Centīsies panākt, lai ir vairāk atbildīgo par Zolitūdes traģēdiju

Pirmajā instancē beigusies tiesas sēde, kurā atzīts, ka sabrukušajā Zolitūdes veikalā Maxima netika ievērotas darba aizsardzības prasības. Saskaņā ar tiesas spriedumu liktenīgajā 21. novembra dienā 20 minūšu laikā sistēma ugunsgrēka trauksmi veikalā izziņoja 38 reizes. Trīsdesmit astoņas reizes! Un katru reizi sistēma tika manuāli pārstartēta, lai apklust.

Cietušo pārstāvis zvērināts advokāts Aldis Gobzems ir pārliecināts: «Mēs pierādīsim, ka viņi ir atbildīgi!» Viņš norāda, ka krimināllieta par darba drošības jautājumiem jāpārkvalificē par nonāvēšanu aiz neuzmanības, no cietušo puses šāds iesniegums tiks iesniegts Ģenerālprokuratūrā. Tas nozīmē, ka atbildīgo personu loku būs iespējams paplašināt. Advokāts prognozē, ka tiesāšanās ar SIA Maxima Latvija šajā lietā varētu ilgt vēl gadu, jo mēneša laikā tiesas nolēmumu ir iespējams pārsūdzēt.

Darba inspekcija uzskaita cēloņus

Jāatgādina, ka SIA Maxima Latvija uzsāka tiesāšanos, jo nepiekrita Valsts darba inspekcijas (VDI) secinājumiem par nelaimes gadījuma izmeklēšanu Maxima veikalā Zolitūdē. VDI uzskata, ka nelaimes gadījuma darbavietā cēloņi ir veikala ēkas jumta un nesošo konstrukciju nogruvums; trūkumi darba aizsardzības instrukciju saturā, nodarbināto neinstruēšana par īpašos gadījumos lietojamo trauksmes signālu, vārdiska brīdinājuma nozīmi un atbilstošu rīcību; uz veikala ēkas jumta veikto būvdarbu radīto risku neizvērtēšana, proti, kā tie ietekmēja darba vidi un drošību veikalā; veikala administrācijas un darbinieku neinformēšana par būvdarbu radīto risku ietekmi; veikala darba organizācijas trūkumi, kuru rezultātā darbiniekiem trauksmes gadījumā nav bijusi iespēja pārtraukt darbu un atstāt potenciāli apdraudētās darba vietas.

Trauksme nevar būt viltus

Spriedumu lasot, rodas iespaids, ka notiek matu skaldīšana tā vietā, lai pateiktu: jā, kļūdas ir pieļautas, un mēs uzņemamies atbildību par tām. Tā vietā SIA Maxima Latvija cenšas iestāstīt, ka trauksmes signāls, kurš liktenīgajā 2013. gada 21. novembra pēcpusdienā skanēja ilgstoši un vairākkārtīgi, nav bijis jāņem vērā, jo pamats darbinieku un pircēju evakuācijai būtu tad, ja konstatētu bīstamu situāciju. Lai taču tā trauksme skan, ja skan.

Pulksten 16.20 veikala ēkā nostrādāja ierīkotā ugunsdrošības signalizācijas sistēma, un tam sekoja balss paziņojums par evakuāciju trīs valodās. Trauksme atkārtojās līdz pulksten 17.15. Daļa veikala apmeklētāju izgāja laukā, taču darbinieki un kasieri turpināja strādāt. Tā kā trauksmes signāls skanējis tik bieži, bet nekādus acīm redzamus bīstamus apstākļus konkrētais darbinieks nav konstatējis, SIA Maxima Latvija dod mājienu par viltus trauksmi un tās ignorēšanu. Tiesa aizrāda – ja jau trauksmes signāls nav jāievēro, tad nebija jēgas to uzstādīt. Taču, ja reiz šāda sistēma veikalā pastāv, tātad tā ir ieprogrammēta konkrētai reakcijai konkrētās situācijās, un tāpēc ir jāreaģē, kad tā sāk darboties.

Ja paklausītu, tad upuru nebūtu

VDI konstatējusi, ka laikā, kad izskanēja trauksmes signāls un aicinājums atstāt telpas, veikala administrācija nedeva nodarbinātajiem un pircējiem nekādus norādījumus par evakuāciju. Neviens no administrācijas neesot zinājis, kā rīkoties, un neesot arī uzņēmies atbildību pārtraukt tirdzniecību, tāpēc tirdzniecība turpinājās līdz jumta sabrukšanai. Kad pulksten 17.45 notika pirmais nogruvums, veikala darbinieki atradās darba vietās un strādāja.

VDI norādījusi, ka darbinieki cieta tāpēc, ka, protams, notika nogruvums, bet arī pieļauto darba aizsardzības pārkāpumu dēļ – ja darbinieki jumta nogruvuma brīdī neatrastos veikala telpās, tad viņi netiktu savainoti vai neietu bojā. Advokāts Gobzems atgādina, ka Maxima civilās aizsardzības plāns nosaka, ka jāevakuē visi cilvēki, ne tikai darbinieki. Turklāt tad, kad darbinieks bija nogājis pagrabstāvā, lai pārbaudītu, kāpēc trauksmes signālu nevar apklusināt, notika pirmais nogruvums. Ja cilvēki no veikala būtu evakuēti, viņi nogruvuma brīdī tur neatrastos, jo pārbaude vēl nebija pabeigta. Taču strādājošajiem neatļāva atstāt darba vietas…

Bija vai nebija būvlaukums?

Īsumā raksturojot, SIA Maxima Latvija uzskata, ka tā nav atbildīga par traģēdiju un tās sekām, jo veikala ēka tai nepieder kā darba devējam, kā arī nesošo konstrukciju un jumta nogruvums nav uzskatāms par nelaimes gadījumu darbā, jo ēku fizikālās īpašības nav darba vides faktors. Spriedumā var izlasīt, kāda matu skaldīšana notikusi, formulējot, vai jumts ir darba vietas griesti, vai tas, kas notika uz jumta, uzskatāms par būvdarbiem u. tml.

Tiesa atbalstīja VDI secinājumu – veikala ēkas jumts, uz kura notika būvdarbi, konkrētajā gadījumā vienlaikus bija veikalā nodarbināto darba telpas griesti. Tātad, sagrūstot jumtam, konkrētais nelaimes gadījums uzskatāms par darba vides faktoru iedarbības rezultātu. Uz veikala jumta, nepārtraucot tā darbību, 2013. gada 6. septembrī uzsākti atpūtas zonas izveidošanas būvdarbi. Notikusi bruģēšana, savests liels daudzums melnzemes un betona elementu, stādīti augi. Savukārt 21. novembrī notika gan darbi uz jumta, gan ēkas pagrabstāvā tika veikti sanitārtehniskie darbi siltummezglā. Tātad – tiklīdz uz jumta sākās būvdarbi, tas kļuva par būvlaukumu. Tādējādi veikals darbojās augsta riska apstākļos, izraisot līdz tam nebijušu apdraudējumu veikala darba videi. Darba devējam vajadzēja šos riskus izvērtēt, informēt darbiniekus un noteikt atbilstošus darba aizsardzības pasākumus. Jo darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darba vietā. Taču vairāku mēnešu garumā nav novērtēti tieši šajā veikalā veikto darbu riski, kam bija pakļauti nodarbinātie. Arī A. Gobzems atsaucas uz Civillikumu, kurā definēti paaugstinātas bīstamības avoti un būvniecības darbi uz jumta, kas veikalam robežojās ar griestiem, uzskatāmi par paaugstinātas bīstamības situāciju. «Kāda ir gribēšana šos likumus Latvijā izprast?» viņš retoriski iejautājas.

VIEDOKLIS

Zvērināts advokāts Aldis Gobzems:

– Līdzīgos gadījumos kompānijas atrisina jautājumus ar cietušajiem normāli, pretējā gadījumā viss beidzas ar kompānijas bankrotu. Tas ir arī sociālas atbildības jautājums. Tā vietā, lai izmaksātu kompensācijas cietušajiem, tiek tērēti mežonīgi līdzekļi par juridiskajiem pakalpojumiem un PR, lai aizstāvētos. Spriedums vēl nav stājies spēkā, bet tam ir ļoti nozīmīga loma attiecībā uz Maxima līdzatbildību. Diemžēl Latvijā viss ir ļoti sarežģīti. Esmu izpētījis visu labāko pasaules praksi. Visur ir skaidrs – atbildīgs par ēkas daļēju vai pilnīgu sagrūšanu ir ēkas īpašnieks un lietotāji. Tātad vainīgs automātiski ir konkrēts personu loks. Šajā gadījumā tā būtu arī Maxima.