Atdzimst interese par tautas mākslu
Šā gada lielākais gadatirgus ir klāt. Sestdien un svētdien Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā no pulksten 10 līdz 17 apmeklētājus un pircējus gaida 45. Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus. Pēdējos gados vismaz 500 amatnieku ir spējuši izturēt muzeja bargās komisijas sietu, jo šai jābūt labāko Latvijas tautas daiļamatmeistaru izstādei un jāieinteresē lieli un mazi amatu prasmju apgūšanā.
Viens no ilggadējiem gadatirgus dalībniekiem ir meistars Māris Dubkēvičs. Viņš jau 25 gadus piedalās gadatirgos, sākumā aizrāvies ar pinumiem un atceras tos laikus, kad pinumus izķēra, pirms gadatirgus bija atvērts. «Vēlāk iepatikās ar svilpauniekiem strādāt, tas ir aizraujoši,» meistars atzīst. Viņa izgatavotos aptuveni 1000 svilpauniekus jau novērtējuši Eiropas prezidentūras viesi, kas tos saņēmuši dāvanā. Arī gadatirgos šie mazie pūšaminstrumenti ir pieprasīti. «Katram mazam bērnam vajag svilpaunieku. Nāk ģimenes ar bērniem, un gadās, ka mazais vēl nemāk apieties ar tādu svilpīti. Tad saku – nekas, atnāksi nākamgad,» stāsta M. Dubkēvičs. Svilpauniekus pērk arī kolekcionāri un tūristi. Amatnieks priecājas, ka viņa gatavotos lidojošos putnus nopircis Kērnsas muzejs Austrālijā, bet pūšamie kurmīši aizlidojuši uz Japānu. Humora pēc, iedvesmojies no kādreizējā premjera Ivara Godmaņa gadumijas runas, izgatavojis svilpauniekus pingvīnus ar uzrakstu «Iepūt man!». Tautai paticis, bet prezidents Valdis Zatlers ar kundzi svilpaunieku vis nenopircis, vien apjautājies, vai tad pēc tāda esot pieprasījums. Kā nu ne, ja reiz tauta pareizi sapratusi pūšammantiņas simbolismu, – latvietis, kurš iet cauri krīzei ar paceltu galvu.
Vērtējot, ko gadatirgus apmeklētāji iegādājas tagad, M. Dubkēvičs ar prieku atzīst, ka cilvēki novērtē profesionāli gatavotas, kvalitatīvas lietas. Cilvēki beidzot atgriežas pie dabiskā, tautiskā, viņus atkal interesē amatniecība. Viņš uzskata, ka katrā nozarē var izdzīvot, bet ir jāmainās, un mazajiem amatniekiem tas ir pa spēkam. Piemēram, pēdējos gados iecienītas ir meistarklases, kas jo īpaši patīkot bērniem. Meitenes labprāt darinot pītas rotaslietas – rokassprādzes, matu stīpiņas, tad nu pinēji atkal varot izcelt saulītē kādreiz populāras lietiņas. M. Dubkēvičs vērtē, ka šis gadatirgus ir unikāls kaut vai tāpēc, ka tajā savus darinājumus pārdod amatnieki, kuri nav daudzražotāji. Viņi tautas lietišķās mākslas studijās pa vakariem čubina savus roku darbus, visu gadu gatavojas tieši šim gadatirgum un atbrauc ar nedaudziem darinājumiem. Toties katrs no tiem ir vienreizējs un citur nenopērkams. Tā ir gadatirgus pievienotā vērtība.
Brīvdabas muzeja gadatirgus jau sen ir pelnījis savu grāmatu. Nu tāda tapusi – sestdien pulksten 12 izstāžu zālē ir iespēja piedalīties grāmatas Gadatirgi Latvijā. Rīga atklāšanas svētkos. To uzrakstījusi brīvdabas muzeja krājuma nodaļas vadītāja Daina Kraukle. Šogad gadatirgū būs plaša kultūras programma (pat amatierteātru izrādes), kas norisināsies uz Rietumu skatuves pie Rietumu vārtiem. Pļavā pie Juglas ezera apmeklētāji varēs baudīt īsteni latviskus ēdienus, un vēderu piepildīt sanāks arī veģetāriešiem. Muzejs ir īpaši domājis par pašiem mazākajiem apmeklētājiem, kuriem būs pieejams unikāls koka rotaļu laukums, kādu neatrast nekur citur.
Uzziņai
- Gadatirgus laikā 6. un 7. jūnijā varēs novietot automašīnas uz brauktuves nomales Brīvības gatves posmā un virzienā no Juglas kanāla tilta līdz Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam, kā arī Brīvības gatves posmā un virzienā no Berģu ielas līdz tiltam pār Juglas kanālu.
- Abās gadatirgus dienās uzņēmums Rīgas satiksme 1. autobusa maršrutā nodrošinās papildu reisus gan no galapunkta Abrenes ielā, gan no galapunkta Pansionāts. Autobusu maršrutos (1., 19., 28. un 29.), kas apkalpo Brīvības gatves posmu pie Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, tiks norīkoti lielākas ietilpības autobusi.