan­vā­ra līdz 2000. ga­da 31. de­cem­brim. Se­ci­nā­jums ir īss – Mē­ness fak­to­ri uguns­grē­ku ris­ku ie­tek­mē maz. Bet kas tad to ie­tek­mē?

Kā un ko vēr­tē­ja

As­tro­logs sa­vu sa­kā­mo ie­sāk ar vār­diem: «Ja jau as­tro­lo­ģi­ju dē­vē­jam par zi­nāt­ni, tad va­jag ie­vē­rot zi­nāt­nis­kos prin­ci­pus. Tā­pēc ana­li­zē­ju lie­lu, pat ma­sī­vu no­ti­ku­mu skai­tu un mek­lē­ju sa­kri­tī­bas vai ne­sa­kri­tī­bas.» Sa­ska­ņā ar Valsts ugun­sdzē­sī­bas un glāb­ša­nas die­nes­ta (VUGD) da­tiem, ie­priekš mi­nē­ta­jā as­to­ņu ga­du lai­kā Lat­vi­jā re­ģis­trē­ti 49 619 iz­sau­ku­mu, vi­dē­ji 17 iz­sau­ku­mu die­nā. Ju­ris Kau­liņš no­rā­da, ka VUGD nav at­se­viš­ķi iz­da­lī­ta sta­tis­ti­ka ti­kai par uguns­grē­kiem, tā­pēc ne­ga­dī­ju­mu ko­pē­jā ap­ko­po­ju­mā ie­kļauts arī glā­bē­ju vei­kums – slī­cē­ju glāb­ša­na, glāb­ša­nas dar­bi uz jū­ras, pa­lī­dzī­ba avā­ri­jās un sa­dzī­vis­kas lie­tas – kad jā­no­ceļ ko­kā uz­kā­pis ka­ķis vai jā­at­ver dzī­vok­ļa dur­vis. Viņš gan pie­bilst, ka uguns­grē­ki to­mēr ir lie­lā­kā iz­sau­ku­mu da­ļa.

As­tro­logs iz­vēr­tē­ja ne­ga­dī­ju­mu bie­žu­mu ne ti­kai Mē­ness die­nās, bet arī ņe­mot vē­rā Mē­ness at­ra­ša­nos zo­di­aka zī­mēs, Mē­ness fā­zes, pie­mē­ram, piln­mē­ne­si, či­ka lai­kus, kā arī ci­tu pla­nē­tu as­pek­tus. At­klā­jās, ka pla­nē­tu ie­tek­me uguns­ne­lai­mes ie­tek­mē vai­rāk ne­kā, ie­spē­jams, līdz šim ti­ka uz­ska­tīts.

 

Mē­ness die­nās – mie­rī­gi 

Ana­li­zē­jot iz­sau­ku­mus Mē­ness die­nās, re­dzams, ka ne­ga­dī­ju­mu skai­ta svār­stī­bas ir ne­lie­las. Maz­liet lie­lāks ne­kā vi­dē­ji iz­sau­ku­mu skaits ir re­ģis­trēts piln­mē­ness lai­kā, kā arī 14. Mē­ness die­nā. Re­la­tī­vi vis­ma­zāk ne­ga­dī­ju­mu bi­jis 10. Mē­ness die­nā, kas tiek rak­stu­ro­ta kā ļo­ti la­ba.

Pie­mē­ram, 14. Mē­ness die­na tiek uz­ska­tī­ta par lab­vē­lī­gu, bet ta­jā ir no­ti­cis pat vai­rāk ne­ga­dī­ju­mu ne­kā par slik­ta­jām uz­ska­tī­ta­jās die­nās. As­tro­logs no­rā­da, ka 9. Mē­ness die­nā, ko dē­vē par vie­nu no ne­ga­tī­vā­ka­jām, ne­būt ne­no­tiek vai­rāk ne­ga­dī­ju­mu. Sa­vu­kārt 29. Mē­ness die­na at­tais­no sa­vu ne­lā­go sla­vu – tad tie­šām ne­ga­dī­ju­mu sta­tis­ti­ka ne­lie­ci­na par dro­šu­mu, tā­pēc var pie­krist līdz šim past­āvē­ju­ša­jam uz­ska­tam, ka pe­ri­ods pirms Mē­ness fā­žu mai­ņas nav lab­vē­līgs.

As­tro­lo­ga vēr­tē­ju­mā piln­mē­ness lai­kā un 29. Mē­ness die­nā drī­zāk «no­strā­dā» cil­vē­ka fi­zi­olo­ģi­ja un psiho­lo­ģi­ja, ne­vis ār­ējie fak­to­ri, ku­ri pa­lie­li­na ne­ga­dī­ju­mu ris­ku. Var teikt, ka cil­vēks kļūst ne­uz­ma­nī­gāks. To­mēr, lai ana­li­zē­tu ris­ka fak­to­rus no šā­da as­pek­ta, va­ja­dzē­tu ie­gūt da­tus no Ne­at­lie­ka­mās me­di­cī­nis­kās pa­lī­dzī­bas die­nes­ta. Ju­ris Kau­liņš uz­sver, ka, iz­vēr­tē­jot ti­kai Mē­ness die­nu ie­tek­mi, ne­ga­dī­ju­mu skai­ta svār­stī­bas nav bū­tis­kas. Tā­pēc šo fak­to­ru ne­var iz­man­tot kā vie­nī­go, lai kon­sta­tē­tu li­kum­sa­ka­rī­bas ne­ga­dī­ju­mu sta­tis­ti­kā.

 

Zo­di­aka zīm­ju pa­ra­dok­si

Bū­tu lo­ģis­ki iz­spriest, ka, Mē­ne­sim at­ro­do­ties Auna vai Skor­pi­ona zī­mē, ne­ga­dī­ju­mu skai­tam kriet­ni jā­pa­lie­li­nās, sa­lī­dzi­not ar nei­trā­lu zo­di­aka zī­mi, pie­mē­ram, Sva­riem. Ta­ču sa­nāk pre­tē­ji. Aunā ne­ga­dī­ju­mu ir ma­zāk ne­kā Sva­ros, at­klāj as­tro­logs. (Cil­vē­kiem, ku­ri ar as­tro­lo­ģi­ju ne­no­dar­bo­jas pro­fe­si­onā­li, jā­pas­kaid­ro, ka Sva­ri ir Gai­sa sti­hi­jas zī­me. As­tro­lo­ģi­jā pie­ņemts, ka ne­ga­dī­ju­mi vai­rāk sais­tī­ti ar no­sa­cī­ti teh­nis­kām ie­rī­cēm un lie­tām, kas nav Sva­ru pār­zi­ņā.) To­ties Lau­vā, kas ir Uguns sti­hi­jas zī­me, ne­ga­dī­ju­mu skaits ir vis­ma­zā­kais. In­te­re­san­ti, ka, Mē­ne­sim esot Skor­pi­ona zī­mē, kas arī tiek uz­ska­tī­ta par ris­kan­tu, ne­ga­dī­ju­mu bi­jis vēl ma­zāk ne­kā Sva­ros. Sa­vu­kārt vai­rāk ne­ga­dī­ju­mu no­ti­cis tad, kad Mē­ness ie­stū­rē­jis Ūdens sti­hi­jas zī­mēs – Vē­zī un Zi­vīs.

Kā­pēc tā? As­tro­logs uz­ska­ta, ka Ūdens sti­hi­jas zīm­ju no­sa­cī­to bīs­ta­mī­bu var iz­skaid­rot ar cil­vē­cis­ko fak­to­ru. Kad Mē­ness at­ro­das Vē­zī, Zi­vīs vai Skor­pi­onā, cil­vē­ki re­aģē emo­ci­onā­li un var kļūst ne­uz­ma­nī­gā­ki. Tas va­rē­tu da­ļē­ji iz­skaid­rot vi­ņa pē­tī­ju­ma re­zul­tā­tus. Re­zu­mē­jums skan: ko­pu­mā ne­ga­dī­ju­mu skai­ta svār­stī­bas nav tik ie­vē­ro­ja­mas, lai ap­gal­vo­tu, ka tad, kad Mē­ness ie­gā­jis kā­dā at­se­viš­ķā zo­di­aka zī­mē, ne­ga­dī­ju­mu risks bīs­ta­mi pie­augs.

«Lē­nās» pla­nē­tas ir bīs­ta­mā­kas

Či­ka lai­kā ne­ga­dī­ju­mu skaits ir bi­jis ne­daudz virs vi­dē­jā rā­dī­ju­ma, 14. Mē­ness die­nā – tā­pat, arī Mē­ness Vē­zī, tukšs vai jauns Mē­ness, piln­mē­ness, Mē­ness kon­jun­kci­ja ar Mar­su ne­ko bū­tis­ku ne­at­klāj, uz­skai­ta as­tro­logs, rā­dot dia­gram­mas.

Pē­tī­ju­ma gai­tā viņš pa­pla­ši­nā­ja ie­spē­ja­mo bīs­ta­mo fak­to­ru lo­ku, un dia­gram­mā uz­reiz vē­ro­jams lē­ciens. Sau­les kon­jun­kci­ja ar Sa­tur­nu, Sau­les kvad­rāts ar Urā­nu un ar Nep­tū­nu, Mar­sa kon­jun­kci­ja ar Sa­tur­nu, Marss Auna zī­mē – lūk, bīs­ta­mā­kie pe­ri­odi!

«Mē­ness fak­to­ri pa­tie­sī­bā svār­stās maz, bet pla­nē­tu fak­tors ie­spai­do kriet­ni vai­rāk. Tur­klāt – lē­no pla­nē­tu ie­dar­bī­ba ir jū­ta­mā­ka ne­kā ci­ti fak­to­ri. Tie­ši tad va­rē­tu prog­no­zēt uguns­grē­ka ris­kus, bet jā­iz­vēr­tē pla­nē­tu kon­fi­gu­rā­ci­jas. Vis­bīs­ta­mā­kā ir Ju­pi­te­ra kon­jun­kci­ja ar Sa­tur­nu – tās abas ir lie­lā­kās un lē­nā­kās pla­nē­tas,» stās­ta as­tro­logs.

Tad jau pro­blē­mu uz­vel­ša­na Mē­ne­sim ir ti­kai tāds pie­ņemts un iz­de­vīgs ste­reo­tips? «Jā, ja vēr­tē­jam ti­kai Mē­ne­si,» at­bild Ju­ris Kau­liņš. Viņš uz­ska­ta, ka pro­ce­su un no­ti­ku­mu vēr­tē­ša­nā iz­man­tot ti­kai Mē­ness die­nas un či­ka lai­kus ir «diez­gan tuk­ša pa­da­rī­ša­na». No­piet­nā­ka ana­lī­ze ie­spē­ja­ma, vēr­tē­jot pla­nē­tu kon­fi­gu­rā­ci­jas. As­tro­logs uz­sver – lai iz­rai­sī­tos no­ti­kums, ne­pie­tiek ti­kai ar Mē­ness as­pek­tu vien. Ja jau ek­sis­tē kā­da no pla­nē­tu kon­fi­gu­rā­ci­jām, tad gan Mē­ness var būt pē­dē­jais slē­dzis, kas «ie­slēdz» no­ti­ku­mu. Pē­tī­jums to ap­stip­ri­na, re­zu­mē Ju­ris Kau­liņš.

 

Tra­ģis­kā­kie uguns­grē­ki vēl jā­pē­ta

As­tro­logs sa­ka – tra­ģis­kā­ko un pos­to­šā­ko uguns­grē­ku pē­tī­ša­na bū­tu jā­veic at­se­viš­ķi. Ta­ču tad va­rē­tu ras­ties šau­bas, cik sta­tis­tis­ki pre­cīzs bū­tu tāds pē­tī­jums par uguns­grē­kiem ko­pu­mā, jo ana­li­zē­to ne­ga­dī­ju­mu skaits ir ne­liels. Kat­rā zi­ņā ie­vē­ro­ja­mi ma­zāks ne­kā ko­pē­jā sta­tis­ti­ka un, ie­spē­jams, ne­pie­tie­ka­mi liels, lai va­rē­tu iz­da­rīt vis­pā­rē­jus se­ci­nā­ju­mus.

Tā kā sa­ru­nā­ja­mies ne­il­gi pirms Mē­ness ap­tum­su­ma, ko pie­dzī­vo­jām 4. ap­rī­lī, Ju­ris Kau­liņš brī­di­na, ka uguns­ne­laim­ju un ci­tu ne­ga­dī­ju­mu prog­no­zēs jā­ņem vē­rā arī laiks starp ap­tum­su­miem. Tāds pe­ri­ods il­ga no mar­ta bei­gām līdz ap­rī­ļa pir­ma­jām die­nām. Pe­ri­ods starp ap­tum­su­miem ir ris­kants laiks, kad no­tiek vai­rāk da­žā­du avā­ri­ju un ne­lai­mes ga­dī­ju­mu. As­tro­lo­gi to vēr­tē kā dra­ma­tis­ku lai­ku, bet Ju­ris Kau­liņš pie­bilst: «Ne jau vien­mēr ap­tum­su­mi trā­pās uz ris­kan­tiem as­pek­tiem, pie­mē­ram, lē­no pla­nē­tu kon­fi­gu­rā­ci­jām. Tā­pēc ne­var trak­tēt tā – tik­līdz ap­tum­sums, tā vai­rāk ne­ga­dī­ju­mu. Bet šo­gad tā no­ti­ka.»

 

Ne­ga­dī­ju­mi dien­nak­tī Lat­vi­jā

Lai­ka pe­ri­ods no 1.1.1993. līdz 31.12.2000.

Ko­pē­jais iz­sau­ku­mu skaits 49 619,

vi­dē­ji 17 iz­sau­ku­mu die­nā.

Či­ka laiks 18

  1. Mē­ness die­na 18,6

Mē­ness Vē­zī 18

Tukšs Mē­ness 17,8

Pilns Mē­ness 18

Mē­ness kon­jun­kci­ja ar Mar­su 17

Sau­les kon­jun­kci­ja ar Sa­tur­nu 22,7

Sau­les kvad­rāts ar Urā­nu 25,2

Sau­les kvad­rāts ar Nep­tū­nu 24,6

Mar­sa kon­jun­kci­ja ar Sa­tur­nu 24,1

Mar­sa kvad­rāts ar Urā­nu 23,7

Mar­sa kvad­rāts ar Nep­tū­nu 26,8

Ju­pi­te­ra kon­jun­kci­ja ar Sa­tur­nu 29,4

Marss Aunā 26,2

Avots: As­tro­lo­ga Ju­ra Kau­li­ņa pē­tī­jums